Bērnu onkoloģijas ārstniecībai ziedo 12 tūkstošus eiro

Bērnu slimnīcas fonds (BSF) saņēmis ziedojumu 12 000 eiro apmērā valsts neapmaksātu ārstniecības izdevumu segšanai bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Ziedotie līdzekļi savākti labdarības kampaņas “Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU!” ietvaros, kuru jau piekto gadu organizēja BENU Aptieka sadarbībā ar BSF. Kopš kampaņas sākuma BENU Aptieka kopā ar klientu atbalstu bērnu onkoloģijas ārstniecībai kopumā ir ziedojusi 81 000 eiro.

Par situāciju bērnu onkoloģijā Latvijā, ārstēšanas rezultātiem, kā arī emocionālā atbalsta nozīmi un līdzcilvēku iesaisti BENU Aptiekas podkāstā “Bērnu onkoloģija: ārstēšanas iespējas un līdzcilvēku atbalsta nozīme” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatre un hematoonkoloģe Elizabete Cebura un BSF Vecāku mājas klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete. 

Bērnu onkoloģijā labi ārstēšanas rezultāti

Izdzirdot vārdu “onkoloģija”, cilvēka domas pārsvarā uzreiz nonāk pie sliktākajiem iespējamajiem scenārijiem. Onkoloģisku diagnozi savam bērnam Latvijā katru gadu saņem vidēji 50 ģimenes, kas ir smags un ļoti emocionāls notikums, tomēr būtiski uzsvērt, ka salīdzinājumā ar pieaugušo onkoloģiju bērniem ir ievērojami labāki ārstēšanas rezultāti. BKUS pediatre un hematoonkoloģe E. Cebura norāda, ka bērniem onkoloģiskās saslimšanas parasti ir agresīvākas nekā pieaugušajiem, tomēr ārstēšana ir daudz sekmīgāka – atsevišķās onkoloģisko slimību grupās bērnu izārstēšanas rādītāji ir pat 90%, citās – nedaudz zemāki. Tas liecina, ka bērnu onkoloģija Latvijā var tikt sekmīgi ārstēta. Izplatītākās bērnu onkoloģijas slimības ir akūtas leikēmijas un limfomas, smadzeņu audzēji un audzēji, kas var būt citos orgānos – nierēs, aknās, kaulos, mīkstajos audos un citur. 

Diagnostika un ārstēšanas iespējas

Sākotnēji par onkoloģisku bērna saslimšanu var liecināt dažādas pazīmes, piemēram, drudzis bez acīmredzama iemesla, veidojumi uz ķermeņa, palielināti limfmezgli kaklā vai padusēs, lieli zilumi uz ķermeņa, palielināti sēklinieki, spēcīgas sāpes, īpaši nakts laikā. E. Cebura uzsver, ka normālos apstākļos mazam bērnam atšķirībā no pieaugušajiem nekad nesāpēs mugura. Ja tā regulāri sāk sāpēt, ir jādodas pie ārsta. Tāpat bērnu onkoloģijai raksturīgas regulāras, bet pārejošas galvassāpes, īpaši no rīta kopā ar sliktu dūšu, kā arī līdzsvara un redzes traucējumi un iepriekš nebijusi šķielēšana. Vienlaikus eksperte arī norāda, ka uz bērnu nevajadzētu nepārtraukti raudzīties ar palielināmo stiklu, lai atrastu kādu slimību, tomēr būtu jāpievērš uzmanība jebkādai pazīmei vai simptomam, kas uzrodas pēkšņi, bez acīmredzama iemesla un saglabājas ilgāku laiku – šādos gadījumos gan ir tūlītēji jādodas pie ārsta.

Onkoloģisko slimību diagnosticēšana bērniem var notikt pa dažādiem ceļiem, piemēram, caur ķirurģijas nodaļu, ja bērnam ir kādi veidojumi un nepieciešams ņemt biopsijas. Tāpat tas var būt caur BKUS uzņemšanas nodaļu, no kurienes bērns pēc tam tiek nogādāts onkoloģijas nodaļā. Vecākiem jārēķinās, ka, lai diagnoze būtu maksimāli precīza, tās noteikšana var ilgt pat dažas nedēļas, un mēdz būt gadījumi, kad nepieciešams kontaktēties arī ar ārvalstu laboratorijām un bērnu klīnikām. 

Pēc precīzas diagnozes noteikšanas tiek uzsākta ārstēšana. E. Cebura norāda, ka Latvijā ir pieejamas faktiski visas ārstēšanas iespējas gan ķirurģijā, gan staru un ķīmijterapijā. Vienlaikus var būt atsevišķas procedūras, kas uz vietas netiek veiktas, piemēram, cilmes šūnu transplantācijai pacienti pārsvarā tiek sūtīti uz klīniku Viļņā, ar ko BKUS ir izveidojusies cieša sadarbība. Turklāt šī procedūra ir valsts apmaksāta. Ja pacienti tiek sūtīti uz ārzemēm, līdztekus valsts atbalstam, tiek piesaistīti arī BSF līdzekļi, lai segtu valsts neapmaksātos izdevumus. 

