Pašvaldības reģionos simtgadei veltītus pasākumus rīkoja par saviem līdzekļiem

Lai arī Latvijas simtgades pasākumi kopumā tiek vērtēti kā izdevušies, eksperti atzīst, ka finansējuma sadalījums tomēr bijis ļoti neskaidrs, turklāt daļa pašvaldību tradicionālos svētku pasākumus rīkojušas par saviem līdzekļiem. Tāpat tiek uzsvērts, ka trūkst paliekošu vērtību, kuras arī pēc simtgades svinībām varētu izmantot tūristu piesaistei. Šīs un vēl citas tēzes par simtgadei paredzēto līdzekļu izlietojumu izskanēja šodien, 28. novembrī, notikušajā diskusijā “Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana”, ko rīkoja Biznesa augstskola Turība.

 Diskusijā piedalījās Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta un Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, kuras uzsvēra, ka svinības bijušas ļoti veiksmīgas. “Statistikas dati liecina, ka 80% iedzīvotāju atzinuši, ka šis bijis īpašs un atmiņā paliekošs mirklis Latvijas vēsturē, kā arī simtgades piederības radīto logotipu atpazīst 92% cilvēku, kas liecina par to, ka simtgades notikumus izdevies aizvest arī uz Latvijas reģioniem. Tāpat par 10% ir augusi sabiedrības saliedētība,” norādīja L.Pavļuta.

Diskusijā piedalījās arī režisore Dzintra Geka, kura norādīja, ka “simtgade bija lielā iespēja dokumentālistiem. Bez šī finansējuma noteikti nebūtu iespējama nedz filma par Kurtu Fridrihsonu, nedz daudzas citas. Starp 16 simtgades filmām ir sešas dokumentālās filmas, kas ir ļoti pozitīvi. Jāatzīmē arī rekordlielā skatītāju interese par simtgades filmām.”

Atbildot uz jautājumu, vai simtgade sasniedza arī Latvijas reģionus, Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis skaidroja: “Latvijas reģionu pārstāvji ir pateicīgi par iespēju veidot simtgadei veltītus notikumus pilsētās, kuras atrodas tālāk no Latvijas galvaspilsētas, jo ir būtiski, lai visi Latvijas iedzīvotāji sajustu un apzinātos svētku nozīmi. Tomēr jāņem vērā, ka virknē Kurzemes pašvaldību tradicionālie pasākumi, piemēram, Lāčplēša dienas pasākumi tika rīkoti par pašvaldību līdzekļiem. Nebija skaidrs līdzekļu sadalījums, īpaši, ja runājam par to, cik daudz līdzekļi tika novirzīti Rīgai, bet cik daudz – reģioniem.”

“Esam pateicīgi par svētkiem, kurus lielākā vai mazākā mērā izjuta ikviens Latvijas iedzīvotājs. Iespējams vajadzēja padomāt par kādu paliekošu dāvanu mūsu sabiedrībai, piemēram, kvalitatīvu autostrādi vai vērienīgu tūrisma objektu, kas ļautu piesaistīt tūristu vēl ilgi pēc svinību beigām. Ir būtiski, lai mūsu valsts simtgades pienesums būtu jūtams arī pēc pieciem un desmit gadiem, lai varam ar lepnumu rādīt mūsu valsts viesiem – lūk, to mēs paveicām Latvijas simtgadē,” uzsvēra tūrisma eksperts, BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Kopumā diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka simtgade ir izskanējusi visā Latvijā, skarot arī reģionus, taču domas dalījās tajā, cik paliekošas būs šīs vērtības, un vai tās sniegs būtisku pienesumu arī pēc pāris gadiem. Diskusiju apmeklēja arī Biznesa augstskolas Turība pasākumu producēšanas un vadības studenti, kuri apņēmušies veikt vairākus pētījumus, kas būtu saistoši arī simtgades kontekstā, piemēram, par komunikāciju ar sabiedrību, plānojot tik vērienīgus pasākumus.

Diskusijā piedalījās Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta, Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, režisore Dzintra Geka, Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis un BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Foto: publicitātes