Valsts pārvalde var strādāt efektīvāk, izmantojot konkurētspējīgus mākoņpakalpojumus

Neviens vairs nevar noliegt, ka digitalizācija ir ienākusi mūsu ikdienā jebkur – gan privātā sfērā, gan biznesa, un par to arī ir domāts valsts mērogā. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.435 par Valsts pārvaldes digitalizāciju nosaka kārtību, kādā paredzēts “modernizēt publisko pārvaldi un tās pakalpojumus, īstenot modernizācijas pasākumus, kas ir saistīti ar būtisku publiskās pārvaldes datu kopu apstrādi, kā arī izveidot kopīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju konceptuālo arhitektūru.”

Šo MK noteikumu ietvaros paredzēts īstenot valsts mēroga investīcijas projektu “Latvijas nacionālais federētais mākonis” ar mērķi nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru publiskajai pārvaldei. Citiem vārdiem sakot – izveidot Latvijas IT mākoni un tajā izvietot valsts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas. Par projekta īstenotāju un rezultātu sasniegšanas atbildīgo ir izraudzīts “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC).

Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga norāda: “Pieņemot lēmumu par projekta īstenotāju, Latvijā nav apzināti un izvērtēti komerciālie pakalpojumu sniedzēji, kā vien valsts institūcijas. Valstij ir vēlme attīstīt infrastruktūru pašu spēkiem, bet, lai iegūtu nepieciešamo zināšanu bāzi un ekspertu pieredzi, ir nepieciešams laiks un investīcijas. Lai nodrošinātu konkurētspējīgas mākoņu skaitļošanas platformas un spētu nodrošināt mūsdienīgus un konkurētspējīgus pakalpojumus klientiem, bieži vien platformu izstrādē, testēšanā un ieviešanā var aiziet trīs un vairāk gadu. Taču ar to process nebeidzas, ar to tikai sākas attīstība, jo, lai varētu sniegt konkurētspējīgus pakalpojumus, pie tiem ir jāstrādā katru dienu, investējot laiku, zināšanas un naudu. Tet uzskata, ka valstij būtu jāizvirza vienlīdzīgas prasības gan valsts nozīmes datu centru pakalpojumu sniedzējiem, gan arī komerciālajiem, kas garantētu, ka valsts IT infrastruktūra iegūst mūsdienīgus IT mākoņu risinājumus par vislabāko pieejamo cenu. Jo tikai neierobežojot konkurenci, bet ļaujot konkurēt uzņēmumiem, kuriem ir pieredze gan Latvijas tirgū, gan eksporta tirgos, būs iespēja nest pievienoto vērtību arī valsts pārvaldei.”

Lai nodrošinātu lielāku izpratni un skaidrību, kas var sniegt datu centru pakalpojumus valsts sektoram, 2023. gada 4. jūlijā ir veikti grozījumi MK noteikumos Nr.367 “Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības”, kuru 2.5.1. apakšpunktā ietvertais precizējums apstiprina, ka informācijas sistēmu darbināšanai var izmantot gan valsts datu centru pakalpojumus, gan komersantu piedāvātos informācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumus, kā arī ir vērsts uz to, lai paaugstinātu valsts pārvaldes IKT atbalsta efektivitāti un kvalitāti.

Jāsāk ar infrastruktūras novērtējumu

Neatkarīgi no tā, vai nepieciešams komerciāls vai valstiskas nozīmes IT risinājums, uzņēmumam ir jābūt iespējai izvēlēties atbilstošāko IT infrastruktūru pie mākoņu pakalpojumu sniedzēja, lai nav situācija, ka uzņēmuma attīstība tiek piemērota esošajai IT infrastruktūrai, kura neļauj pilnībā īstenot uzstādītos mērķus vai arī ietekmē sistēmu ātrdarbību, balstoties uz IT resursu pieejamību vai to izmaksām. Nav mazsvarīgs arī jautājums par pakalpojuma pieejamības rādītāja un bojājumu novēršanas laikiem, kas būtiski ietekmē valsts pārvaldes darbību un reputāciju. Lai pēc iespējas samazinātu šos riskus, vienmēr ir jāuzdod jautājumi, vai platformu apkalpo pietiekams skaits sertificētu IT speciālistu, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu darbību? Vai izvēlētā platforma ir pierādījusi sevi kā drošs un stabils risinājums? Vai platformai ir skaidra attīstītības ceļu karte tuvākajiem gadiem? Vai tiks ievērota ES likumdošana un personas datu aizsardzības noteikumi?

