Kā dzīvot kvalitatīvi?

Ja veiksim sabiedrības aptauju uz ielas, darbavietā vai citviet un pavaicāsim, kas ir kvalitatīva dzīve, saņemsim visdažādākās atbildes. Kādam kvalitatīva dzīve asociēsies ar atpūtu Dienvidjūru kūrortā, citam ar plašu māju vai lielu automašīnu, vēl citam ar karjeras augstāko virsotņu sasniegšanu. Reti kuram fiziski veselam cilvēkam kvalitatīva dzīve asociējas ar veselību – spēju pašam par sevi parūpēties, nekļūstot par nastu tuviniekiem, būt pietiekami aktīvam un dzīvespriecīgam. Tikpat mazam cilvēku skaitam kvalitatīvs ēdiens asociēsies nevis ar dārgu, bet veselīgu un sabalansētu uzturu. Varu teikt viennozīmīgi – aizvadīto 150 gadu laikā esam kļuvuši par modernu nāciju. Mūsu dzīvēs ir būtiski samazinājies smaga fiziska darba apjoms; lielākus attālumus mēs pārvaram ar transportlīdzekļiem, nevis kājām; mājokļi ir kļuvuši ievērojami komfortablāki un veselības aprūpe pieejamāka. Tiesa, brīžiem šķiet, ka vismaz daļa sabiedrības ar ēšanas paradumiem palikusi aizpagājušajā gadsimtā. Ja tā būtu tikai gaumes lieta, par to varētu arī nerakstīt. Diemžēl daļai šādi ēšanas paradumi kopsolī ar mazkustīgu dzīvesveidu noslēdzas gaužām bēdīgi.

Dzīves kvalitātei ir tieša saistība ar veselību un pieejamu medicīnu. Pateicoties fiziski vieglākam darbam, pensiju sistēmai un attīstītai medicīnai, cilvēka mūža ilgums nemitīgi palielinās. Mēs esam iemācījušies labāk ārstēt hroniskās slimības un risināt akūtas situācijas. Diemžēl ne vienmēr garu mūžu varam nosaukt par kvalitatīvu, īpaši vecumdienās. Ja cilvēks ir vesels un viņam nekas netraucē, tā ir viena lieta. Savukārt, ja cilvēkam ir vairākas slimības, traucē sāpes un bieži jāuzturas slimnīcā, tad dzīves kvalitātes jautājums paliek ļoti aktuāls. Cilvēks, nerūpējoties par veselību, var nonākt līdz invaliditātes pakāpei, nespējot parūpēties par sevi. Piemēram, diabēta rezultātā cilvēks var zaudēt redzi, savukārt sirds aritmija var novest pie insulta ar visām no tā izrietošajām sekām. Mums, mediķiem, ir uzskats, ka pacientiem ir jādzīvo ne vien ilgi, bet arī kvalitatīvi, tāpēc ir ļoti liela nozīme dzīvesveidam, īpaši uzturam, kustībām un dzīvespriekam.

Kvalitatīvs uzturs

Nereti, runājot par kvalitatīvu uzturu, cilvēki mēdz jaukt dārgus pārtikas produktus ar veselīgiem. Ne vienmēr dārgs ir labs, bet lēts – mazvērtīgs. Mūsu reģionā tradicionāli gastronomiskā vērtība tiek piešķirta tādiem produktiem kā sviests, trekns krējums un sālīts speķis. Tie viennozīmīgi ir ļoti garšīgi produkti, bet nāk no laika, kad mūsu senči fiziski daudz strādāja aukstos klimata apstākļos. Šie enerģētiski bagātie produkti viņiem bija nepieciešami spēku atjaunošanai un izdzīvošanai. Turklāt, būsim godīgi, pirms 150 un vairāk gadiem gaļu reti kurš atļāvās patērēt biežāk kā reizi nedēļā, bet saldā krējuma sviests, siers, desa un medus tika celti galdā vien pāris reizes gadā. Uztura pamatu veidoja pākšaugi un graudaugi, saknes, dārzeņi, piens un piena produkti. Mūsu senču ēdiens bija vienkāršs, bet tajā pašā laikā veselīgs. Vēl vairāk, tie bija ekoloģiski tīri un uzturvielām bagāti produkti, jo piens nebija no veikala plaukta, bet sivēns – pašu barots. Būtiski ir tas, cik bieži un kādos apjomos mēs patērējam konkrēto produktu. 

Diemžēl mēs kā sabiedrība ne vienmēr izprotam, kas ir kvalitatīvs uzturs. Dažkārt par kvalitatīvu uzskatām enerģētiski bagātu un dārgu uzturu, bet nespējam novērtēt produktus, kas ir lēti. Ne vienmēr dārgāks ir labāks. Mūsdienās pārtikas produkti ir kļuvuši salīdzinoši pieejami. Plaši pieejams ir ne tikai veselīgs uzturs, bet arī neveselīgs uzturs un pēdējā paliek arvien vairāk. Mūsu labklājības līmenis ir pietiekams, lai ikdienā mums būtu maz fiziski smaga darba, bet ēdienu varam atļauties – nereti izvēlamies enerģētiski bagātu pārtiku, kā rezultātā apēdam daudz vairāk enerģijas, nekā patērējam – gribam baudu, bet neizvērtējam, ko no mūsu puses vajag pielikt – tur rodas liekais svars un diabēta risks ar no tā izrietošajām sekām. 

