Vēža paciente: “Dzīvoju, pateicoties pašas pirktām zālēm!”

Ļaundabīgs, labdabīgs…

Pirms trīs gadiem ārsti prognozēja, ka Tatjana dzīvos vēl tikai sešus mēnešus. Terapija, kas palīdzētu sievietei izārstēties bija pieejama, taču tikai par maksu, un lielākā daļa onkoloģijas pacientu parasti nevar atļauties dārgās zāles, lai arī to lietošana nozīmē glābtu dzīvību. Tatjana ir viena no retajām laimīgajām onkoloģijas pacientēm, kura, par spīti ārstu prognozēm, ir vesela un dzīvo ar pilnu jaudu, taču – tikai pateicoties saviem mīļajiem cilvēkiem, kuri katrs savu iespēju robežās sniedza sievietei finansiālu atbalstu zāļu iegādei. Bet nu par visu no sākuma…

Tā bija 2010. gada vasara. Tatjana kāda veikala pielaikošanas kabīnē mērīja apakšveļu, kad sajuta krūtī tādu kā bumbuli. Pēdējā krūšu pārbaude bija veikta pirms diviem gadiem, tāpēc sieviete nekavējoties devās pie sava ginekologa, taču ārsts tikai teica, ka Tatjana vēl ir jauna un nav iemesla satraukumam – gan jau veidojums pazudīs pats. Daktera vārdi nomierināja sievieti un līdz pat rudenim Tatjana nepievērsa uzmanību aizdomīgajai krūtij, līdz sava ģimenes ārsta kabinetā it kā starp citu pastāstīja arī par vasarā uztaustīto veidojumu krūtī. Ģimenes ārsts nosūtīja sievieti uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu krūtīm. Rezultāts bija satraucošs – veidojums ir ļaundabīgs un nepieciešama tūlītēja konsultācija pie onkologa. “Veicu arī mamogrāfiju, bet slēdzienā bija rakstīts, ka veidojums ir labdabīgs.  Iespējams, tāpēc ārsti nesteidzās ar operāciju, un bumbuli man izgrieza tikai pēc mēneša,” stāsta sieviete un atklāj, ka izņemtā veidojuma citoloģiskā analīze tomēr uzrādīja, ka audzējs ir ļaundabīgs: “Vēl pēc dienas man izoperēja arī daļu limfmezglus, bet pēc mēneša sākās ķīmijterapija un tad arī apstarošana. Tā kā man bija hormonjutīgs audzējs, paralēli saņēmu arī hormonālo ārstēšanu – tabletes un injekcijas vēderā.”

Metastāzes plaušās

Tatjana veiksmīgi ārstējās, kas visu laiku apstiprinājās regulāri veiktajās pārbaudēs. Tā tas ilga gadu, taču vienā tādā reizē sieviete tomēr saņēma neiepriecinošas ziņas – abās plaušās bija izveidojušās metastāzes. Daudz metastāžu…

Atkal sekoja ķīmijterapija, tikai šoreiz spēcīgāka. “Izturēju sešas procedūras, septītās laikā noģību, tāpēc man pārtrauca dot ķīmijterapiju,” atminas Tatjana.  

Vienīgais glābiņš un cerība tomēr kļūt veselai bija herceptīna iegāde. No 2014. gada šis medikaments pieejams visām pacientēm, kurām tas nepieciešams un ir tā sauktais īpaši agresīvais krūts vēzis, arī ar metastāzēm, taču Tatjanai vēl nācās to pirkt par savu  naudu. “Medikamentu injicē reizi trīs nedēļās, un ikreiz bija vajadzīgi 1500 latu. Iespējams, es varētu sakrāt naudu vienai zāļu devai, taču ne tām 12 procedūrām, kuras saņēmu. Rakstīju iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam, lai man apmaksā šīs zāles, kas man bija tik ļoti nepieciešamas, lai es dzīvotu, taču vairākkārtīgi saņēmu atteikumu,” pauž Tatjana. Viņa neslēpj, ka zāles tiešām palīdzējušas: “Mazās metastāzes pazuda diezgan ātri, tad arī pamazām izzuda pārējās. Pēdējo reizi uz pārbaudi biju novembrī, un viss ir labi. Protams, saņemto medikamentu dēļ man kādu laiku bija dažādas problēmas ar veselību, taču es dzīvoju, elpoju, staigāju.”

Ja zāles saņemtu laikus…

Tatjanai tagad ir 41 un pilngadību sasniegusi meita, kura šogad absolvēs vidusskolu. Ārstēšana deva iespēju sievietei to visu piedzīvot, par ko Tatjana ir bezgala pateicīga visiem, kuri palīdzēja sarūpēt šīs zāles. Diemžēl ārstēšanās laikā sievietes un viņas vīra ceļi šķīrās, taču vienīgais, par ko Tatjanai ir patiesi žēl – zaudētais laiks. “Ja es būtu uzreiz saņēmusi nepieciešamo ārstēšanu un mani iesniegumi nebūtu noraidīti, iespējams, tādu metastāžu plaušās nemaz nebūtu, un tad nebūtu arī sagandētu nervu man un tuviniekiem, spēcīgās ķīmijterapijas un veselības problēmu, kas radušās pēc otrreiz saņemtās ārstēšanas,” teic Tatjana. Viņa neslēpj, ka bijuši arī ļoti grūti periodi ārstēšanās laikā, kad vienīgā vēlme bijusi gulēt un nomirt… “Katrreiz pēc saņemtās ķīmijterapijas trīs dienas bija neizturamas – spēcīga vemšana, kaulu sāpes… Gulēju un bļāvu sāpju dēļ,” sieviete atminas un piebilst, ka audzējs atklāts vēl divām viņas klasesbiedrenēm, no kurām viena drīz beigs ārstēšanos: “Ja viņai vajadzētu pirkt zāles, tas nebūtu iespējams, ja nu vienīgi lūgt palīdzību sociālajos tīklos. Šai sievietei ir ļoti sarežģīta situācija – viņa ir viena ar trim maziem bērniem, dzīvo diezgan trūcīgi…”

Tatjana teic, ka visvairāk žēl par vēža straujo izplatību tieši jaunu sieviešu vidū: “Daļa pat nepaspēj kļūt par mammām, tāpēc regulāra un savlaicīga diagnostika, īpaši jaunām meitenēm, ir ļoti būtiska. Un arī jaunākās terapijas pieejamība ir tikpat svarīga, lai arī sievietes Latvijā varētu saņemt jaunāko terapiju.”

Tatjana un viņas draudzenes, radi, paziņas ir parakstījušies par to, lai vēzis būtu ārstējams, lai ikvienam būtu pieejama modernākā un efektīvākā diagnostika, ārstēšana un arī aprūpe pēc izārstēšanās. Nereti cilvēks, lai gan trīs gadus oficiāli ir uzskaitē pie onkologa, tomēr nepietiekamo kvotu dēļ pie sava ārsta nemaz netiek.

Lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā, līdz maija beigām nepieciešami 10 000 parakstu. Šobrīd savu atbalstu iniciatīvai pauduši vairāk nekā 9000 cilvēku. Atlicis tikai mazumiņš, lai beidzot onkoloģijas pacienti varētu saņemt Eiropas līmeņa terapiju un atkal dzīvot pilnvērtīgi.

Palīdzi un atbalsti arī tu, ienākot: www.manabalss.lv. Paraksti iniciatīvu ar nosaukumu “Lai vēzis būtu ārstējama slimība”.