Zemessardzes Izlūku maršā labākie bija ventspilnieki

Marša nolikumā bija noteikts, ka komandā jābūt astoņiem dalībniekiem, kur obligāti jāpiedalās izlūku vada komandierim vai vietniekam un 7 izlūku vada zemessargiem. Bija arī noteikts, ka tiks pārbaudītas sešas galvenās tēmas – topogrāfijas iemaņas, patrulēšana, objekta izlūkošana, sakari, inženiertehniskie jautājumi. Katrai komandai uzdevumu izpildei noteiktais laiks bija 10 stundas.

Sestdienas rītā pie „Sūnu” bijušās pamatskolas Zemessardzes 56.kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vents Kodors ar uzrunu atklāja sacensības un 2013.gada izlūku marša uzvarētājkomanda no Ogres bataljona uzvilka Latvijas Republikas karogu mastā, ar ko arī sacensības tika atklātas.

Neilgi pēc svinīgās atklāšanas trasē devās pirmās komandas. Marša organizatori bija uzstādījuši trasi „pa gaisa līniju” aptuveni 18 km garu, kas reāli apvidū bija aptuveni 26 km. Trasē bija 6 kontrolpunkti, kur katrā no tiem bija atšķirīgs uzdevums, ko marša dalībniekiem bija jāveic. Inženiertehniskajā punktā dalībniekiem pārvietojoties pa marķētu teritoriju, improvizētu mīnu lauku, bija jāidentificē dažāda veida mīnas. Topogrāfijas kontrolpunktā zemessargiem bija jānosaka azimuts, attālums, jāatpazīst topogrāfiskie apzīmējumi, kā arī jānolasa koordinātes. Sakaru procedūru kontrolpunktā dalībniekiem bija jāveic pilnā sakaru procedūra – jāsaliek rācijas, jāsaprogrammē frekvences un jānodibina sakari, tad atkal jāizjauc rācija. Objekta izlūkošanas punktā zemessargi veica 3 uzdevumus – priekšmetu iegaumēšanu, vēlāk to salikšanu dabā, ierādītā teritorijā atpazīst militārus un civilus priekšmetus. Patrulēšanas punktā zemessargu nodaļai bija jāveic patruļa un jāreaģē uz kontaktu ar pretinieku. Pēc vingrinājuma kontrolpunkta vadītājs kapteinis Aleksandrs Sotņikovs arī veica uzdevuma analīzi katrai nodaļai, norādot uz pieļautajām kļūdām un neprecizitātēm. Ieroču kontrolpunkts sastāvēja no trīs uzdevumiem – zemessargiem bija jāizjauc un jāsaliek trīs dažādi ieroči, jāmet nazis mērķī, kā arī vasaras biatlons. Paralēli uzdevumiem Zemessardzes 56.kājnieku bataljona karavīri un zemessargi tēloja nosacītu pretinieku un veica patruļas pa lielākajiem ceļiem, ierobežojot Zemessardzes izlūku brīvu pārvietošanos un liekot stratēģiski domāt, plānot un organizēt savu maršrutu maksimāli neuzkrītoši, kā tas arī ir jāveic īstiem izlūkiem.

Pēc finiša Zemessardzes 56.kājnieku bataljona Izlūku vada nodaļas komandieris vecākais zemessargs Andris Šņornieks teica: „Man šis maršs ļoti patika. Uzskatu, ka trase bija laba, protams, apvidus šeit ir sarežģīts un grūts.  Patika, ka šis nebija vienkārši gājiens, bet bija arī nosacītais pretinieks, kas ierobežoja mūsu pārvietošanos un lika plānot kustību tā, lai neuzķertos uz viņiem.  Protams, varēja arī mežā ielaist kādu nosacītu pretinieku grupējumu, lai atraktīvākas būtu šīs mācības. Šajā maršā nebija nekā tāda, ko mēs nedarītu ikdienā, šeit tika apkopotas pamata lietas, kas jāzina katram normālam izlūkam. Mūsu nodaļā bija zemessargi, kuriem minimālais izdienas stāžs Zemessardzē ir 5 gadi. Mēs visi esam jau ar pieredzi un iemaņām, zinām, ko darām, esam pārliecināti par sevi. Izlūkam ir ļoti svarīgas zināšanas un pieredze. Nevar cilvēks iestāties Zemessardzē un nākamajā dienā saukt sevi par izlūku, līdz tam ir jāizaug un sevi ir jāpierāda. Man Zemessardze ir stimuls, tā ir iespēja atrauties no darba, pašiem mums tas ļoti patīk, ir sava pieredze, ir lietas, ko svarīgi ir apgūt, pārbaudīt sevi. Šīs iemaņas noder arī civilajā dzīvē. Militārā joma disciplinē un reizēm liek raudzīties uz lietām no savādāka skatupunkta, iemācies arī novērtēt sīkumus, kurus ikdienā reizēm palaid garām, piemēram, miegs, sausas drēbes. Domāju, ka uz priekšdienām jaunos izlūkus var motivēt ar veicināšanas balvām – piemēram, tiem, kas sevi apliecina izsniegt labāku ekipējumu, pārējie to redzot arī sāktu tiekties darīt vairāk, labāk un ar lielāku atdevi. Man šķiet vajadzētu šajā maršā arī šķēršļu joslu, līdzīgi kā tas ir Zemessardzes patruļā – ekstremālākās situācijās pārbaudīt iemaņas un sagatavotību. Manā nodaļā ir reāli cilvēki, uz kuriem varu paļauties un viņi var paļauties uz mani. Mēs kopā esam pieredzējuši daudz, tāpēc esam sastrādājušies uz zinām, ko no katra var sagaidīt un kurā situācijā kas, ko dara. Mums ir pavēle – mēs darām, mēs zinām, uz ko ejam. Militārajā struktūrā esmu jau gandrīz 19 gadus – sāku ar obligāto dienestu, tad pārgāju uz Zemessardzi, tā arī esmu vēl joprojām šeit. Zemessargam ir jābūt motivācijai, gribai darboties un pavadīt šeit brīvo laiku. Jābūt arī labam, saliedētam kolektīvam, lai kvalitatīvi veiktu uzdotos pienākumus un izpildītu pavēles.”

