Vīruss novārdzina nepārtikas tirgotājus, ceļ pārtikas un farmācijas pārdošanu

Gan valstī noteikto ierobežojumu dēl, gan piesardzības mudināta, sabiedrība kopumā ir kļuvusi mazāk mobila, izteikti vairāk laika pavadot mājās vai to tuvumā. Google mobilitātes pētījums apstiprina, ka iedzīvotāji daudz retāk dodas uz veikaliem.

Turklāt krīzes apstākļos palielinās bažas par darba drošību un ienākumiem. Daļa strādājošo ir palikuši bez darba, kā rezultātā ienākumi ir samazinājušies. Statistikas dati norāda uz nelielu bezdarbnieku skaita pieaugumu martā, bet aprīlī tas pieauga jau straujāk. Daļa strādājošo ir dīkstāvē. Ienākumu kritums un neziņa par nākotni liek iedzīvotājiem pārskatīt plānus par lielāku pirkumu veikšanu, kā arī izvērtēti savus ikdienas tēriņus. Vairums tirdzniecības vietu šajā jaunajā vīrusa realitātē ir zaudētājas, bet ir arī atsevišķi izņēmumi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmajās cenās martā bija par 1.8% mazāks nekā gadu iepriekš. 

Nepārtikas preču veikalos pārdošanas apjomi martā kopumā samazinājās par 7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu. Apģērbu un apavu tirgotāji pieredzēja visdramatiskāko kritumu – gandrīz uz pusi. Lietoto preču pārdošana samazinājās par vairāk nekā trešdaļu. Savukārt ap 20% kritums bija vērojams tekstila un mēbeļu, grāmatu un laikrakstu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu ietirgotajos apjomos. Arī tirgos pārdošanas apjomu kritums bija līdzīgs. Mazāk sāpīgs kritums (-12%) iezīmējās kultūrai un atpūtai paredzēto preču tirdzniecībā. Interesanti, ka, neskatoties uz to, ka cilvēki vairāk laiku pavada mājās, samazinājās arī tirdzniecība pa pastu un interneta veikalos. Acīmredzot, taupīšana ņēma virsroku, un e-komercijas piedāvājuma un pieprasījuma straujais pieaugums nespēja kompensēt kopējā pieprasījuma vājināšanos. Daļa interneta pirkumu gan parādās citās kategorijās, jo atsevišķiem mazumtirgotājiem ir gan fiziskie, gan interneta veikali, kurus statistikā ne vienmēr var nošķirt.

Tomēr pat vīrusa ekonomikas apstākļos ir arī ieguvēji. Pārdošanas apjomi pārtikas veikalos, īpaši nespecializētajos, martā kāpa par aptuveni 7%, kas ir pat straujāk nekā gada pirmajos divos mēnešos. Straujš pieaugums (+27%) bija vērojams aptieku segmentā. Pieaugums turpinājās arī elektropreču tirdzniecībā, bet tas palēninājās, salīdzinot ar gada sākumu.

Marta dati par ekonomiku, tai skaitā par mazumtirdzniecības uzņēmumu sniegumu, gan paver skatam tikai vīrusa ietekmes aisberga maliņu. Ārkārtējā situācija tika ieviesta 12. martā, bet striktie pulcēšanās ierobežojumi un daļēja lielveikalu slēgšana nedēļas nogalēs ir spēkā vien no pašām marta beigām. Martā mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojums par biznesa tālāku attīstību bija sliktākais vairāk nekā astoņu gadu laikā, un tas kļuva vēl drūmāks aprīlī. Swedbank karšu dati rāda, ka sabiedrība savus pirkumus jau būtiskāk samazināja aprīlī, īpaši nepārtikas preču pusē. Labā ziņa, ka pēdējās nedēļās šis kritums ir stabilizējies. To, uz cik ilgu laiku tas ir un vai priekšā vēl lielāks kritums, vai tomēr varam cerēt uz nelielu atgūšanos, rādīs laiks. Viss būs atkarīgs no vīrusa izplatības un ilguma, ierobežojumiem, kā arī iedzīvotāju ienākumu noturības un noskaņojuma.

Informāciju sagatavoja: Agnese Buceniece Swedbank vecākā ekonomiste