Kā palīdzēt sirdij atgūties pēc Covid-19 pārslimošanas

Iegūstot aizvien vairāk informācijas par Covid-19, ir skaidrs, ka pārslimošanai var būt visai nepatīkamas sekas, tostarp tādas, kas liecina par kardiovaskulāram problēmām. Kardiologa praksē vēršas kā seniori, tā arī gados jauni Covid-19 izslimojoši cilvēki. „Mēness aptiekas” farmaceiti kopā ar kardioloģi Veselības centru apvienībā Laumu Zāberi apkopo padomus, kā palīdzēt sirdij atgūties.

“Praksē bieži novēroju pārslimota Covid-19 ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Pēc palīdzības vēršas ne tikai jau esošie pacienti, bet arī tie, kuriem nekad iepriekš nav bijusi nepieciešamība konsultēties ar kardiologu,” stāsta Lauma Zābere, kardioloģe Veselības centru apvienībā. Turklāt ārste atzīst, ka Covid-19 izslimojošo pacientu vecumam nav nozīmes – tie ir seniori un arī gados jauni cilvēki.

“Jebkurš vīruss organismā meklē vājāko vietu. Sars-cov-2 galvenokārt vērsts uz plaušām, bet bojājumi var skart arī sirdi. Vai pēc pārslimota Covid-19 noteikti sāksies sirds problēmas, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no konkrētā cilvēka organisma, no inficēšanās smaguma un citiem. Pašlaik grūti prognozēt, vai simptomu, kas radušies pēc pārslimošanas, būs ilgtermiņa sekas. Tomēr, ja šī vīrusa rezultātā iegūts miokardīts vai infarkts, pastāv bažas, ka nākotnē var veidoties arī sirds mazspēja.

Vīrusa ietekme – gan tieša, gan netieša

Kardioloģe norāda, ka Sars-cov-2 vīrusa ietekme uz sirds veselību un attiecīgu simptomu rašanos var būt divējāda – tieša un netieša.

“Tieša ietekme vērojama tad, ja vīruss ir bojājis asinsvadu sieniņas iekšējo slāni jeb endotēliju un šie bojājumi izraisa traucējumus sirds asinsrites sistēmā, recēšanas sistēmā. Zinām, ka Covid-19 slimībai ir raksturīga trombu veidošanās plaušās, kas savukārt var būt par iemeslu insultam, stenokardijai vai infarktam. Ja vīruss ir skāris sirds muskuli, izraisot miokardītu, tas rada  paātrinātu sirdsdarbību, nogurumu, reizēm pazeminātu asinsspiedienu vai paaugstinātu temperatūru,” skaidro kardioloģe.

Savukārt netieša ietekme notiek caur simpātisko nervu sistēmu un tā ir saistīta ar stresu, neziņu, bailēm, psihoemocionālu spriedzi vai pat depresiju, ko cilvēks pārdzīvo slimošanas laikā. “Viss iepriekš minētais rada paātrinātu sirdsdarbību jeb tahikardiju. Turklāt stresa izjušana var ne tikai paātrināt sirdsdarbību, tā ietekmē var paaugstināties arteriālais spiediens un pat veidoties aritmija. Tātad slimības netiešās ietekmes gadījumā sirds simptomi nav tieši izrietoši no vīrusa, bet gan no situācijas, kādā cilvēks atrodas, un no tā, kā šo situāciju izjūt. Arī sāpēm, ko nereti jūt sirds rajonā, var nebūt organiska izcelsme,” teic VCA kardioloģe Lauma Zābere.

Izrakstītās sirds zāles jālieto noteikti

Ja ar Covid-19 slimo cilvēks, kuram jau ir kāda kardiovalskulāra diagnoze un nepieciešama ikdienas zāļu lietošana, ļoti svarīgi šīs zāles turpināt lietot gan slimošanas laikā, gan pēc tam.

“Zāles, kas pacientam bijušas izrakstītas kādas sirds slimības ārstēšanai, obligāti ir jāturpina lietot. Turklāt divas sirds un asinsvadu ārstēšanai paredzēto zāļu grupas var pat labvēlīgi ietekmēt Covid-19 slimības norisi. Piemēram, ir noteiktas zāles, kas nepieciešamas sirds mazspējas un paaugstināta asinsspiediena gadījumā – šie medikamenti iedarbojas uz endotēliju, neļaujot vīrusam to bojāt. Otra zāļu grupa – asins trombu šķaidītāji jeb antikoagulanti – var atvieglot Covid-19 slimības gaitu. Šādas grupas medikamentus pašreiz izmanto arī Covid-19 pacientu ārstēšanai slimnīcās. Tātad – ja cilvēkam ārsts ir izrakstījis zāles un tās jālieto ikdienā, tas ir jādara arī tad, ja ir gadījies saslimt ar Covid-19, un arī pēc izslimošanas. Tas pats attiecas arī uz beta blokatoru grupas medikamentiem, ko lieto pie noteiktām sirds slimībām. Šos medikamentus gan bieži vien izraksta pacientiem arī pēc pārciestas Covid-19 slimības, ja vērojama tahikardija, turklāt gan tad, ja ir vīrusa skarts sirds muskulis, gan tad, ja tahikardijai ir psihoemocionāla izcelsme. Tikai pirmajā gadījuma papildus visticamāk būs jālieto arī pretiekaisuma zāles, antibiotikas, bet otrajā – kāds nomierinošs medikaments,” skaidro kardioloģe.

