Aptauja: 41% Latvijas iedzīvotāju finansiālā ziņā jūtas piederīgi vidusslānim

Tikai 2% Latvijas iedzīvotāju pieskaita sevi turīgajam sabiedrības slānim, bet 41% uzskata sevi par vidusslāni, liecina “Swedbank” Finanšu institūta aptaujas dati. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šādu respondentu skaits ir nedaudz samazinājies – pirms četriem gadiem sevi ar vidusslāni identificēja 44% iedzīvotāju. Vēl 42% jūtas piederīgi sabiedrības slānim zem vidusslāņa, bet 11% uzskata sevi par trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem, un šādu atbilžu skaits ir palielinājies par vienu procentpunktu. 

Aptaujas ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts norādīt minimālos mēneša ienākumus uz vienu ģimenes locekli, lai mājsaimniecību varētu dēvēt par finansiālā ziņā vidusslānim piederošu. No iedzīvotāju atbildēm aprēķināta vidējā vērtība – 1249 eiro, kas ir būtiski vairāk nekā 2019. gadā, kad aptaujā kā minimālie mēneša ienākumi uz vienu vidusslāņa ģimenes locekli norādīti 851 eiro.

Savukārt domājot par kritērijiem, kas raksturīgi vidusslāņa mājsaimniecībām, 78% iedzīvotāju pauduši, ka uz piederību vidusslānim norāda ģimenei piederošs nekustamais īpašums – mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas). Citi salīdzinoši biežāk minētie kritēriji ir spēja bez grūtībām segt ikmēneša kredītmaksājumus, parādsaistības un citus obligātos maksājumus (66%), vismaz reizi gadā doties vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā (66%), atļauties maksas medicīnas pakalpojumus (64%) un katru mēnesi pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai, braucieniem ar taksometru un citiem papildu tēriņiem (61%).

“Redzam, ka respondentu vērtējumā finansiālais slieksnis, pie kura mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim, pēdējo četru gadu laikā audzis teju uz pusi – pēc iedzīvotāju paustā sanāk, ka, lai četru cilvēku ģimeni ienākumu kontekstā varētu saukt par vidusslāni, vidējiem ikmēneša ienākumiem jābūt vismaz 5000 eiro. Ja pieņemam, ka šādā četru cilvēku mājsaimniecībā ir divi strādājoši pieaugušie, tad katram būtu jāpelna apmēram 2500 eiro mēnesī. Saskaņā ar statistikas datiem šāds atalgojuma līmenis ir mazāk nekā 10% nodarbināto Latvijā un, statistiski vērtējot, drīzāk norāda uz turīgo iedzīvotāju segmentu,” saka “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vienlaikus jāsecina, ka savu labklājību Latvijas iedzīvotāji vērtē augstāk nekā līdzcilvēku turību: vidusslānim piederīgi jūtas 41% aptaujāto, toties vairumā gadījumu valda uzskats, ka Latvijā vidusslāni veido vien 10% līdz 30% no visām mājsaimniecībām. Līdzīga aina vērojama arī vērtējot, kādus dzīvesstila kritērijus Latvijas iedzīvotāji attiecina uz savu ģimeni.

Izvērtējot vidusslāņa kritērijus attiecībā uz savu mājsaimniecību, redzams, ka bieži vien atbilst iepriekš definētajiem kritērijiem pa spēkam ir vien nelielai daļai aptaujāto. Visvairāk jeb 60% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem pieder nekustamais īpašums. Bez grūtībām segt savus ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus var atļauties trešā daļa jeb 33%. Vismaz reizi gadā vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā dodas vien 21%, bet maksas medicīnas pakalpojumus atļaujas 24%, un pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai un citiem vēlamiem tēriņiem spēj 20% aptaujāto.  

Aptaujas noslēgumā iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, vai viņi ir mainījuši savus paradumus saistībā ar pēdējā gada laikā vērojamo straujo dzīves dārdzības pieaugumu. Salīdzinoši biežāk iedzīvotāji ir sākuši ierobežot savus tēriņus, lai ietaupītu (61%), un rūpīgāk nekā iepriekš plāno savas finanses (55%). Jau retāk iedzīvotāji norādījuši, ka nav uzņēmušies jaunas kredītsaistības, kuras citā situācijā būtu uzņēmušies (24%), un ir sākuši strādāt papildu darbu vai atraduši citus papildu ienākumu avotus (18%). 

“No finanšu pratības aspekta raugoties, nevar nepamanīt tendenci, ka, pēc iedzīvotāju domām, vidusslānim piederošu mājsaimniecību pamatā raksturo dažādi patēriņa kritēriji, novārtā atstājot uzkrājumu veidošanu kā īsākā, tā arī ilgākā termiņā. Tiek uzskatīts, ka turīgs pamatā ir tas, kurš tērē – iegādājas automašīnu, dodas ceļojumos, katru mēnesi atļaujas ēst ārpus mājas, apmeklē dažādus izklaides pasākumus. Tajā pašā laikā krietni mazāk ir tādu respondentu, kas uzskata, ka vidusslānim pieklātos akumulēt finanšu rezerves, izveidot uzkrājumus vismaz vienas līdz trīs algu apmērā un savlaicīgi domāt par finanšu uzkrājumiem vecumdienām. Šis nav optimāls skatījums, kādam būtu jābūt vidusslānim, jo tā spēja patērēt iet roku rokā arī ar spēju gudri pārvaldīt savas finanses un laika gaitā savu turību audzēt. Rūpīgāka savu finanšu plānošana, atturēšanās no nepārdomātām kredītsaistībām un tēriņu ierobežošana nenoliedzami ir veids, kā uzlabot savu labklājību, taču vēl būtiskāk ir domāt par ienākumu palielināšanu un drošu uzkrājumu veidošanu. Papildu ienākumu gūšana ir viena no labas finanšu veselības pazīmēm, jo cilvēks pats kontrolē savu finanšu situāciju, nevis gaida, kad to viņa vietā sakārtos citi,” skaidro Evija Kropa.

Foto: canva.com