Aptauja: gandrīz pusei Latvijas bērnu trūkst izpratnes par naudas vērtību

Kaut arī katra otrā ģimene apspriež personīgo finanšu pārvaldīšanas pamatus, teju puse – 47% – Latvijas iedzīvotāju, kam ir bērni 5–23 gadu vecumā, norāda, ka, pēc viņu domām, bērniem sagādā grūtības izprast naudas vērtību, liecina Swedbank Finanšu institūta aptauja. 38% bērnu vismaz reizi nedēļā saņem kabatas naudu, taču daudziem sagādā grūtības pārdomāta tās tērēšana. 

Apmēram katrs ceturtais bērns ar vecākiem pārrunā personīgo finanšu pārvaldību un naudas vērtību, savukārt katra otrā ģimene apspriež personīgo finanšu pārvaldīšanas pamatus. Tomēr visbiežāk, pēc vecāku domām, bērniem sagādā grūtības tieši naudas vērtības izpratne (47%). Tāpat 43% vecāku uzskata, ka bērniem ir grūtības ar apdomīgu naudas tērēšanu un pārdomātu iepirkšanos, un it īpaši tā uzskata Rīgā dzīvojošie bērnu vecāki.

“Izpratne par naudas vērtību sākas ar vienkāršām un ikdienišķām sarunām, piemēram, par to, kāpēc nevaram nopirkt tik daudz saldumu, cik sirds kāro, kāpēc mammai un tētim jādodas uz darbu. Vislabākais ir pretnostatīt lietas un veidot bērnam viegli uztveramus salīdzinājumus. Piemēram, lai izskaidrotu atšķirību starp diviem un pieciem eiro, nodemonstrējiet, cik daudz saldumu par katru konkrēto summu iespējams nopirkt. Šādā saprotamā veidā bērnam izdosies daudz ātrāk un vieglāk izprast naudas vērtību,” iesaka Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā rāda aptaujas rezultāti, bērni līdz 15 gadu vecumam visbiežāk (vidēji 79%) kabatas naudu tērē konfektēm un citām uzkodām. Šī tendence nav mainījusies kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā. Līdz 10 gadu vecumam kabatas nauda bieži tiek atvēlēta arī rotaļlietām: tās iegādājas galvenokārt pirmsskolas vecuma bērni (61%), kā arī 7–10 gadus veci bērni (34%). No 11 gadu vecuma pieaug interese par spēlēm, izklaidēm, kā arī apģērbiem un apaviem, un kopš 2017. gada jaunieši līdz 19 gadu vecumam kabatas naudu par apģērbu un apaviem sākuši tērēt biežāk.

“Apmeklējot veikalu kopā ar vecākiem, bērns jau var novērot, kā lietas nonāk mājās, kā izdarām izvēles starp vajadzībām un vēlmēm, kā izvirzām prioritātes un kādus kompromisus pieļaujam. Bērni, it sevišķi paši mazākie, nereti domā, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Taču jau ar četrgadnieku var runāt par naudas vērtību un par to, ka naudas mums ir tikai tik, cik nopelnām, un tā ir jātērē gudri un pārdomāti,” stāsta E. Kropa. 

Vecāku atbildes liecina, ka bērni no savas kabatas naudas veido arī uzkrājumus. Pirmsskolas vecuma bērni visbiežāk krāj rotaļlietām (47%). No 7 gadu vecuma pieaug interese par tehniku – viedtālruņiem, datoriem, planšetēm, spēļu konsolēm u. tml., bet jaunieši no 16 gadu vecuma jau krāj transportlīdzeklim – velosipēdam, skrejritenim, skrituļdēlim, skrituļslidām u. c. Savukārt, sasniedzot 20 gadu vecumu, biežāk tiek krāta nauda ceļojumiem un ekskursijām (26%). 

Salīdzinot ar 2017. gada pētījuma datiem, pieaugusi pirmsskolas vecuma bērnu interese par tehnoloģijām, taču saglabājas arī interese par rotaļlietām, bet pēc 7 gadu vecuma pieaugusi interese krāt dažādiem citiem mērķiem. Jaunieši 20–23 gadu vecumā ievērojami biežāk krāj ceļošanai (2017. gadā – 16%).

“Ja bērnam tiek piešķirta kabatas nauda, viņam arī rodas iespēja attīstīt krāšanas paradumu, kad zināmu daļu naudas neiztērē, bet atliek tālāku, lielāku mērķu sasniegšanai. Krāšana prasa laiku un trenē pacietību, kā arī izpratni, ka vajadzību un vēlmju ir daudz, bet naudas apjoms tomēr ir ierobežots. Bērniem arī jārada vēlme un interese papildus pelnīt – ja kabatas naudas apmērs un ikdienas tēriņi no vecāku puses dažādām bērna vajadzībām un vēlmēm būs pārāk dāsni, bērnam nebūs stimula nodarbināt savu prātu un meklēt iespējas, kā šīs vēlmes realizēt pašam,” uzsver Swedbank Finanšu institūta eksperte.

 *) Aptauju par bērnu kabatas naudu veicis Snapshots 2023. gada septembrī, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju, kam ir bērni 5–23 gadu vecumā.

Foto: pexels.com