Iedzīvotāji naudu glabā grāmatās, skapjos un pat krāsnīs

No tiem, kuri uzskata, ka ir parūpējušies par savu skaidro naudu, lielākā daļa to glabā nepietiekami droši – slēptuvē (13%), krājkasē vai makā (12%), aizveramā traukā (5%) vai maisiņā (2%). Relatīvi drošu risinājumu, noglabājot naudu seifā, izvēlējies tikai viens no desmit respondentiem (11%). Turpretī gandrīz katrs otrais (44%) skaidrās naudas uzkrājējs atzīst, ka nav īpaši parūpējies par naudas drošību, piemēram, pret tās nozagšanu vai sabojāšanu.

Aptauja parāda, ka katrā septītajā (14%) ģimenē ir leģenda par savulaik paslēptu un vēlāk atrastu naudu. Biežāk tā bijusi ielikta grāmatās, apģērba kabatās, skapjos, plauktos, gultās un pat krāsnīs, retāk ¬ iemūrēta mājas pamatos, paslēpta zem grīdas dēļiem vai tapetēm, ietīta piegrieztnēs, kas noglabātas bēniņos, vai avīzēs, kas aizliktas aiz radiatoriem.

Aptaujātie arī atzīst, ka apzināti meklējuši naudu, piemēram, izmantojot metāla detektoru, pārmeklējot lietas vai uzrokot zemi. Tomēr ne vienmēr noglabātā nauda ir atrasta. Iedzīvotāji zina stāstīt arī situācijas, kad paslēptā nauda ir aizmirsta, piemēram, nejauši atdota citiem, iznīcināta, izmetot atkritumos, vai sadedzināta, piemēram, iekurot krāsni.

Nauda lielākoties atrasta netīšām – pārdodot īpašumus, mainot dzīves vietu vai veicot remontdarbus, piemēram, pārvelkot mēbeles. Tāpat nauda atrasta, kārtojot vecas vai sen nelietotas mantas. Neapzināti atrastie uzkrājumi ir bijuši gan citu noglabātās rezerves, gan pašu atradēju savulaik paslēptā un tad aizmirstā nauda.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS no 2013. gada 30.oktobra līdz 4.novembrim. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 Foto: foto.lu.lv