Zemessardzes 46.kājnieku bataljona vecākais zemessargs Mārcis Zariņš: „Mēs šeit darām visu entuziasma vadīti, mēs mīlam savu valsti. Diemžēl nevaram pavadīt tik daudz laika kā vēlētos, bet cenšamies maksimāli ar lielāko atdevi strādāt, kad izdodas izrauties no ikdienas darba pienākumiem. Militārās iemaņas ir nepieciešamas ne tikai, lai pavadīto brīvo laiku mežā, ierakumā, bet arī lai varētu pastāvēt par sevi, kad būs tāda nepieciešamība. Mēs esam kolektīva aktīvākie puiši, piedalāmies visi praktiski visās sacensībās, mācībās. Runājot par pašu  maršu – bija interesanti, man patika tas, ka bija nosacītais pretinieks, bija vairāk azarts un arī lielāka dinamika šim pasākumam. Mēs uzveicām pretinieku un apgājām visus šķēršļus, to pierāda arī mūsu iegūtā pirmā vieta. Mūsu pluss bija tāds, ka visi bijām spējīgi, grūtākos brīžos spējām viens otru motivēt un atbalstīt, tas ir komandas darbs. Uzdevumi bija labi, katram kārtīgam izlūkam jāzina viss tas, ko no mums prasīja. Šis maršs bija savu iemaņu pārbaude, nekas jauns, tas ir viss, ko darām ikdienā. Katrs dara pēc labākās sirdsapziņas. Šāda veida pasākumos un izlūku nodaļām jo īpaši, ļoti svarīga ir komandas saliedētība. Ko es vēl gribētu atzīmēt kā plusu, ka nolikumā bija uzskaitīts obligātais ekipējums, man kā izlūkam tas ir ļoti svarīgi. Kopumā gan es, gan mani nodaļas biedri esam gandarīti par paveikto un esam ļoti priecīgi par iegūto uzvaru. Mazliet nogurdinoši pēc sacensībām bija gaidīt noslēgumu un apbalvošanu, zinot, ka mums priekšā vēl tāls ceļš mērojams mājās, bet pirmās vietas kauss atsvēra gan nogurumu, gan gaidīšanu.”

Izlūku maršā pirmo vietu ieguva ventspilieši, Zemessardzes 46.kājnieku bataljona izlūku nodaļa – kaprālis Artūrs Tukišs, kaprālis Kārlis Šenbergs, kaprālis Mārtiņš Rimovičs, vecākais zemessargs Arnis Rumbenieks, vecākais zemessargs Artūra Sproģis, vecākais zemessargs Aivis Beļakovs, vecākais zemessargs Mārcis Zariņš, zemessargs Arnis Rumbenieks. Otro vietu ieguva mājinieki – jēkabpilieši – Zemessardzes 56.kājnieku bataljona izlūki – vecākais zemessargs Artūrs Papenoks, vecākais zemessargs Ingus Grišāns, vecākais zemessargs Andris Šņornieks, vecākais zemessargs Uģis Midzenis, Guntis Teicāns, vecākais zemessargs Pēteris Kaļva, vecākais zemessargs Artis Romaščenko, vecākais zemessargs Vladislavs Subotins. Trešo vietu izcīnīja ogrēnieši – Zemessardzes 54.Inženiertehniskā bataljona izlūki – kaprāle Anete Vilne, vecākais zemessargs Ņikita Beluško, vecākais zemessargs vadims Masļanka, vecākais zemessargs Jānis Seipulis, vecākais zemessargs Jānis Briedis, zemessargs Artūrs Stroganovs, zemessargs Aleksejs Gusenkovs.

Sacensības organizēja Zemessardzes štābs sadarbībā ar 2.Zemessardzes novadu un Zemessardzes 56.kājnieku bataljonu. Galvenais tiesnesis Zemessardzes 56.kājnieku bataljona kapteinis Laimonis OSIS.

Foto: publicitātes