Aptauja: 90% iedzīvotāju satraukti par elektroenerģijas cenu kāpumu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja¹ liecina, ka lielāko daļu jeb 90% iedzīvotāju uztrauc pēdējo mēnešu laikā vērojamais elektrības cenu pieaugums. Turklāt vislielākās bažas izjūt tieši iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem. Lai arī jaunākie dati² liecina, ka viszemākās izlīdzinātās elektroenerģijas izmaksas ir tieši sauszemes vēja enerģijai, sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka lētākā ir tieši atomelektrostaciju ražotā elektrība.

Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš saka: “Strauji palielinoties elektroenerģijas cenām, novērojamas diezgan krasas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumos par kritērijiem, pēc kuriem būtu jāvadās, domājot par Latvijā iegūstamo elektroenerģiju. Ja iepriekš izmaksu aspekts bija teju vienādi svarīgs ar ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, dabu, tad tagad tas pārliecinoši izvirzījies pirmajā vietā, gada laikā pieaugot par teju 10 procentpunktiem un sasniedzot līdz šim augstāko rādītāju. Vienlaikus ietekmes uz cilvēku veselību faktors piedzīvojis nelielu lejupslīdi, bet ietekmes uz apkārtējo vidi un dabu faktora nozīmība ir gada laikā samazinājusies pat par vairāk kā 10 procentpunktiem.”

Ja cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties, kādiem enerģijas avotiem dot priekšroku, tad lēmuma pieņemšanā būtiski svarīgāki kļuvuši sekojoši kritēriji – ražošanas efektivitāte (no 26% līdz 32%), enerģiskā neatkarība no citām valstīm (no 18% līdz 30%) un enerģijas piegādes drošība un stabilitāte (no 22% līdz 29%). Aptauja liecina, ka sieviešu vidū joprojām gana būtiska ir ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Turpretī vīrieši izceļ tieši ražošanas efektivitāti un enerģētisko neatkarību no citām valstīm.

Kurš ir lētākais elektroenerģijas ražošanas veids?

Latvijas iedzīvotāji par lētāko elektroenerģijas ražošanas veidu uzskata tieši elektrības iegūšanu atomelektrostacijās, tālāk seko hidroelektrostaciju, saules un vēja enerģija. Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs norāda: “Tas ir plaši izplatīts mīts, ka atomelektrostacijas (AES) ražo lētu elektroenerģiju, tomēr tas neatbilst patiesībai. AES ir augsti kapitālietilpīga tehnoloģija ar vidēji 10 gadu ilgu projekta realizācijas laiku, kas būtiski sadārdzina tā vadības un finansēšanas izmaksas, rezultējoties ar augstu elektroenerģijas pašizmaksu. Piemēram, Lielbritānijā šobrīd būvniecībā esošais “Hinklija Punkta C” atomelektrostacijas projekts patērētājiem izmaksās ap 130EUR/MWh nākamos 35 gadus.³ Turklāt nav atbildēts jautājums par kodolatkritumu gala utilizāciju, to pārliekot uz nākotnes paaudžu pleciem. IRENA (Starptautiskās Atjaunojamās Enerģijas Aģentūra) dati liecina, ka sauszemes vēja enerģijas izlīdzinātās elektroenerģijas (LCOE) izmaksas 2020. gadā globāli bijušas viszemākās no visiem iespējamajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem.⁴ Turklāt vēja enerģija ir ātri ieviešama, un jaunākās paaudzes iekārtas ir utilizējamas to otrreizējai izmantošanai. Vēja parku izbūvei ir tradicionāli augsts sabiedrības atbalsts, īpaši izteikti starp jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas skaidri norāda nākotnes paaudžu redzējumu par to, kādi resursi ir jābalsta Latvijas energo sistēmā.”

Arvien lielāka nozīme tiek pievērsta “zaļajai enerģijai”

Ja cena būtu vienāda un izvēle būtu viņu rokās, ¾ iedzīvotāju dotu priekšroku elektroenerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (vēja, saules, ūdens un citiem atjaunojamo energoresursu veidiem). Turklāt tieši vēja enerģijas izmantošanu cilvēki atzīst par otro piemērotāko enerģijas iegūšanas veidu Latvijas apstākļiem, pirmo vietu piešķirot hidroresursiem jeb ūdens enerģijai. Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas atbalsta administratīvu un citu šķēršļu samazināšanu vietējo energoresursu ražošanas attīstībai (no 76% 2020. gadā līdz 80% 2021. gadā).

Par Latvijas Vēja enerģijas asociāciju

Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 2006. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.