Valsts prezidents: situācija uz Baltkrievijas robežas ir visas Eiropas jautājums

15. novembrī Valsts prezidents Egils Levits ieradās Viļņā uz triju Baltijas valstu prezidentu tikšanos, lai pārrunātu valstu rīcību attiecībā uz Lukašenko režīma hibrīduzbrukumu uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ar Baltkrieviju.

Baltijas valstu prezidentu sarunai tiešsaistē pievienojās arī Polijas prezidents Andžejs Duda, iepazīstinot ar jaunākajiem notikumiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

E. Levits: “Sarunā visi prezidenti uzsvērām, ka Latvijas, Lietuvas un Polijas robeža ar Baltkrieviju ir jānosargā, un tā tiks aizsargāta. Arī Latvijā koordinējam savus spēkus, un mūsu robeža tiks aizsargāta.”

Pēc sarunas prezidenti pieņēma paziņojumu, kurā nosoda Baltkrievijas režīma īstenoto migrācijas hibrīduzbrukumu ES ārējām robežām. Baltijas valstu prezidenti pilnībā atbalsta Polijas rīcību, aizsargājot ES ārējo robežu. Deklarācijā Eiropas Komisija tiek aicināta bez kavēšanās ieviest nepieciešamās izmaiņas migrācijas un bēgļu tiesiskajā regulējumā. Prezidenti novērtē ANO Drošības padomē izvirzīto jautājumu par nopietno starptautiskās drošības situāciju uz robežas ar Baltkrieviju, aicinot arī citas starptautiskās organizācijas aktīvi iesaistīties Baltkrievijas režīma izraisītās situācijas atrisināšanā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka “šī nav bēgļu krīze, bet gan hibrīduzbrukums. Mēs aktīvi darbosimies, lai šis jautājums tiktu virzīts gan tālākā Eiropas Savienības, gan NATO dienaskārtībā”.

Tikšanās laikā liela uzmanība tika veltīta klimata jautājumam un visu triju Baltijas valstu uzdevumiem attiecībā uz Eiropas Savienības ambīcijām klimata neitralitātes sasniegšanā. Tikšanās noslēgumā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas valstu prezidenti parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā valdības, biznesa un nevalstisko organizāciju pārstāvji, pilsoņi tiek aicināti darīt savā atbildībā iespējamo Baltijas jūras un valstu ilgtspējai un klimata neitralitātei. Deklarācija aicina atbalstīt nevalstisko sektoru un tādas infrastruktūras veicināšanu, kas pasargā bioloģisko daudzveidību. Prezidenti vienojās par ciešāku Baltijas valstu sadarbību vides aizsardzības jomā, kā arī par lielāku atbalstu pētniecībai un inovācijām, kas vērstas uz zaļās transformācijas ieguldījumiem.

Sarunās Valsts prezidents Egils Levits arī pievērsās nākamgad Rīgā plānotajam Trīs jūru samitam un Biznesa forumam, kur tiks iekļauti arī parlamentārās un pilsoniskās sabiedrības forumi: “Latvijas prioritātes gaidāmajā Trīs jūru samitā ir veicināt ilgtspējīgu, uzticamu un iekļaujošu savienojamību. Tiks gaidīta augsta līmeņa partneru – ASV, Vācijas un Eiropas Komisijas – dalība. Tāpat svarīgi ir iesaistīt visas Trīs jūru iniciatīvas valstis un investorus Trīs jūru Investīciju fonda izaugsmē.”

Runājot par Baltijas sadarbības koordināciju, Valsts prezidents sacīja, ka Latviju, Lietuvu un Igauniju vieno kopīgs viedoklis par reģionālajiem un starptautiskajiem procesiem. “Mēs visi esam apņēmušies padarīt Baltijas reģionu drošāku, pārtikušāku un attīstītāku. Mums ir ciešas drošības un aizsardzības saites, kas veicina lielāku Baltijas valstu un visa reģiona drošību. Šī mēneša sākumā man bija iespēja apmeklēt Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu – īstu veiksmīgas Baltijas sadarbības piemēru.”

E. Levits tikšanās laikā iepazīstināja ar Latvijas prioritātēm nākamā gada Baltijas sadarbībā, tās būs: aizsardzība un drošība, arī pret hibrīddraudiem un dezinformāciju; ekonomiku zaļā un digitālā pārveide; ES Austrumu partnerība; atbalsts demokrātiskajiem spēkiem Baltkrievijā.

Foto: president.lv