5 izplatītākie mīti par skolotāja profesiju

Katram no mums ir savi pieņēmumi par to, kā izskatās, uzvedas un strādā dažādu profesiju pārstāvji. Vairāki stereotipi pastāv arī par skolotāja profesiju, bet cik liela daļa no tiem ir patiesa? To skaidro nodibinājuma “Iespējamā misija” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kravis.

Par skolotāju strādā tikai tie, kas neko citu neprot?

Ir zināms teiciens: “Tie, kas māk – dara. Tie, kas nemāk – māca.” Līdz ar to varētu domāt, ka skolotāja darbs ir gluži vienkāršs un to varētu veikt ikviens. Taču šis pieņēmums ir kļūdains. Bieži vien dažādu profesiju pārstāvji pārkvalificējas par skolotāju, jo saredz to kā iespēju dot atpakaļ sabiedrībai – palīdzēt bērniem un jauniešiem sasniegt viņu potenciālu, gūt zināšanas un pēc skolas absolvēšanas ar gūtajām zināšanām strādāt pie tā, lai padarītu pasauli labāku mums visiem. 

Turklāt skolotāja profesija dažādās aptaujās tiek minēta kā viena no grūtākajām, jo jāspēj strādāt ar vairākām klasēm, kurās katram bērnam ir savs raksturs un intereses. Skolotājam jāspēj atrast veidus, kā bērnus ieinteresēt, izglītot, atbalstīt un saskatīt katra bērna talantus, ko attīstīt. Šobrīd, kad mācības norit attālināti, katrs vecāks var pārliecināties par to, cik grūti nākas strādāt pie tā, lai bērns uzdotos uzdevumus izprastu, izpildītu un gūtu jaunas zināšanas. Viens no šobrīd spēkā esošo ierobežojumu lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka katra ģimene var redzēt, cik liels un smags darbs jāiegulda, lai kļūtu par labu skolotāju bērnam.

Skolotāja ikdiena ir ļoti vienveidīga?

Kaut gan varētu šķist, ka skolotāja ikdiena ir ļoti vienmuļa un galvenokārt aizvadīta skolas telpās, tā nemaz nav. Skolotājiem līdzīgi kā studentiem un arī skolēniem ir iespēja piedalīties dažādos projektos un doties apmaiņas braucienos, lai mācītos no saviem kolēģiem un iegūtu jaunu pieredzi. Viena no galvenajām organizācijām Latvijā, kas apkopo dažādas apmaiņas programmas, ir Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Aģentūras mājaslapā iespējams atrast programmas, kas paredzētas gan visai skolai kopā, gan arī atsevišķi skolotājiem.

Skolotāju metodes ir novecojušas un nemainās?

Skolotājiem kā jebkurā profesijā ir regulāri jāpilnveido savas zināšanas un prasmes, lai tiktu līdzi pasaules notikumiem. Ar jaunā mācību standarta ieviešanu skolotāja darbam klasē jānorit ievērojami citādi, tostarp jābūt vērstam uz skolēna sadarbību un dažādu prasmju pilnveidošanu. Arī attālināto mācību režīms ir parādījis, ka liela daļa skolotāju spēj pielāgoties jaunākajām tehnoloģijām un dažādiem rīkiem, ko izmantot ikdienā. Pedagogiem ir pieejami dažādi semināri un pilnveides kursi, kur attīstīt savas iemaņas un gūt jaunas idejas skolēnu izglītošanai un dažādu metožu izmantošanai. Piemēram, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) regulāri skolotājiem piedāvā dažādus kursus par aktuālām tēmām sevis izglītošanai un ikdienas darbā nepieciešamo prasmju uzlabošanai. 

Par skolotāju var kļūt, tikai studējot pedagoģiju?

Kaut gan skolotājam ir nepieciešams apgūt pedagoģijas iemaņas, tas nenozīmē, ka vienīgais veids, kā kļūt par skolotāju, ir, studējot vairākus gadus. Piemēram, nodibinājums „Iespējamā misija” jau 11 gadus apmāca dažādu jomu speciālistus darbam skolās. Savukārt šobrīd par kvalificētu pedagogu iespējams kļūt arī cilvēkiem, kuriem jau ir augstākā vai 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība, piesakoties Izglītības un zinātnes ministrijas jaunajā projektā “Mācītspēks”. Tajā iespējams uzreiz gan mācīties nepieciešamo teoriju augstskolā, gan apgūt praktiskās iemaņas, strādājot skolā. Tādējādi ikvienam interesentam ir iespēja apgūt skolotāja profesiju salīdzinoši īsā laikā. 

Skolotājam nav privātās vai sociālās dzīves?

Reizēm varētu likties, ka pedagogiem sava darba dēļ nav laika ne privātajai, ne sociālajai dzīvei. Taču tā nemaz nav. Kaut gan šobrīd attālināto mācību dēļ tik tiešām darba ir vairāk, nekā ierasts, tas, ka tu esi skolotājs, vēl nenozīmē, ka tev nevar būt hobiji, draugi vai ģimene un viss savs laiks jāvelta tikai darbam. 

Tomēr jāpatur prātā, ka sākotnēji jaunajam skolotājam, tāpat kā ikvienam jaunam darbiniekam citās jomās, ir jāvelta vairāk laika un enerģijas, mācoties un gatavojot stundas, bet, pieredzei augot, samazinās arī mācību procesa sagatavošanās darbiem veltītās stundas.

Skolotāji tāpat kā jebkuras citas profesijas pārstāvji savā brīvajā laikā var darīt to, ko vēlas, – nodarboties ar dažādiem vaļaspriekiem, apciemot draugus vai pavadīt laiku ar ģimeni. Turklāt viens no skolotāja profesijas ieguvumiem ir brīvais laiks un atvaļinājums tieši vasaras laikā, ko skolotāji izmanto, piedaloties papildu projektos, nometnēs vai vienkārši atpūšoties. Par šādu atvaļinājumu citu profesiju pārstāvji reizēm var tikai sapņot.