Vietējie produkti

Jaunākajās kardioloģijas vadlīnijās ir iekļauta Vidusjūras diēta, kā pierādījumos balstīta metode veselības saglabāšanai mūža garumā. Pieļauju, ka Vidusjūras diēta neskan patriotiski, bet mēs droši varam runāt par latviešu moderno virtuvi, ko veido tieši vietējie produkti. Tas ir nozīmīgi arī no vides aizsardzības viedokļa, jo tālāku ceļu produkti mēro līdz mūsu galdiem, jo lielāku ekoloģisko pēdas nospiedumu pasaulē atstājam. Vislabāk ir izvēlēties tieši vietējos, sezonas un svaigus produktus. Turklāt, ja aplūkosim Vidusjūras diētu, tad tā ne vien pieļauj Latvijas vietējo produktu visplašāko izmantošanu, bet ir arī maksimāli līdzīga mūsu senču ēdienkartei.

Dienas enerģētisko apjomu nodrošina 55–60% ogļhidrātu, 25–30% taukvielu (galvenokārt nepiesātinātās), 10–20% olbaltumvielu. Ikdienas ēdienkartes pamatā jālieto: nerafinēti graudaugi, dārzeņi (tomāti, paprika, kabači, kartupeļi, burkāni, kāposti, selerijas, pētersīļu saknes, puravi, ķirbji), pākšaugi un rieksti (pupiņas, zirņi, lēcas, rieksti un sēklas), svaigi un žāvēti augļi, olīveļļa kā galvenais taukvielu avots (nepiesātinātās taukskābes), piena produkti (galvenokārt, siers un jogurts mērenā apjomā), pāris reižu nedēļā nelielā daudzumā jālieto zivis, putnu (baltā) gaļa, olas un saldumi, priekšroku dodot medum, pāris reižu mēnesī – sarkanā gaļa un tās izstrādājumi. Ēdienreizes tiek ieturētas mazās porcijās piecas reizes dienā – 20% brokastis, 10% otrās brokastis, 30% pusdienas, 10% launags un 30% vakariņas. Sāls vietā izmanto dažādus garšaugus, piemēram, ķiplokus, pētersīļus, baziliku, rozmarīnu.

Vienīgais, kas minētajā uzskaitījumā netiek iegūts Latvijā, ir olīveļļa, kuras regulāra iekļaušana ikdienas ēdienkartē būtiski samazina sirdsslimību risku. Vidusjūras diēta labvēlīgi ietekmē veselību, jo, pateicoties uzņemtajam augstajam nepiesātināto taukskābju, šķiedrvielu, antioksidantu un pretiekaisuma vielu līmenim, samazinās iespēja saslimt ne tikai ar sirds un asinsvadu slimībām un iegūt liekā svara problēmas, bet arī izvairīties no ļaundabīgiem audzējiem, II tipa cukura diabēta, depresijas, Pārkinsona slimības, Alcheimera slimības un citām kaitēm. Tā nav īslaicīga diēta. Šis ēšanas plāns paredzēts visam mūžam.

Turklāt, vislabāk ēdienu ir gatavot mājās, jo tad mēs procesu kontrolējam no A līdz Z. Savukārt, iepērkoties veikalā, jālasa, ko pērkam, maksimāli izvairoties no rūpnieciski apstrādātiem produktiem.

Vai tikai ēdiens?

Mums nav obligāti jāiet uz svaru zāli, bet katru dienu nepieciešama enerģiska pastaiga, noejot vismaz 10’000 soļus (aptuveni 7 kilometrus). Mūsdienu lielākā problēma veselībai ir sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids. Īpaši, ja darbs saistīts tikai ar datoru. Rūpējoties par savu veselību, pie darba kolēģa vēlams aiziet, nevis piezvanīt. Galu galā, tas uzlabo arī savstarpējās attiecības. Tā vietā, lai brauktu ar liftu, izmantojiet kāpnes un būsiet apvienojuši nelielu kardiotreniņu ar ikdienas darbu.

Mūsdienu dzīvesveida nopietnākie riski kardioloģijā ir nesabalansēts uzturs enerģētiski pārbagāta ēdiena lietošanas rezultātā, liekais svars mazkustīga dzīvesveida iespaidā un smēķēšana.

Ekonomiskajā plāksnē mēs esam sasnieguši zināmu labklājības līmeni, bet tikai ar ilgstošu labklājību cilvēkiem nāk apziņa parūpēties par sevi, lai nodrošinātu patiesu dzīves kvalitāti. Galu galā tā ir atbildība ne tikai par sevi pašu, bet arī tuviniekiem. Esmu pārliecināta, ka neviens no mums nevēlas palikt par nastu saviem radiniekiem, kā tas mēdz gadīties ar diabēta un insulta pacientiem. Diemžēl parasti šo slimību pamatā ir bezrūpīgs dzīvesveids ar nepareizu uzturu un mazkustīgumu. Aktīvs dzīvesveids dos sparu un veselību gan mūsu prātam, gan ķermenim.

Kintija Barloti, SIA “Jelgavas poliklīnika” valdes locekle

Foto: publicitātes