Intensīva garša, bet vai stipra kafija? Kliedējam mītus par kofeīnu

Kafijas dzeršanai ir dažādi iemesli: kādam tīkama šķiet tās garša, cits labprāt izbauda patīkamu sabiedrību un interesantas sarunas, kas raisās pie kafijas tases, tomēr daudzi izvēlas šo dzērienu, lai gūtu enerģijas pieplūdumu. Par to kafijas tasē ir atbildīgs kofeīns, kas dabā sastopams kafijas pupiņās un tējas lapās un tiek uzskatīts par pasaulē visbiežāk lietoto psihotropo vielu. Tiesa, nereti kofeīnam piedēvē spējas, kas tam nemaz nepiemīt. Populārākos mītus par kafijas tasītē paslēpto spēku kliedē “Narvesen kafijas kluba” barista Gatis Silenieks.

Mīts: espreso ir visstiprākais no kafijas dzērieniem

Šāds uzskats izveidojies tāpēc, ka no visiem kafijas dzērieniem espreso izceļas ar visintensīvāko garšu. Tomēr kofeīna daudzums tajā ir visniecīgākais, un to daudzkārt pārspēj parasta, mājās gatavota aplejamā kafija.

“Tas skaidrojams ar kafijas pagatavošanas procesu: kofeīns dzērienā izdalās tik ilgi, kamēr kafijas biezumi atrodas saskarē ar ūdeni. Tātad jo ilgāk, jo koncentrētāks būs kofeīna daudzums. Espreso automāts izdzen ūdeni caur kafijas biezumiem ļoti ātri, 20–30 sekundēs. Bet mājās nereti kafiju aplejam un dodamies darīšanās, “kamēr ievelkas”. Paiet 4–5 minūtes, reizēm pat vairāk, un rīta enerģijas dzēriens pamazām pārvēršas par kofeīna bumbu,” stāsta Gatis Silenieks.

Viņš skaidro – mājās darītais spēka malks gan dod lielu enerģijas pieplūdumu, taču, kamēr tiekam līdz darbam un ieslēdzam datoru, jūtamies miegaini, trūkst enerģijas un jāuztaisa kārtējā kafija. “Uzrāviens” pēc lielas kofeīna devas ir jūtams, bet arī “atkritiens” ir ļoti straujš. No šāda viedokļa raugoties, automāta kafija ir veselīgāka – automāts pagatavo dozētu porciju ar noteiktu kofeīna daudzumu. Ja mājās kafijas automāts nav pieejams, būtu ieteicams kafijas pagatavošanai izmantot franču presi, pēc 2–3 minūtēm atdalot dzērienu no biezumiem.

Mīts: dzerot kafiju ar pienu, kofeīna iedarbība pavājinās

Kafija un piens ir specifiski ķīmiski savienojumi, kuru kombinācija rada saiti, kas bloķē kafijā esošos antioksidantus. Taču kofeīna iedarbību piens nemazina. Arī grauzdējuma pakāpe ietekmē tikai kafijas garšu, bet ne kofeīna intensitāti. Tāpēc, runājot par stipru kafiju, jānošķir garšas ziņā intensīva un ar kofeīnu bagāta kafija.

Tāpat nav nozīmes, vai kafiju gatavojat no svaigi maltām pupiņām, vai izvēlaties gatavu maltu kafiju. Toties kafijas šķirne gan ietekmē kofeīna daudzumu krūzītē: Arabica pupiņās tā ir mazāk, Robusta šķirnes pupiņās – vairāk. Gatavojot kafiju krūzītē, kofeīna intensitāti ietekmē arī biezumu daudzums: ieberot tasītē 30 gramu kafijas un atstājot to ievilkties divas minūtes, ekstrahēsies vairāk kofeīna, nekā tikpat ilgā laikā iegūsim no 20 gramiem kafijas biezumu.

Mīts: kofeīns izraisa atkarību

Kofeīns paātrina sirdsdarbību un veicina enerģijas pieplūdumu. Katra cilvēka organisms individuāli reaģē uz kofeīnu: vienam pietiek ar vienu, citam – ar četrām tasēm kafijas. Saprātīgs kofeīna daudzums būtu 200–400 miligramu kofeīna jeb apmēram četras tases espreso dienā. Itāļi dzer pat astoņus espreso ik dienu, taču viņiem tas ir gēnos – Itālija ir espreso dzimtene, un tur ir spēcīgas espreso baudīšanas tradīcijas, norāda Gatis Silenieks: “Kofeīns paātrina vielmaiņu, tādēļ pēc pamatīgām pusdienām vai vakariņām kvalitatīvs espreso palīdz tikt galā ar smaguma sajūtu. Itāļiem, kas pastu uztver kā starteri, espreso ir gluži vai nepieciešamība.”

Tiesa, kas par daudz, tas par skādi, un ne visiem būtu jāseko itāļu piemēram. Par pārmērīgu kofeīna daudzumu organismā signalizē galvassāpes vai reibonis, mitras plaukstas, drebēšana, muskuļu sasprindzinājums, sirdsklauves. Tomēr biežāk nekā no kofeīna cilvēki nelabprāt atsakās no paša kafijas dzeršanas rituāla, ir pārliecināts barista: “Ja cilvēks nolemj izslēgt no uztura kafijas dzērienus, vienīgās sekas, ko viņš fiziski varbūt izjutīs, būs vieglas galvassāpes un miegainība, kas ilgs ne vairāk kā divas, trīs dienas. Kofeīnam ir centrālo nervu sistēmu viegli stimulējošs efekts, bet par atkarību izraisošu vielu gan es to nesauktu.”

Pateikt ideālo kafijas stipruma recepti nav iespējams, atzīst Gatis Silenieks. Tāpat kā garšas īpatnības, arī kofeīna daudzums tasītē ir gaumes jautājums, turklāt tas atkarīgs no daudziem faktoriem. Galvenais, lai kafijas baudīšana sagādātu prieku un stimulu rosīgai dienai.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)