Ieguldījumi zeltā un dārglietās – populāri politisko un ekonomisko satricinājumu laikā

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai. Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns. Luminor Private Banking vadītāja Dina Matvejeva skaidro, cik šāds investīciju veids ir drošs un kad to izvēlēties.

Kā stāsta Dina Matvejeva, Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs. Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā.

Ieguldīt zeltā var dažādi

Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Pastāv vairāki veidi, kā var investēt zeltā, piemēram, pirkt fiziskus zelta stieņus, ko piedāvā arī Latvijas bankas, iegādāties zelta monētas, pirkt fondu (ETF) daļas, kuru vērtība ir atkarīga no zelta vai kļūt par akciju īpašnieku uzņēmumam, kas nodarbojas ar zelta ieguvi. Tāpat var pirkt zelta nākotnes līgumus (gold futures) t.i. slēgt vienošanās, kur viena puse piekrīt pirkt izejvielu konkrētā laikā nākotnē par iepriekš noteiktu cenu.

Katram ieguldījuma veidam ir savi plusi vai mīnusi. Piemērām, zelta stienis rada drošības sajūtu, jo tas “eksistē fiziski”, taču tajā pašā laikā, ja tiešām būtu krīze – pastāv jautājums, cik viegli to būtu realizēt tirgū un par kādu cenu? Tāpat jārēķinās, ka zelta stieņu glabāšana ir saistīta ar zināmām izmaksām. Savukārt monētām, kas izlaistas mazā apjomā, ir papildu simboliska vērtība, taču ne visas monētas gūst kolekcionāru ievērību. Arī Latvijas Banka regulāri izlaiž zelta un sudraba kolekcijas monētas, kuras iedzīvotāji var iegādāties, cerot uz to vērtības pieaugumu nākotnē.

Fondu daļas, akcijas un nākotnes līgumi ir salīdzinoši likvīdi finanšu instrumenti, tos ir viegli nopirkt un pārdot. Papildus risks ir saistīts ar konkrētā uzņēmuma sekmīgu darbību.

Dimantu vai rubīnu?

Vērtīgākie dārgakmeņi ir rubīns, dimants, safīrs un smaragds. Investīcijas dārgakmeņos var salīdzināt ar ieguldījumiem mākslas darbos, jo arī katrs dārgakmens ir unikāls, tādēļ tās ir piemērotas lietpratējiem un estētiem, jo šāds ieguldījums sniegs arī estētisko baudījumu. Minerālus vērtē pēc izmēra, slīpējuma un citiem parametriem, tomēr ne vienmēr ir vērts iegādāties visdārgākos. Tirgus dati liecina, ka mazvērtīgākiem dārgakmeņiem cena var pieaugt daudz būtiskāk un tos ir vienkāršāk realizēt tirgū. Tomēr ļoti jāuzmanās no viltojumiem un dārgakmeņi jāiegādājas tikai pie droša pārdevēja un vēlams, lai tiem ir laboratorijas sertifikāts.

Jārēķinās, ka arī dārgakmeņu vērtību ietekmē norises ekonomikā. Piemēram, dimanta cena samazinājās gan 2008. gada pasaules finanšu krīzes, gan COVID-19 pandēmijas laikā, tomēr, vērtējot ilgtermiņā, dārgakmeņu cena pieaug vidēji par 5 līdz 8% gadā. Investīcijas dārgmetālos noteikti nav īstermiņa ieguldījums, minimālais laiks ir 10 gadi, vēlams pat 15 vai 20.

Vērtības noteikšana

Līdzīgi kā jebkurai precei galvenais faktors, kas ietekmē cenu, ir pieprasījums iepretim piedāvājumam, tomēr tas nav vienīgais. Monētu nākotnes vērtību ietekmēs arī tas, cik tā ir sena un reta, bet juvelierizstrādājumu – ne tikai paša materiāla vērtība, bet arī ražotāja zīmola popularitāte un uzticamība.

Ja ir vēlēšanās ātri un vienkārši investēt zeltā, kura vērtība būs tieši atkarīga no zelta cenas bez papildus subjektīviem faktoriem, tad visvienkāršāk un arī lētāk ir iegādāties fonda (ETF) daļas. Tas nozīmē, ka pats fonds fiziski iepirks zeltu un nodrošinās, ka zelta cena korelēs ar tā daļas cenu. Pozīciju var ātri aizvērt un atvērt, nav jāmaksā arī par fiziska zelta glabāšanu. Pirms investīciju veikšanas dārgmetālos vai dārglietās, šo jautājumu iesaku apspriest ar savu baņķieri, lai rastu piemērotāko investīciju veidu un izlemtu, kādu daļu no uzkrātā kapitāla šajā instrumentā ieguldīt.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)