15% Latvijas iedzīvotāju neizmanto nevienu viedtālruņa bloķēšanas metodi

15 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka neizmanto nevienu no pieejamajām viedtālruņu bloķēšanas metodēm to aizsardzībai, atklāj Samsung Electronics Baltics veiktā aptauja*. Savukārt, salīdzinoši liels ir to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzglabā personīgajās ierīces ar darbu saistītus datus – 27 % iedzīvotāju ar darbu saistītos e–pastus, failus un dokumentus mēdz uzglabāt personīgajā viedtālrunī, bet 35 % tos glabā arī personīgajā datorā.

Viedtālruņa paroli maina reizi gadā; gandrīz puse to nav darījusi vispār

Viena no viedtālruņa aizsardzības metodēm ir tā bloķēšana ar paroli. Lai gan šis ir vienkāršs un ātri uzstādāms drošības risinājums, viedtālruņa paroli nekad nav mainījusi gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (46 %), bet 17 % to maina reizi gadā. Respondenti starp populārākajām un biežāk izmantotajām bloķēšanas metodēm min aizsardzību ar PIN kodu (51%), pirkstu nospiedumu skenēšanu (42 %) un aizsardzību ar paroli (31 %). Līdzīgi kā ar viedtālruņa paroli, iedzīvotāji nelabprāt maina arī datora paroli – 45 % to nekad nav mainījuši, bet 18 % to maina reizi gadā.

30 % nekad nav mainījuši paroli kādam no sociālajiem tīkliem

Respondenti arī atzīst, ka nav nekad mainījuši paroli kādam no sociālajiem tīkliem (30 %), e–pasta paroli (30 %), paroli kādai no savām ierīcēm (13 %), internetbankas (10 %) un mākoņpakalpojumu servisa paroli (10 %). Personīgā e–pasta paroli nekad nav mainījuši 18 % iedzīvotāju, 3 % to dara reizi mēnesī, bet 23 % – reizi gadā.

“Kopš pandēmijas sākuma visā pasaulē par 70 % pieaugusi mobilo ierīču izmantošana un biznesa sektorā šis pieaugums ir pat 200 %. Tāpēc vēl aktuālāki kļuvuši dažādi drošības risinājumi, kas palīdz aizsargāt mūsu ierīces. Divas no vienkāršākajām lietām, ko ikvienam vajadzētu darīt –  aizsargāt ierīces ar kādu no bloķēšanas metodēm un regulāri atjaunot ierīču programmatūru, savlaicīgi saņemot ražotāja drošības atjauninājumus. Taču izvēlamies atlikt arī šīs vienkāršās darbības un turpinām pakļaut sevi liekam datu noplūdes riskam – 7 % Latvijas iedzīvotāju atliek ierīču programmatūras atjaunināšanu, cik ilgi vien iespējams, bet 5 % to nedara vispār. Samsung ir dubultojis savu viedierīču aizsardzību, ieviešot Knox Vault aizsardzības slāni. Ja sistēma konstatē aizdomīgu darbību un nevēlamu uzbrukumu datiem, ierīce uzsāk datu pašiznīcināšanu bez lietotāja apstiprinājuma vai datu sinhronizācijas. Lietotāja sensitīvie dati un paroles tiek glabāti atsevišķi no pārējiem, tāpēc tiem hakeri nevarēs piekļūt un lietotājs tos varēs atgūt,” uzsver Samsung tirdzniecības vadītājs Baltijā Māris Ķikāns.

Galvenais iemesls paroles maiņai – sistēmas pieprasījums

Respondenti atklāj, ka visbiežāk maina savas paroles, jo sistēma vai vietne to pieprasa (64 %), 7 % atzīst, ka šādu prasību uzlikusi viņu darba vieta, bet 3 % to mainījuši pēc tam, kad piedzīvojuši datu noplūdi. Mainot paroles, 63 % iedzīvotāju tās maina pilnībā, 15 % maina 2–3 simbolus, bet – 14 % samaina vārdu vai ciparu secību.

Ieteicams restartēt viedierīci vismaz reizi nedēļā un pievērst uzmanību tās drošības platformai

Ierīces restartēšana reizi nedēļā ne tikai palīdzēs uzlabot tās darbību un pagarinās akumulatora kalpošanas laiku, bet arī aktivizēs papildu drošības uzstādījumus. Piemēram, ja viedierīce aprīkota ar Samsung Knox drošības sistēmu, to ieslēdzot vai restartējot, drošā sāknēšanas funkcija pārbaudīs, vai ierīcē darbojas kāda nesankcionēta programmatūra, apturēs tās ielādi un darbību. Ja šādas programmatūras tiek nesaskaņoti palaistas, viedtālrunis pats automātiski bloķēs visu sensitīvo lietotņu darbu (piemēram, tādu kā Samsung Pass vai Samsung Health). Ja ierīce netiek restartēta, Samsung reāllaika kodola aizsardzība novērsīs potenciālos apdraudējumus ierīces kodolam. Pateicoties šai aizsardzībai, kodola kods un datu struktūra tiek saglabāta savā sākotnējā stadijā, kas nozīmē, ka ierīce būs aizsargāta. Ne tikai drošības sistēmai nepieciešami atjauninājumi – arī lietotņu drošībai jāpievērš vērība. Par to Samsung Knox ietvaros rūpējas DEFEX sistēma, kas pasargās datus un ierīci no iespējamajiem uzbrukumiem. Cieša šo sistēmu darbība reāllaikā savlaicīgi atklās un novērsīs neparastas darbības vai nesankcionētas izmaiņas sākotnējos lietotāja iestatījumos un atļaujās.

*Tiešsaistes aptauju 2021. gada oktobrī veica Samsung Electronics Baltics sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat. Aptaujā Latvijā piedalījās 1006 respondenti no dažādām vecuma grupām, Igaunijā – 1012, bet Lietuvā – 1004.

Foto: publicitātes