Pedagoģe: Izvēļu grozi skolās iezīmēs jaunu laikmetu

No nākamā mācību gada skolēniem 10. klasē tiks piedāvāti izvēles grozi. Katrai skolai jāspēj izveidot vismaz divus izvēles grozus, ļaujot skolēniem turpināt mācības sev piemērotākajā virzienā. Privātās vidusskolas “Patnis” pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Kristīne Balode norāda, ka skolām būtu jānodrošina ne tikai izvēles grozi, bet arī atbalsts un konsultācijas izvēles izdarīšanas procesā. Tāpat viņa atgādina, ka izvēles grozu mērķis ir radīt izpratni par katru virzienu, piemēram, par zināšanām, kas katrā jomā nepieciešamas, karjeras iespējām u.tml., nevis jānoslogo skolēns ar grūtiem priekšmetiem. 

Skolām jāmeklē papildus iespējas, piemēram, sadarbība ar augstskolām 

Jaunais izglītības standarts, kas no nākamā gada pakāpeniski tiks ieviests skolās (1., 4., 7. un 10. klasē), paredz, ka katrai skolai jānodrošina vismaz divi izvēles grozi un katrā no tiem jāpiedāvā trīs padziļināti priekšmeti. Jo lielāka skola, jo vieglāk būs nodrošināt jaunās prasības un plašāku izvēli.

Paraugoties uz skolu piedāvājumu, paveras ļoti dažāda aina. Valodu jomā plāno specializēties aptuveni 88 Latvijas vidusskolas – šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās. Specializācija valodu jomā ir populāra arī mazajos novados. 

Otrā izplatītākā izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. Tieši dabaszinātnes ir vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā. Trešais iecienītākais specializācijas virziens ir tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības u.c. Tam gatavojas 67 vidusskolas. Gandrīz tikpat – 63 vidusskolas – gatavojas plānot padziļināti mācīt arī matemātiku. 56 vidusskolas – tehnoloģiju jomu, 32 – kultūru un mākslu, bet tikai 14 – veselību un uzturzinātni. 

Teorētiski mazākās skolās varētu rasties problēmas ar izvēles grozu nodrošināšanu, tāpēc vairāk jādomā par dažādām papildus iespējām, par sadarbību ar augstskolām u.c.. Tas sekmētu gan kvalitatīva mācību procesa iespējas, piemēram, nodrošinot mācību ekskursijas, gan iespēju mācīties praktiski, piemēram, skolēniem, kas izvēlējušies ķīmijas vai fizikas virzienu, būtu iespēja darboties augstskolu un universitāšu laboratorijās. Arī “Patnis” realizē sadarbību ar augstskolām, nodrošinot vispārējās vidējās izglītības matemātikas un inženierzinātņu programmu ar specializāciju arhitektūrā un dizainā. Šādā mācību virzienā ietverti ne tikai eksaktie, bet arī radošie priekšmeti, piedāvājot padziļināti apgūt matemātiku vai fiziku, dizainu un tehnoloģijas, kā arī angļu valodu. 

Ieklausīties skolēnu viedoklī un vēlmēs 

Otrs virziens, ko piedāvājam, ir vispārējās vidējās izglītības valodu un kultūras programma, kuras ietvaros padziļināti varēs apgūt angļu valodu (t.sk. biznesa augļu valodu), latviešu valodu un literatūru, kā arī kultūru un mākslu. Šādi izvēļu grozi tika izveidoti, balstoties uz skolas stiprajām pusēm, kā arī skolēnu pašu izvēli. Veicot aptauju skolēnu vidū, izkristalizējās, ka skolēni vēlas padziļināti apgūt angļu valodu un matemātiku. Arī citām skolām, veidojot izvēles grozus, ieteiktu ņemt vērā pašu skolēnu vēlmes un viedokli. 

Vieglāk izvēlēties augstskolu 

Piedāvājot izvēles grozus, ir būtiski skaidrot arī skolēnu iespējas pēc vidusskolas absolvēšanas. Piemēram, absolvējot valodu un kultūras programmu, mūsu skolēni varēs kārtot ne tikai centralizēto eksāmenu angļu valodā, bet arī starptautisko eksāmenu. Arī studiju iespējas paveras ļoti plašas – filoloģija, tulkošana, bizness, uzņēmējdarbība u.c. Ja skolēni, uzsākot mācības 10. klasē, zinās, uz kādiem mācību priekšmetiem koncentrēties un kādas iespējas pavērsies pēc vidusskolas, tas radīs daudz lielāku drošības sajūtu. Tas atvieglos arī lēmuma izdarīšanu brīdī, kad būs jāizvēlas augstskola.

Mentorings un intervija pirms vidusskolas 

Liela daļa skolēnu šobrīd ir apjukuši no plašā piedāvājuma – ir ļoti daudz iespēju gan pēc 9. klases, gan pēc 12. klases. Dažādas augstskolas un universitātes, studiju iespējas Latvijā un ārvalstīs u.tml. Tāpēc skolas uzdevums ir sniegt atbalstu izvēles izdarīšanā. Mūsu gadījumā tas notiek ar mentora atbalstu un padziļināto interviju, stājoties vidusskolā. Šādas intervijas mērķis ir palīdzēt skolēniem izvēlēties piemērotāko grozu un iegūt drošības sajūtu par savu izvēli. Pedagogi, ilgstoši strādājot ar skolēniem, redz un pamana, kurš virziens jaunietim ir piemērotākais. 

Neizdarīt izvēli bērna vietā 

Arī vecākiem iesaku piedalīties izvēles procesā, pārrunājot bērna intereses un domājot “ārpus vienas skolas” rāmjiem. Ja skola, kuru bērns apmeklē šobrīd, nespēj piedāvāt padziļināti tos priekšmetus, kuros skolēns ir spēcīgāks, ir vērts apsvērt iespēju arī par skolas maiņu. Katra skola nevarēs piedāvāt visus virzienus, tāpēc noteikti ir vērts izpētīt vairāku skolu piedāvājumus. Izvēles grozi ir jauna pieredze gan skolēniem, gan pedagogiem, gan vecākiem. Palīdzot savam skolēnam izdarīt izvēli, es aicinātu vecākus atcerēties – nepieciešams mudināt bērnus izdarīt savu izvēli, nevis uzspiest savu gribu. Bērnu ir jāmudina apzināties savus talantus. 

Mazāk, bet padziļināti 

Lai gan daļai skolēnu izvēles izdarīšana nebūs viegla un arī skolām būs nopietni jāapsver, kā nokomplektēt izvēles grozus, šāds lēmums pirms vidusskolas ir nepieciešams. Tas palīdzēs skolēniem iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes sev interesējošos priekšmetos un palīdzēs izvairīties no virspusējām zināšanām. Runājot par izvēles groziem, jāuzdod jautājums – vai tiešām vienmēr vajag daudz un virspusēji, vai arī labāk ir mazāk, bet padziļināti?  

Neatkarīgi no tā, kādus izvēles grozus piedāvās katra skola, es aicinātu atcerēties, ka to mērķis ir radīt interesi par kādu noteiktu virzienu, nevis jau vidusskolā pārslogot skolēnu ar sarežģītiem priekšmetiem, kas var demotivēt skolēnu izvēlēties šo virzienu arī augstskolā. Būtiskākais ir izpratne par virzienu kopumā. 

Autore: Privātās vidusskolas “Patnis” pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Kristīne Balode

Foto: publicitātes