Daudz un vēl vairāk svaiga gaisa

Kardioloģe uzskata, ka nozīmīga palīdzība sirds un asinsvadu sistēmai (un arī elpošanas sistēmai), lai atgūtos pēc pārslimota Covid-19,  ir svaigs gaiss: “Pāris stundu gara pastaiga svaigā gaisā var aizvietot skābekļa padeves ūsiņas, bet, ja vēl izdodas uzturēšanos svaigā gaisā padarīt aktīvu, piemēram, nūjojot, tas jau būs tikpat efektīvi, kā saņemt skābekļa masku. Taču kustēties ar slodzi pēc slimošanas ir jāatsāk pakāpeniski. Iespējams, temperatūras vairs nav vairākas dienas, tomēr orgānu sistēmām būs vajadzīgs laiks (pat vairāki mēneši), lai atgūtu iepriekšējo stāvokli.”

Ārste brīdina, ka tad, ja paātrinātas sirdsdarbības simptoma cēlonis ir iekaisums, fiziska slodze nav vēlama. “Iekaisums jādiagnosticē ārstam un tas ir jāizārstē. Ja pēc izslimota Covid-19 šādas sūdzības nepāriet, noteikti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš tad arī izvērtēs, kādas analīzes un izmeklējumi ir nepieciešami.”

Pie ārsta jāvēršas:

• ja sirdsdarbība ir 100 un vairāk sitienu minūte;
• ja joprojām ir elpas trūkums, nogurums;
• ja ir temperatūra un, jo īpaši, ja dienas robežas tā svārstās – no rīta ir gandrīz normāla, bet vakarā – paaugstināta.

“Šie simptomi ir jāatpazīst un jāizvērtē, turklāt, jo ātrāk tie tiks ārstēti, jo lielākas izredzes, ka sekas nebūs paliekošas. Pretējā gadījuma patiešām var iedzīvoties sirds mazspējā,” brīdina Lauma Zābere.

Palīgs veselības stāvokļa kontrolei 

Noderīgs palīgs gan slimošanas laikā, gan pēc izslimošanas ir pulsa oksimetrs. Šādu ierīci var iegādāties aptiekā un izmantot ikdienā skābekļa piesātinājuma asinīs uzraudzīšanai. „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva skaidro: “Ja cilvēkam būs pulsa oksimetrs, ar to veikti mērījumi palīdzēs ārstam sekot līdzi Covid-19 izslimojuša pacienta veselības stāvoklim. Oksimetrs būtu sevišķi svarīgs, ja ir kāda hroniska, tostarp sirds un asinsvadu slimība. Pulsa oksimetra nelielajā ekrānā redzamais viens skaitlis parāda skābekļa piesātinājumu asinīs, otrs – pulsu. Lai uzskatītu, ka cilvēks ir vesels, skābekļa saturācijai jābūt vismaz 95% un pulsam – 60-80 sitieniem minūtē, atrodoties miera stāvoklī. Noteikti jāsazinās ar ārstu, ja skābekļa piesātinājuma mērījums uzrāda 94% vai mazāk. Rezultāta precizitātei ieteicams veikt vairākus mērījumus. Jāpatur prātā, ka pulsa oksimetra mērījums ir tikai viens kritērijs, svarīgi vērot un izvērtēt visas pašsajūtas izpausmes un simptomus.”

Emocionālais atbalsts

Sastapties ar neizzinātu, bīstamu vīrusu ir smags pārbaudījums, ko pārvarēt, saglabājot emocionālo līdzsvaru, spēj ne katrs. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzturēt un stiprināt gan savu, gan līdzcilvēku psiholoģisko un emocionālo stāvokli.

“Lai kādus laikus arī piedzīvojam, svarīgākais ir cilvēks. Visos iespējamos veidos vajag būt līdzās tiem, kuri ir slimi, izolācijā. Ja, nevaram aiziet ciemos, varam sazvanīties, sūtīt īsziņas, sazināties sociālajos tīklos. Cilvēcīgais atbalsts, labs vārds ir ļoti nepieciešams, lai sekmētu sasirguša cilvēka atveseļošanos un sniegtu palīdzīgu plecu dažkārt nebūt ne vieglajā atgūšanās posmā pēc izslimota Covid-19. Īpaši svarīgi tas ir veciem cilvēkiem, kuri, nevarēdami satikties ar saviem bērniem un mazbērniem, jūtas vientuļi, atstāti. Šie pārdzīvojumi, sāpīgās emocijas skar sirds veselību, var nelabvēlīgi ietekmēt asinsspiedienu. Atbalsts un rūpes ir vajadzīgas ikvienam,” teic VCA kardioloģe Lauma Zābere.

Attēls: ilustratīvs