Līdzatkarība ir tikpat nopietna problēma kā atkarība

Sastopoties ar atkarību ģimenē, līdzcilvēki ir gatavi darīt visu, lai palīdzētu atkarīgajam, un nereti aizmirst paši par sevi. Tieši tāpēc iniciatīva par brīvību no spēļu atkarības “Spēles brīvība” pievērš uzmanību atkarīgo tuviniekiem – līdzatkarīgajiem, aicinot tos zvanīt uz atbalsta tālruni 29323202, kur var saņemt psihoterapijas speciālistu konsultācijas. Lai saprastu, vai, esot ilgstoši kopā ar atkarīgo, esat kļuvuši līdzatkarīgi biedrības “Esi brīvs” vadītāja Dace Caica piedāvā iepazīties ar pazīmēm, kas norāda,  ka esat pārāk nodarbināts ar tuva cilvēka atkarības kontrolēšanu, kā arī sekām, kas var rasties  līdzatkarībai attīstoties.

“”Mēs spēlejam visas brīvdienas”, „Mēs meklējam palīdzību”, “Mēs jau visu esam izmēģinājušies”, tādi parasti ir pirmie vārdi ar ko līdzatkarīgie uzsāk sarunu griežoties pēc palīdzības. Uzdodot jautājumu: ”Vai tad jūs kopā spēlējāt brīvdienās?”- līdzatkarīgais apjūk,” stāsta biedrības “Esi brīvs” vadītāja Dace Caica. “Līdzatkarību var definēt kā psiholoģisku atkarību no otra cilvēka un viņa uzvedības. Cilvēki, kuri spiesti sadzīvot ar otra atkarību, īpaši atkarīgo mātes un sievas, vairs neatšķir, kur beidzas viņu pašu vēlēšanās, jūtas un vajadzības un, kur sākas atkarīgā jūtas. Tas noved pie tā, ka līdzatkarīgie aktīvi iejaucas citu ģimenes locekļu dzīvē gan mājās, gan ārpus tās, bieži izsaucot dažādas protesta vai agresīvas uzvedības reakcijas no atkarīgā puses, tas, savukārt, noved pie recidīva. Progresējot atkarībai, ģimenes locekļi dažādi cenšas to apturēt, kļūstot aizvien vairāk pārņemti ar atkarīgā uzvedības izmaiņu un aizmirstot par savām vajadzībām. Nepārtraukta atkarīgā kontrole, vajāšana, žēlošana, vainas apziņa un viņa problēmu risināšana parasti nenes nesniedz gaidāmos rezultātus. Atkarīgais turpina spēlēšanu, bet tuvinieki izmisīgi turpina savu “cīņu”. Līdzatkarīgs cilvēks it kā pazaudē sevi un  dzīvo otra cilvēka dzīvi,” uzsver Dace Caica.

Pārāk liela iesaistīšanās atkarīgā problēmās

Spēļu atkarības gadījumā spēlmaņa tuvinieki parasti aktīvi iesaistās, proti, slēpj no apkārtējiem epizodisko vai regulāro spēlēšanu, kontrolē spēlmani, cenšas viņu „vest pie prāta”, ārstēt, mēģina mazināt spēlēšanas sekas, piemēram, aizņemoties naudu atkarīgā vajadzībām vai parādu segšanai, melo par atkarīgā veselības stāvokli viņa darba devējam, sakopj apģērbu pirms darba utt. Tādā veidā līdzatkarīgie nokārto atkarīgā problēmas un arvien vairāk uzņemas atbildību par spēlmaņa dzīvi. Tas prasa arvien lielākas pūles. Savukārt, spēlmanim nav iemesla pārtraukt kompulsīvo spēli, jo viņš neizjūt savas spēlēšanas sekas.

Līdzatkarības problēmas noliegšana

Spēlmaņu ģimenēs bieži valda haoss un neparedzamība. Nekad un ne par ko nevar būt drošs. Jebkurā brīdī atkarīgais var sākt spēlēt un tas pilnībā izmaina noskaņojumu un attiecības mājās, atceļ visus plānu, ģimene sāk dzīvot it kā citā režīmā. Vairojas savstarpējā neuzticēšanās- spēlmanis sola pārstāt spēlēt, un nekad nepilda solīto. Ģimene draud novērsties, ja spēlmanis nepārstās spēlēt, bet nekad neizpilda draudus. Atkarīgā ģimenē nekas nav tā, kā izskatās, cilvēki iemācās nerunāt par to, kas notiek, neuzticēties ne citiem, ne sev. Ģimenē nerakstīts likums ir noliegums – spēlmans noliedz, ka viņam ir problēmas ar spēli tieši tāpat, kā līdzatkarīgais noliedz, ka viņam ir problēmas ar līdzatkarību. Kamēr turpinās noliegums, tikmēr progresē gan azartspēļu atkarība, gan līdzatkarība.

