Aptauja: 89% būvniecības speciālistu tehnoloģiju apguvi nozarē vērtē kā zemu

Jau mēnesi interneta vietnē www.lielabimskaitisana.lv norisinās aptauja par būvniecības tirgus digitalizāciju Latvijā – “Lielā BIM Skaitīšana”. Izvērtējot starprezultātus, 89% atbildējušo uzskata, ka jaunāko tehnoloģiju iespējas un digitalizācija Latvijā būvniecības nozarē netiek izmantotas pietiekamā apmērā, norāda BIM Solutions pārstāve Inga Vītola.

Aplūkojot aptaujas starprezultātus redzams, ka par BIM ir dzirdējuši lielākā daļa un uzskata, ka BIM Latvijā ir aktuāla tēma – šobrīd tie ir 88% aptaujas dalībnieku. 76% zina vai ir dzirdējuši par būvniecības projektiem Latvijā, kuros tiek pielietots BIM process, piedalījušies šādos projektos ir 47% respondentu.

Tad kādēļ tik zems vērtējums jauno tehnoloģiju apguvei? Kā norāda aptaujas iniciatora “BIM Solutions” pārstāve Inga Vītola, iemesls redzams aptaujas sadaļā par digitalizācijas kavēšanās iemesliem. Atbildot uz jautājumu, kas visvairāk kavē jauno tehnoloģiju apgūšanu, līderpozīcijās šobrīd ir esošā darbaspēka kompetences trūkums un nepietiekama jauno speciālistu sagatavošana mācību iestādēs.

“Jautājot par līdzšinējo pieredzi, pārliecinošs vairākums respondentu, kas ir savā ikdienas darbā saskārušies ar BIM norāda, ka lielākais apgrūtinājums ir bijis iesaistīto pušu kompetences trūkums. Kā atziņa, ko pielietot dalībai nākamajos BIM projektos norādīta pieredzējušu partneru piesaiste. Galvenie riski, kas saistīti ar būvobjekta digitalizāciju – esošā darbaspēka zināšanu trūkums.”, stāsta Inga Vītola.

Ja arī turpmākajā aptaujas gaitā tendences krasi nemainīsies, iespējamais secinājums būs, ka būvniecības nozares uzņēmumiem ir trīs varianti.

Pirmais variants – gaidīt, kad izglītības iestādes būs gatavas jauno speciālistu sagatavošanai atbilstoši jaunāko būvniecības, tai skaitā BIM tehnoloģiju prasībām un šie jaunie speciālisti būs gatavi iesaistīties darba tirgū. Šis variants aizņems vairākus gadus.

Otrais variants – piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus. Šis variants varētu būt optimāls atsevišķiem lieliem projektiem, tomēr vietējo salīdzinoši nelielo projektu attīstībai šis variants var izrādīties nesamērīgi dārgs.

Trešais variants – uzņēmējiem arī pašiem regulāri un aktīvi iesaistīties jauno tehnoloģiju apguvē, vienlaikus ieguldot arī savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā, esošo nozares speciālistu mūžizglītībā un sava uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā.

Kā stāsta Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs: “Lai kopā varam novērtēt līdz šim paveikto Latvijā saistībā ar jauno tehnoloģiju apgūšanu, šogad aicinājām pieteikt uzņēmumiem savus BIM projektus skatei. Šo nomināciju plānojam turpināt, lai veicinātu pieredzes apmaiņu saistībā ar BIM, kā arī iedvesmotu uzņēmējus aktīvi iesaistīties jauno tehnoloģiju apguvē, vienlaikus ieguldot savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā, esošo nozares speciālistu mūžizglītībā un sava uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā.”

Tā kā pirmo reizi BIM ir iekļauts arī valdības deklarācijā, kur norādīts, ka tiks radīts normatīvais ietvars BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos, arī no valsts puses ir pausts skaidrs atbalsts būvniecības nozares digitalizācijai.

Tāpat arī tikko pieņemts jaunais ISO starptautiskais BIM standarts ISO 19650-1 un ISO 19650-2, kas noteikti atvieglos koordinētu un eksporta tirgos pielietojamu BIM ieviešanu Latvijā.

Aptauja veidota tās iniciatoriem SIA “BIM Solutions” sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Būvniecības valsts kontroles biroju un AS “RB Rail”.

Foto: publicitātes