Neskatoties uz stabilo ekonomikas izaugsmi, ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies minimāli – par 0.3%

Šodien ikgadējās Ēnu ekonomikas konferences laikā publiskotie SSE Riga “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz – par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ēnu ekonomikas lielums 2019. gadā ir mazinājies arī kaimiņvalstīs – Lietuvā par 0.5%, bet Igaunijā par 2,4%, sasniedzot, attiecīgi 22.0% un 18.2% no IKP.

Indeksa autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka atzīst: “Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai. Diemžēl, varam secināt, ka iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.”

Nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2019. gadā Latvijā joprojām ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpa no valsts 2019. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi, 11,5% un 14,1%), bet izteikti lielāka tā ir Latvijā (22,3%). Aplokšņu algas Lietuvā un Igaunijā 2019. gadā, salīdzinoši ar 2018. gadu, samazinājās (Igaunijā par 5,2%, Lietuvā par 1,4%), bet Latvijā vērojams aplokšņu algas pieaugums (par 0,8%). “Atbilstoši pētījuma rezultātiem, palielinās plaisa starp aplokšņu algu līmeni Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Ņemot vērā tuvākajos gados sagaidāmo ekonomikas lejupslīdi, steidzami ir nepieciešama rīcība, lai ar šo problēmu Latvijā tiktu galā,” uzsver A. Sauka.

Pozitīva tendence Latvijā vērojama ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā. Proti, Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2019. gadā samazinājās par 1,3%, sasniedzot 16,6%. Savukārt, Lietuvā un Igaunijā ienākumu neuzrādīšanas apjoms 2019. gadā sasniedza 10,6% (pieaugums par 0,7%) bet Lietuvā – 14,4% (pieaugums par 0,6%). Darbinieku neuzrādīšanas apjoms (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) 2019. gadā palielinājās visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot 10,9% līmeni Latvijā (pieaugums par 1,0%), 8,3% Lietuvā (pieaugums par 2,9%) un 5,7% Igaunijā (pieaugums par 0,3%). “Šis rādītājs ir ciešā mērā saistīts ar darbaspēka trūkumu Latvijā un tā nelegālu ievešanu no citām valstīm. Vietējā darbaspēka trūkuma jautājums, sevišķi t.s. “zilo apkaklīšu” darbaspēka pieejamība gan lielā mērā zaudēs aktualitāti gadījumā, ja notiks ekonomikas lejupslīde,” skaidro A.Sauka.