Kāpēc tabaka ir kaitīga mutes veselībai?

Visi tabakas lietošanas veidi negatīvi iedarbojas uz mutes audiem – mēli, mīkstajām un cietajām aukslējām, siekalu dziedzeriem, ap zobiem esošiem audiem. Tabaka cigaretēs, cigāros un pīpēs satur vairāk nekā 4000 kaitīgu ķīmisko vielu un gāzu, un 50 no tām var veicināt vēža attīstību. Vislielāko negatīvo ietekmi uz mutes audiem rada cigarešu sastāvā esošās ķīmiskās vielas, taču audu bojājumi rodas arī tad, kad mutes audi tiek sakarsēti un izžūst smēķēšanas laikā. Tas pats notiek arī tabakas košļāšanas laikā. Kontakts ar kairinošajām ķīmiskajām vielām, kurš rodas no visu veidu tabakas izstrādājumu lietošanas, var izraisīt izteiktu mutes audu bojājumu salīdzinoši īsā laika periodā.

Tabakas lietošanas izraisītās sekas mutes dobumā

Tabakas lietošana var radīt zobu pārkrāsošanos, nepatīkamu elpu, smaržas un garšas jutīguma samazināšanos, zobakmens veidošanos, izmaiņas smaganās un atbalstošajā kaulā, palielināt brūču dzīšanas laiku pie dažādām ķirurģiskām manipulācijām (piemēram, pēc zoba izraušanas, zobu implantu ievietošanas) un radīt daudzas citas mutes veselības problēmas – zobu nodilšanu, matainu mēli (mēles virsmas kārpiņu palielināšanās un ēdiena atlieku aizķeršanos tajās – radot nepatīkamu elpu), smēķētāju aukslējas (karstuma un ķīmisko vielu ilgstošas iedarbības rezultātā rodas pacelti pauguri ar sarkaniem plankumiem vidū), hroniskus sejas blakusdobumu iekaisumus un mutes pirmsvēzi un mutes vēzi.

Tabakas aplikums

Smēķētājiem uz zobiem daudz vairāk veidojas brūns vai melns aplikums, salīdzinot ar nesmēķētājiem. Zobārstniecības profesionāļi (zobārsts un zobu higiēnists) var noņemt šīs nogulsnes – aplikumus, taču dažreiz tās ir iekļuvušas dziļi zobu audu un plombējamo materiālu struktūrā.

Nereti smēķētāji, lai atsvaidzinātu savu elpu, lieto mutes dobuma skalojumos līdzekļus, košļājamās gumijas, piparmētru konfektes. Paradums regulāri sūkāt šīs vai citas konfektes, kuras satur cukuru un bieži arī citronskābi, var izraisīt zobu erozijas (emaljas defekts, kas rodas skābju ietekmē), kas vēlāk var novest pie nopietnas zobu bojāšanās.

Zobakmens veidošanās

Tiem pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri smēķē, daudz vairāk veidojas zobakmens, salīdzinot ar nesmēķētājiem. Turklāt, jo vairāk tiek smēķēts, jo vairāk veidojas zobakmens. Pie zobakmens daudz vieglāk ir pieķerties mīkstajam aplikumam, kuru vairs nevar noņemt ar zobu tīrīšanu vai diegošanu. Svarīgi atcerēties, ka aplikumā ir daudz baktēriju, kuras var izsaukt smaganu iekaisumu un zobu bojāšanos. Tādēļ šo mineralizēto aplikumu, kas veidojas gan virs, gan zem smaganu līnijas, nepieciešams noņemt, un to var izdarīt zobārsts vai zobu higiēnists. Atmetot smēķēšanu, samazinās zobakmens veidošanās iespējas.

Periodonta slimības

Periodonts ir audi, kas ieskauj zobu no visām pusēm, neļaujot tam kustēties zoba bedrītē. Tabakas lietotāji, īpaši cigarešu smēķētāji, ir vairāk pakļauti periodonta saslimšanām nekā nesmēķētāji. Ilgstoši smēķējot, smaganu saslimšanas var veicināt kaula zudumu ap zobiem, spraugas starp zobiem un smaganām. Jo vairāk un ilgāk tabaka tiek lietota, jo lielāka ir audu bojāšanās – sairums ap zobiem. Šie bojājumi vienādi izpaužas kā vīriešiem, tā sievietēm.

Zobu kariess

Smēķēšana un tās saistība ar kariesu ir pretrunīga, taču vairāki pētījumi atklāj saistību starp košļājamo tabaku un kariesu, it īpaši attiecībā uz zoba saknes kariesu. Tas ir saistīts ar proporcionāli lielu cukura daudzumu dažu veidu košļājamajās tabakās. Dabīgajās tabakās cukura līmenis var sasniegt pat 20 % no kopējā svara. Turklāt nereti cukurs un saldinātāji tiek pievienoti apzināti tabakas ražošanas laikā. Augstu cukura daudzumu satur arī citas tabakas piedevas, piemēram, augļu sulas, medus, melisas ekstrakts, kļavu sīrups un karamele. Pievienotie cukuri kalpo kā aromatizētāji un mitrumuzturētāji. Būtiski apzināties, ka pievienotie saldinātāji un cukuri veicina smēķēšanu, jo tie rada skābes, kas neitralizē nepatīkamo tabakas garšu, kad rīklē nonāk tabakas dūmi. Šī iemesla dēļ cigaretes ar karamelizēto smaržu no aromātiskajiem cukuriem ir iecienījuši arī pusaudži, kuri sākuši smēķēt. Vēl viens iemesls, kas saista smēķēšanu ar kariesa attīstību ir fakts, ka smēķētāju siekalās ir samazināta siekalu spēja atjaunot zobu emalju un lielāks skaits Lactobacilli un S. Mutans baktēriju, kas veicina zobu kariesa attīstību.

Vesels, no tabakas dūmiem brīvs mutes dobums

Nesmēķētājam visbiežāk elpa ir patīkama, mēle – sārta, tīra un nav ne ar ko pārklāta. Zobi nav pārkrāsoti – no dzeltenīgas nokrāsas līdz pat tumši brūnai, nav tabakas veidotais zobakmens. Smaganu audi ir blīvi, sārti un neasiņo.

Kā redzams – ir ne mazums iemeslu, kādēļ atmest smēķēšanu, ja raugāmies no mutes veselības viedokļa –

• slikta elpa;
• smēķētāju aplikums uz zobiem un zobu pārkrāsošanās;
• iekaisums rīklē;
• smaganu atkāpšanās;
• matainas mēles veidošanās (mēles virsmas kārpiņu palielināšanās) u.c.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka smēķēšana ir iemesls biežām elpceļu infekcijām, klepum un nozīmīgs faktors plaušu vēža attīstībā. Tā ir atkarība, kas rada nopietnas veselības sekas – turklāt smēķētājs par to visu vēl būs samaksājis krietnu naudas summu cigarešu iegādei.

Raksts tapis Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās kampaņas „Man ir tīri zobi!” ietvaros.