Līdzatkarība var veicināt jaunas atkarības attīstību

Uzreiz pēc šoka par ziņu, ka tuvinieks bijis spēļu zālē, parasti parādās bažas, kas ģimenes loceklis vai draugs spēlē pārāk bieži, par ko tuvinieki mēģina  runāt un saprast, cik šīs bažas ir pamatotas. Parasti spēlēšana turpinās un ģimene pakāpeniski ar to samierinās. Vienlaikus gan spēlmanis, gan viņa ģimenes locekļi atrod attaisnojumus aizvien biežākiem spēļu zaļu apmeklējumiem. Tomēr šaubas par to, ka kaut kas nav kārtībā, paliek. Ģimene locekļi sāk spontāni kontrolēt spēlmaņa uzvedību – atturēt no došanās uz spēļu zāli, aizrādīt, slēpt naudas maku, izvairīties no savstarpējiem konfliktiem, kas varētu provocēt atkarīgo uz spēli. Tēma „azartspēles” rada spriedzi, ir grūtības runāt par to, kas notiek. Ģimenes locekļi piedzīvo apjukumu, pastāvīgu sasprindzinājumu, bailes, dusmas, pieaug vainas sajūta, viņos rodas pārliecība, ka ar pašu kaut kas nav kārtībā. Periodiski pavīd cerība, kad spēlmanis sola atmest spēli, bet tomēr to paslepus turpina. Runājot par līdzatkarības izpausmēm, ģimene bieži draud spēlmanim – sūtīt ārstēties, pamest, atmaskot kompulsīvo spēli, bet savus draudus neīsteno. Reizēm līdzatkarīgais impulsīvi mēģina izglābties – aiziet projām vai padzīt atkarīgo,  tomēr nespēj pieņemt apzinātu lēmumu glābt sevi un atgriežas iepriekšējā situācijā. Pastiprinās psiholoģiska dezorganizācija – parādās nenoteiktas bailes, trauksme, līdzatkarīgais vairs nespēj adekvāti novērtēt situāciju. Līdzatkarīgais ar laiku var pievērsties destruktīvām pašpalīdzības metodēm, piemēram, sāk pārmērīgi lietot alkoholu.Ģimenes mēģinājumi kontrolēt spēlmaņa ikdienu piedzīvo neveiksmi.

Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst bērniem

Bērni, kuri aug  spēlmaņu ģimenēs, piedzīvo intensīvas jūtas, ar kurām ir ļoti grūti tikt galā – kaunu, vainas sajūtu, dusmas, bezspēcību. Bērni uzņemas atbildību par vecākiem, kuri netiek galā ar sevi un ar saviem pienākumiem, jo viens ir aizņemts ar spēli, bet otrs ar atkarīgā pieskatīšanu. Vecākie  bērni uzņemas atbildību arī par jaunākajiem brāļiem un māsām. Vecākiem nav laika un uzmanības bērniem. Bērni atkarīgā ģimenē iemācās, ka dzīve ir neprognozējama un nedroša, ka nevienam nevar uzticēties. Pieaugot atkarīgo bērniem ir raksturīga zema, nestabila pašapziņa, iekšējs haoss, sasprindzinājums, bailes no cilvēkiem, nespēja veidot līdzvērtīgas attiecības, kā arī nākotnē var būt atkarības un līdzatkarības problēmas.

Lai noskaidrotu savu personisko līdzatkarības riska apmēru, iniciatīvas par brīvību no spēļu atkarības mājas lapā www.spelesbriviba.lv iespējams veikt biedrības “Esi brīvs” izstrādātu testu līdzatkarības noteikšanai ar ieteikumiem turpmākai rīcībai atkarībā no iegūtā rezultāta.

Ja jūtat, ka netiekat galā ar līdzatkarības problēmu, “Esi brīvs” aicina zvanīt uz krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” nodrošināto atbalsta tālruni spēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem 29323202, kur padomu sniegs īpaši sagatavoti psihoterapijas speciālisti.