Tāpat E. Cebura norāda, ka ārstēšanas laikā, īpaši, kad bērns tiek nosūtīts uz mājām, nevajadzētu ieslīgt galējībās, piemēram, liedzot kādas konkrētas uzturvielas vai uzspiežot bērnam vienu ēšanas vai ikdienas režīmu. Uzturam ir jābūt veselīgam un sabalansētam, jārūpējas par kvalitatīvu miegu un regulāri jākustas – jāļauj bērnam uzturēties normālā vidē, rotaļāties un pastaigāties. BSF Vecāku mājas klīniskā psiholoģe I. Lietaviete piebilst, ka uz mazajiem pacientiem nevajadzētu raudzīties kā uz neglābjamiem slimniekiem, bet gan ļaut viņiem būt bērniem, saskatīt viņu brīnišķīgo potenciālu un spēku!

Bērna diagnozes saņemšana – emocionāls šoks

Lai arī bērniem onkoloģisko saslimšana ārstēšana ir sāpīgs un ļoti nepatīkams process, vislielāko nastu uz saviem pleciem nes mazo pacientu vecāki, jo viņiem ir jāspēj parūpēties par pilnīgi visu – jātiek galā ar saviem un bērna pārdzīvojumiem, jārūpējas par bērna atlabšanu, un arī pārējiem bērniem, jāturpina pelnīt iztiku, jāpārplāno ikdiena un jāsaskaras ar virkni lēmumu saistībā ar bērna ārstēšanu, norāda I. Lietaviete. Tādēļ, lai sniegtu atbalstu vecākiem, jau vairāk nekā 10 gadus Bērnu slimnīcas teritorijā darbojas īpaša vieta – Vecāku māja, kur vecāki var rast ne vien ērtas naktsmājas, bet arī saņemt profesionālu psiholoģisku un garīgu atbalstu. Vairāk nekā gadu Vecāku māja ir realizējusi arī sociālās reabilitācijas programmu Hematoonkoloģijas nodaļas mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm projekta “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros. I. Lietaviete uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt vecākiem, lai viņi var pilnvērtīgi palīdzēt saviem bērniem, un tieši holistiska un starpdisciplināra pieeja ir tas, kā BSF raugās uz atbalsta sniegšanu ģimenēm, kuras saskārušās ar bērnu onkoloģiju.

Speciāliste norāda, ka diagnozei “onkoloģija” cilvēks nevar būt gatavs, īpaši, ja tā skar bērnu. Ikvienam ir ticība taisnīgai pasaulei, tomēr onkoloģijai viena cēloņa vai skaidrojuma nav, tādēļ vecāki bieži vien izjūt vainas apziņu un uzdod jautājumu: “Ko es izdarīju nepareizi?”

Sākotnēji vecākiem ir bailes, neziņa un emocionāls šoks, un tieši pirmie brīži pēc diagnozes saņemšanas no vecākiem prasa visvairāk spēka, jo dialogā ar ārstu ir jāpiekrīt bērna izmeklējumiem, jāpārorganizē ģimenes dzīve un ikdiena, kā arī jāatrod veids, lai to paziņotu tuviniekiem un darba kolēģiem. I. Lietaviete piebilst, ka katrs šo emocionālo triecienu pārdzīvo citādi, tomēr primāri svarīgs ir kontakts ar bērna ārstu, lai vecāki saņemtu kvalitatīvu medicīnisko informāciju, kas mazinātu satraukumu. Tāpat vecākiem kā uzticības persona var būt kāds tuvinieks vai cits vecāks, kurš gājis cauri līdzīgai situācijai, tomēr ir arī vecāki, kuri mērķtiecīgi meklē tieši psihologa palīdzību. 

Līdzcilvēkiem – būt patiesi blakus!

Saņemot ziņu, ka kāds no tuviniekiem vai darba kolēģiem savā ģimenē ir saskāries ar bērna onkoloģiju, cilvēki nereti apjūk un parasti nezina, kā šādā situācijā reaģēt. I. Lietaviete skaidro, ka, pirmkārt, ir jāsaprot, ka vecākiem ar šādu ziņu ir ļoti grūti dalīties. Tāpēc, uzzinot par šo situāciju, noteikti nevajadzētu sākt bērna vecākiem dot padomus vai piesaukt līdzīgus gadījumus, jo katrs gadījums ir individuāls pārdzīvojums ar savu ārstēšanas procesu. Tāpat noteikti nevajadzētu komentēt bērna izskata vai svara izmaiņas, kā arī izjautāt par  prognozēm vai izteikt sliktus scenārijus. Psiholoģe uzsver, ka kategoriski nevajadzētu ieteikt bērnu vecākiem izmēģināt dažādas alternatīvas ārstēšanas metodes, jo tas grauj vecāku un ārstu sadarbību, kā arī mazina vecāku uzticību medicīnai kopumā. Tuviniekiem drīzāk būtu jāatbalsta vecāku sadarbība ar ārstu un jāiedrošina uzticēties medicīniskām un zinātniskos pierādījumos balstītām ārstēšanas metodēm. I. Lietaviete piebilst, ka svarīgākais tuviniekiem ir būt patiesi blakus un vajadzības gadījumā sniegt praktisku palīdzību, piemēram, pieskatīt pārējos bērnus vai aizvest viņus uz bērnudārzu un skolu, ja vecāki to nevar paspēt. Tāpat var parūpēties arī par vecāku labsajūtu – uzdāvināt SPA centra apmeklējumu, masāžas vai jebko citu, kas palīdz vecākiem atjaunot enerģiju un novērst domas. Arī no sirds nākusi ziņa “Esam domās kopā ar jums!” ir labs veids, kā izrādīt savas rūpes. I. Lietaviete norāda, ka kopumā līdzcilvēku atbalstam jābūt praktiskam, dabiskam, bez pārspīlētām emocijām, bet ilgtermiņā. 

Foto: canva.com