Ulda Berķa grāmatas “Mātes svētā asara” grāmatas prezentācija

1. decembrī plkst.12.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notiks Ulda Berķa grāmatas “Mātes svētā asara” grāmatas prezentācija.

Ulda dzeja ir tik patiesa un īsta, kā mājās cepta rupjmaize, kas nav mākslīgi radīta, bet spēcina. Kas smaržo pēc svaiguma, mīlestības un rūpēm. Tu kod tajā maizes rikā un izbaudi ar katru šūniņu tās sastāvdaļas. Un, kad tu esi notiesājis to doniņu, tu esi pabarojis savu dvēseli.
Grāmata ir veltījums mātei Latvijai un Mātei – dzīvības devējai.

Māte Latvija, man piedzimt lemts šeit, starp Tavām baltajām ievām un debesīm zilām, kur Baltijas jūra mierīga šalc. Izaugt šeit, starp Tavām staltajām priedēm un avotiem skaidriem, kur latviešu valoda dzīva vēl skan. Dzīvot šeit, starp Tavu silu viršiem un ozolu gatvēm, kur latvju tautas spēku mūžam var smelt. Mīlēt šeit, starp Taviem rudens lietiem un kupenām baltām, vizbuļiem ziliem un kļavlapām sārtām, kur tautas pasakas dzīves gudrību teic. Palikt šeit starp sentēvu soļiem un svētzīmju rakstiem, jo Tu mana māte Latvija. Ar saknēm latvju zemē ieaugusi mana dzeja, un krūtīs latviski pukst mana sirds.


Kur, māmiņ, tagad Tavas takas vijas, kur ābeles Tev baltas zied, kur skan vēl Tava šūpuļdziesma klusā, kur dzeguzes Tev kūkot nepārstāj… Tev stāstīšu par zalkti viršu cerā, par putnu skanīgajām dziesmām, par vēju, kurš Tavā logā pieklauvēs ar ābeļzaru baltu. Stāstīšu par dzērvju klaigām sērām, par rītu un par sauli stāstīšu no sirds. Un varbūt vēl par glāzē lietu siltu pienu un par zemi Laimīgo, kur mūžam mūsu grieze savu melodiju griež. Par bērnības upi un par ceļu, kurš bez gala un bez malas pie Tevis, māmiņ, mani domās ved. Par salā sastingušiem pirkstiem un par mīlas ugunskuru kvēlo. Vēl par ievu puduriem pie baltām mājām, par jūras dzintaru un viļņiem, par bērnu dienām tālām, par Taviem siltiem smaidiem, mīļiem glāstiem, par Tavām sūrām asarām, par savu paša dvēseli Tev pastāstīšu es…

Pasākumu vadīs un ar Ulda Berķa darbiem iepazīstinās izdevniecības “Ezerrozes grāmatas” projektu vadītāja Agnese Piļāne.

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar