Aug piesardzība pret antibiotiku rezistences izplatību ar pārtiku

Pieaugot antibiotiku rezistences izplatībai un diskusijai par tās ierobežošanu, iedzīvotāji, pērkot gaļu, arvien rūpīgāk izvērtē dzīvnieka saskari ar antibiotikām. AS “Putnu fabrika Ķekava” un tirgus izpētes grupas “RAIT Custom Research Baltic” veiktais pētījums liecina – 74% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju labprātāk izvēlas gaļu, kas audzēta bez antibiotikām. Turklāt Latvijā pieprasījums pēc paaugstinātas kvalitātes gaļas ir lielāks nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur to izvēlas attiecīgi 68% un 69%.*

Antibiotiku rezistence jeb mikroorganismu noturība pret antibiotiku iedarbību ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma, ko veicina nepārdomāta antibiotiku lietošana. Lopkopības nozare ir viens  no lielākajiem antibiotiku patērētājiem pasaulē, tādēļ arī pārtikas ķēde ir viens no ceļiem, kā rezistence izplatās apkārtējā vidē. Rezistento baktēriju izplatību un nonākšanu cilvēka organismā dzīvnieku valsts produkti veicina tad, ja dzīvniekiem bijusi saskare ar antibiotikām. Aptauja rāda, ka 85% iedzīvotāju Latvijā ir nobažījušies, ka gaļa, ja dzīvnieku audzēšanā ir izmantotas antibiotikas, var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību.

“Bažas par antibiotiku ietekmi uz organismu ir pamatotas, un pozitīvi, ka cilvēki aizvien mērķtiecīgāk izvēlas pārtikas produktus, to skaitā gaļu, kam nav bijusi saskare ar antibiotikām. Vienlaikus gandrīz puse aptaujāto jeb 46% iedzīvotāju atzinuši, ka antibiotiku rezistences izplatību tieši ar pārtiku nesaista,” norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko. “Antibiotiku patēriņš veterinārmedicīnā ir samērā augsts, un ar antibiotikām ir atļauts ārstēt tos dzīvniekus, kas ir saslimuši. Apturēt arvien augošo rezistenci vidē var tikai maksimāli ierobežojot antibiotiku lietošanu. Atsevišķi progresīvi domājoši gaļas ražotāji Latvijā jau šobrīd ir atteikušies no antibiotiku izmantošanas, un šāda iniciatīva mudina arī citus pārdomāt savu ražošanas pieeju, vienlaikus veicinot kopējā antibiotiku patēriņa samazināšanu nozarē.”

Priekšnosacījums, kas ļauj gaļas ražotājiem pasargāt dzīvniekus no saslimšanas un līdz ar to antibiotiku izmantošanas, ir augsta labturība, augstvērtīga barība un pārdomāta biodrošība. Tā iespējams nodrošināt ne tikai paaugstinātu gaļas kvalitāti, bet arī samazināt rezistences izplatības risku apkārtējā vidē.

“Uzņēmumā ”Putnu fabrika Ķekava” vidēji gadā jau 98% putnu izaug bez saskares ar antibiotikām. Pēdējo divu gadu laikā esam labturībā investējuši 5,5 miljonus eiro un sasnieguši tādu putnu biodrošības un labturības līmeni,  kas pārsniedz vidējās ES likumdošanas prasības un nodrošina, ka vistu audzēšanā nav nepieciešams izmantot antibiotikas, jo vistas neslimo,” stāsta Sauļus Petkevičs, AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes loceklis, kurš atbild par putnkopības virzienu. “Aktualitāte izvēlēties bez antibiotikām audzētu gaļu pieaug visā Baltijā. Mēs lepojamies, ka pēdējo trīs gadu laikā esam padarījuši gaļu ar marķējumu “Audzēts bez antibiotikām” pieejamu ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, šādi visā Baltijā mazinot rezistences izplatību pārtikas ķēdes ceļā.”

Šobrīd “Putnu fabrika Ķekava” ir vienīgais ražotājs Latvijā, uz kura ražotās produkcijas iepakojuma ir izvietots marķējums “Audzēts bez antibiotikām”, kas pircējam apliecina – putns nav ticis ārstēts ar antibiotikām.

Salīdzinot datus ar ESVAC (Eiropas veterināro antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzība) 2018. gadā publicēto apkopojumu par kopējo antibiotiku patēriņu Eiropas Savienībā, “Putnu fabrika Ķekava” antibiotiku patēriņa rādītāji ierindojas starp viszemākajiem ES valstīs un ir vienā līmenī ar tādiem TOP3 kvalitātes līderiem kā Norvēģija, Islande un Zviedrija.  

* AS “Putnu fabrika Ķekava” un “RAIT Custom Research Baltic” pētījums veikts, izmantojot interneta aptauju, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-65 gadiem, kas uzturā patērē vistas gaļu.  Kopumā tika aptaujāti 705 respondenti.

Foto: publicitātes