Apstrādes rūpniecībā saglabājas lēna izaugsme

Izaugsmi apstrādes rūpniecībā turpina nodrošināt kokapstrāde, kurā februārī fiksēts 9,7% pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Pērnajā gadā šajā nozarē tika veiktas nozīmīgas investīcijas, kas varētu ļaut saglabāt labus pieauguma tempus arī turpmāk. Taču ņemot vērā iepriekšējā gada kokapstrādes augsto izlaides apjomu, var sagaidīt, ka apakšnozares izaugsme varētu kļūt mērenāka.

Jāatzīmē, ka šā gada februārī testa režīmā darbs atsācies uzņēmumā AS “KVV Liepājas metalurgs”, kas līdz attiecīgā mēneša beigām bija saražojis pirmo gatavās produkcijas kravu. Tā rezultātā izlaides apjomi šā gada februārī metālu ražošanā palielinājās par 16,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un par 33,4% salīdzinājumā ar šā gada janvāri. Šādai tendencei turpinoties, metālu ražošanas apakšnozare pakāpeniski kāpinās savu īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē, kas līdz ar AS “Liepājas metalurgs” darbības pārtraukšanu samazinājās no 9,2% 2012. gadā līdz 2% 2014. gadā.

Starp augošajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm bija arī gatavo metālizstrādājumu ražošana (+3,9%), mēbeļu ražošana (+20,2%), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kuras apjomi gada griezumā dubultojās.

Apakšnozarēs, kurās reģistrēts izlaides apjomu kritums, atkal jāizceļ pārtikas ražošana. Tajā fiksēts pēdējo gadu spēcīgākais kritums. Februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi pārtikas ražošana samazinājusies par 10,7%. Starp pārtikas produktu kategorijām lielākie kritumi vērojami zivju un vēžveidīgo pārstrādes produktu grupā, kā arī piena produktu ražošanā. Šie kritumi attiecināmi uz Krievijas noteikto atsevišķu pārtikas produktu importa aizliegumu un tā izraisīto konkurenci Eiropas Savienības iekšienē.

Tāpat izlaides apjomi turpina samazināties apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē. Februārī gada griezumā kritumi bija arī elektrisko iekārtu ražošanā un mehānismu un darba mašīnu ražošanas apakšnozarē (-16,2% un -8,3% attiecīgi). Šos rezultātus zināmā mērā noteica ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un rubļa kursa kritums, jo daļa no apakšnozarē saražotās produkcijas tika realizēta šajā valstī.

Kritums iekārtu un ierīču remonta nozarē bija zemāks nekā ierasts (-0,8% salīdzinājumā ar 2014. gada februāri). Iespējams, ka arī turpmāk šajā apakšnozarē būs vērojama situācijas uzlabošanās. Tas saistīts ar apakšnozares lielākā uzņēmuma AS “Rīgas kuģu būvētava” veiksmīgo darbību šā gada sākumā, jo marta beigās ūdenī tika nolaists šogad pirmais uzbūvētais kuģa korpuss. Turklāt šogad uzņēmums jau ir veicis apjomīgu remontu 10 kuģiem, noslogojot rūpnīcas jaudas arī ziemas sezonā. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ražotnē kuģu remontdarbi notiek arī patlaban.

Saskaņā ar jaunākajiem uzņēmēju un patērētāju aptauju rezultātiem Latvijas rūpnieku konfidence šā gada martā saglabājusies iepriekšējā mēneša līmenī. Jāatzīmē gan, ka tieši uzņēmēju vērtējums par ražošanu pēdējos un turpmākajos trīs mēnešos ir diezgan strauji krities. Taču Eiropas Savienības kopējais Ekonomikas sentimenta indekss turpina uzlaboties, signalizējot par labām eksporta perspektīvām Latvijas lielākajā ārējā noieta tirgū.

Turklāt par labām nozares attīstības tendencēm liecina arī tajā veiktie ieguldījumi – 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, investīciju kopējais apjoms apstrādes rūpniecībā pieauga par 21,2%. Šim ievērojamajam investīciju kāpumam vajadzētu atspoguļoties šā gada apstrādes rūpniecības izlaides rezultātos, neskatoties uz ārējās vides nestabilitāti, kas saskaņā ar jaunākajiem datiem negatīvi ietekmē vairāku apstrādes rūpniecības apakšnozaru  attīstību.

Finanšu ministrija