E-rēķinu ieviešana uzņēmumos notiek gausi

Pusgada laikā faktiski nav mainījies to Latvijas uzņēmumu īpatsvars, kas spēj nodrošināt elektronisko rēķinu apriti. Tāpat kā pavasarī, arī šobrīd klientiem vai sadarbības partneriem mašīnlasāmu rēķinu spēj izrakstīt mazliet vairāk par piekto daļu uzņēmumu un aptuveni tikpat daudzi vēl domā par šādas iespējas radīšanu. Savukārt vairāk nekā puse pat nav apsvērusi šādu nepieciešamību, liecina grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktās aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvu 2014/55/ES visām valsts tiešās pārvaldes iestādēm publiskajos iepirkumos jau jāpieņem e-rēķini, un no nākamā gada 18. aprīļa e-rēķinu aprite pilnībā tiks ieviesta uzņēmumu un valsts pārvaldes savstarpējās attiecībās. Tomēr šobrīd šādam scenārijam gatavi ir tikai 21,5 procenti Latvijas uzņēmumu. Iepriekšējā aptaujā, ko Tildes Jumis veica pavasarī, e-rēķinu apritei bija gatavi 21,3% aptaujāto.

E-rēķinu apritei absolūti negatavo uzņēmumu skaits sarucis no 56,5% līdz 54,9%, un nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri strādā pie atbilstoša risinājuma ieviešanas.

«Abos pētījumos iegūto datu salīdzināšana rāda, ka e-rēķinu aprites ieviešanas progress ir ļoti lēns. Tas apstiprina pieņēmumu, ka daļa cilvēku — un attiecīgi arī to pārvaldītie uzņēmumi — veic izmaiņas vien tad, kad no tām vairs nevar izvairīties, proti — kad to pieprasa likums vai piespiež situācija tirgū. Vismaz šajā jautājumā uzņēmumiem vajadzētu pārskatīt savu nostāju, jo e-rēķini sniedz reālas priekšrocības biznesā,» uzsver Tildes Jumis biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Ieguvumus parāda arī pētījuma rezultāti. 82,8% respondentu piekrīt, ka e-rēķini nodrošina ātrāku dokumentu apriti, 54,5% saskata iespēju ieguldīt mazāku darba apjomu rēķina sagatavošanā un nosūtīšanā, 40,3% uzskata, ka e-rēķini samazina kļūdīšanās iespēju, un 28,3% tie palīdz ietaupīt naudu. Tā kā e-rēķini nav jāizdrukā, tie arī sniedz pienesumu dabas saudzēšanā, — tā uzskata 64,8% aptaujāto.

«Viens no e-rēķinu sistēmas efektivitātes pamatnosacījumiem ir tās integrēšana uzņēmuma biznesa procesos. Proti — lai nerastos situācija, ka uzņēmums it kā izmanto e-rēķinus, taču, lai tos sagatavotu, informācija tiek «pārcelta» no, piemēram, grāmatvedības sistēmas uz e-rēķinu sistēmu un otrādi. Ņemot vērā, ka Latvijā e-rēķinu lietošana uzņēmumiem ir brīva izvēle, to izmantošanas aktivitāte ir saistīta ar to, vai uzņēmumi tajā saskata ieguvumus. Piemēram, šobrīd nozarē notiek darbs, sagatavojot tehnoloģisko procesu, tajā skaitā arī nodrošinoties, lai Latvijā ieviestā e-rēķinu apstrādes platforma būtu savietojama ar citu valstu sistēmām. Šis ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka Latvijas publiskajos iepirkumos var piedalīties arī citu Eiropas Savienības valstu uzņēmēji, attiecīgi rēķinoties, ka varēs iesniegt savas valsts sistēmā sagatavotos rēķinus elektroniski arī klientam Latvijā,» saka Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, piebilstot, ka Valsts kase šobrīd veic e-rēķinu normatīvās bāzes analīzi un nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņu virzību. Plānotās tehnoloģiskās un normatīvās izmaiņas palēnām, bet varētu iekustināt e-rēķinu lietošanu biznesā.

Pētījumā Tildes Jumis aptaujāja 233 dažādu nozaru mazos, vidējos un lielos Latvijas uzņēmumus.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)