Drošība nav nejaušība: ko atklāj dati par satiksmi Latvijā?

Pēdējo desmit gadu laikā mūsu braukšanas paradumi ir piedzīvojuši pārsteidzošas pārmaiņas. Tomēr, drošības prasībām un tehnoloģijām nepārtraukti pilnveidojoties, cilvēku subjektīvā attieksme un apzinīgums joprojām ir izšķirošais faktors, lai novērstu nelaimes gadījumus uz ceļa. Gjensidige veiktā aptauja* parāda, ka ir augusi izpratne par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu – 88% autovadītāju un pasažieru Latvijā vienmēr pārbauda, vai ir piesprādzējušies, vienlaikus 3% jeb 56 000 autobraucēju neslēpj, ka nedara neko, lai pārliecinātos par citu pasažieru drošību.

Iedomājieties pilsētas ielas kā sarežģītu asinsrites sistēmu, kurā katrs transportlīdzeklis, velosipēdists un gājējs ir kā šūna, kas pārvietojas kopīgā plūsmā. Tāpat kā mūsu ķermenī katra šūna ievēro noteiktu kārtību, arī satiksmē mums katram ir jāpakļaujas noteikumiem, kas nodrošina kopīgo drošību. Drošības noteikumu ievērošana uz ceļiem nav tikai formalitāte vai birokrātisks slogs – tā ir atbildība pret sevi un apkārtējiem.

“NielsenIQ” aptauja atklāj, ka 88% autovadītāju un pasažieru vienmēr pārbauda, vai pārējie pasažieri ir piesprādzējušies, savukārt 12% to dara tikai dažkārt vai vispār neuzskata par nepieciešamu.

Tāpat atklāts, ka gandrīz puse (47%) autovadītāju ir pārvadājuši savā transportlīdzeklī vairāk pasažieru, nekā atļauts. Lai gan vairākums (53%) ievēro noteikumu par to, ka transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, nekā norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai norādījis (paredzējis) transportlīdzekļa izgatavotājs, vadītāju skaits, kas apzināti riskē ar savu un pasažieru drošību, ir satraucoši liels. Šāda rīcība ne tikai pārkāpj satiksmes noteikumus, bet arī būtiski palielina negadījumu risku un potenciālo traumu smagumu avārijas gadījumā, jo drošības sistēmas nav paredzētas papildu pasažieriem.

Latvijas autovadītāju vidū vērojama neviennozīmīga attieksme pret atkarību izraisošu vielu lietošanu automašīnās – tikai 54% nepieļauj alkohola vai tabakas izstrādājumu lietošanu savā transportlīdzeklī. Tas nozīmē, ka gandrīz puse autovadītāju pieļauj šādu vielu lietošanu automašīnā, kas var radīt satiksmes drošības riskus.

“Iedzīvotāju izpratne par satiksmes drošības jautājumiem pakāpeniski pieaug, tomēr autoavāriju un ceļu satiksmes negadījumu skaits vēl joprojām ir pārāk augsts. Dati liecina par nepieciešamību pastiprināt informatīvās kampaņas par dažādiem drošības pasākumiem. Lai arī mūsdienu steidzīgajā pasaulē ikviena minūte var šķist svarīga, tieši apzinīga attieksme pret satiksmes drošību var būt tā, kas palīdz novērtēt prioritātes – veselību un dzīvību,” uzsver apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka nepilnu divu mēnešu laikā 2025. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušas jau 17 personas¹. Statistika nepielūdzami liecina, ka ceļu satiksmes negadījumi joprojām ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves un invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. Tomēr šo skumjo realitāti ir iespējams mainīt, ja ikviens satiksmes dalībnieks apzinās savu atbildību un konsekventi ievēro visus ceļu satiksmes drošības noteikumus.

Salīdzinot ar 2023. gadu, novērojamas izmaiņas autovadītāju paradumos kopumā – 13% biežāk izvēlas sabiedrisko transportu, savukārt 5% arvien vairāk izmanto automašīnu koplietošanas pakalpojumus, piemēram, Bolt Drive. Tāpat 7% autovadītāju savu transportlīdzekli izmanto tikai brīvdienās vai atvaļinājumos.

Drošības noteikumu ievērošana nav tikai formalitāte vai apgrūtinājums – tā ir mūsu kopīgā valoda, kurā sazināties ar citiem satiksmes dalībniekiem. Izvēloties būt uzmanīgiem un atbildīgiem, mēs gan aizsargājam savu dzīvību, gan palīdzam veidot drošāku braukšanas kultūru kopumā. Katrs lēmums, ko pieņemam ceļā, ir kā mazs, bet nozīmīgs solis pretī sabiedrībai, kurā dzīvība un veselība tiek vērtēta augstāk par steigu vai nevērību.

*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” pasūtījuma reprezentatīvā “NielsenIQ” 16-64 gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta pērnā gada aprīlī, aptaujājot pa 1600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījuma pieļaujamā kļūda – 2,45%.