Publiskā sektora klientiem, izvēloties IKT un datu centra pakalpojumus, būtu kritiski apzināties, ka:

• nepieciešamais pakalpojums ir jāizvēlas brīvas konkurences apstākļos, t.i. publiska iepirkuma procedūras ietvaros;

• tirgū ir pieejami konkurētspējīgi pakalpojuma sniedzēji, kas piedāvā modernus, efektīvus un drošus risinājumus datu apstrādei un uzglabāšanai, ir svarīgi nodefinēt pakalpojuma prasības;

• LVRTC nav vienīgais un ekskluzīvais šādu pakalpojumu nodrošinātājs valsts un pašvaldības institūcijām vai kapitālsabiedrībām;

• tikai ļoti īpašos un izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pakalpojums saistīts ar valsts kritisko infrastruktūru, LVRTC varētu būt izmantojams kā vienīgais pakalpojuma nodrošinātājs.

“Mēs esam pārliecināti, ka valsts pārvalde var strādāt daudz efektīvāk, izmantojot modernus un konkurētspējīgus IT pakalpojumus, tai skaitā “mākoņpakalpojumus”, izvēloties pakalpojumu klāstu gan no valsts, gan no privātā sektora uzņēmumiem. Svarīgākais, lai valsts institūcijām un uzņēmumiem ar valsts kapitālu ir iespēja salīdzināt šos dažādos pakalpojuma sniedzējus gan no tehnoloģiju, gan izmaksu puses. Un tāda iespēja ir, jo Latvijā ir IT pakalpojumu sniedzēji, kas veiksmīgi darbojas gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Publisko iepirkumu likums paredz, ka pakalpojumi ir jāiegādājas atbilstošā iepirkumu kārtībā, definējot prasības un nosakot pakalpojuma sniedzēju kritērijus. Ja paskatāmies uz privātā sektora uzņēmumiem, tad tur, tāpat kā valsts iepirkumos, uzņēmumi definē prasības un salīdzina vairākus pakalpojuma sniedzējus, un izvēlas tos, kuri atbilst noteiktām prasībām. Jāsaka, ka privātajā sektorā ne vienmēr lielāko lomu pakalpojuma sniedzēja izvēlē spēlē cena, īpaši uzņēmumiem ar sarežģītākiem risinājumiem. Biznesam svarīgi ir profesionāli speciālisti, kuri pašam uzņēmumam nav, un sadarbības partnera uzticamība, bet galvenais – lai tiktu izvēlēts labākais pakalpojuma sniedzējs no vairākiem pieejamajiem”, norāda Ivars Dzalbe, Tet Biznesa pārdošanas vadītājs. Jo efektīvāk strādās valsts iestādes un uzņēmumi, jo straujāk augs valsts konkurētspēja.

Ja skatāmies uz Tet datu centru un mākoņskaitļošanas pakalpojumiem, valsts iestādes iegūs:

• plašāku funkcionalitāti un skaidru pakalpojumu attīstības ceļa karti nākotnē;

• resursu elastību un pieejamību, palielinot vai samazinot nepieciešamos IT resursus;

• konkurētspējīgāku cenu, izmantojot mākoņu pakalpojumu sniegtās priekšrocības;

• iespēju integrēt vairākus mākoņus, balstoties uz to sniegtajām priekšrocībām.

Moderni risinājumi ar ilgstošu pieredzi

Tet datu centru pakalpojumus saviem klientiem nodrošina jau vairāk nekā 20 gadus, attīstot jaudīgas un drošas mākoņu skaitļošanas platformas, kas ir konkurētspējīgas ne vien vietējā, bet arī starptautiskajos tirgos. “Pēdējo divu gadu laikā esam atbalstījuši Ukrainas uzņēmumus, pārceļot to IT infrastruktūru uz Latviju, un būtiski paplašinājuši pakalpojumu klāstu, lai nodrošinātu klientus ar jauniem un mūsdienīgiem pakalpojumiem. Tet ir seši datu centri Latvijā, no kuriem divos datu centros ir izvietota TetCloud mākoņskaitļošanas platforma ar papildus rezervāciju Dānijā. Datu centrs DATTUM ir vienīgais TierIII Facility (UptimeInstitute) sertificētais datu centrs Latvijā. Četriem Tet datu centriem ir plašākais PCI DSS Level1 pārklājums starp datu centru pakalpojumu nodrošinātājiem Latvijā, kas ļauj glabāt VISA un Mastercard lietotāju datus,” norāda Māris Sperga.

Tet katru gadu investē 500 tūkstošus eiro TetCloud mākoņpakalpojumu modernizācijas un funkcionalitātes paplašināšanā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu veiktspēju un lietotājiem vienmēr būtu pieejamas modernākās tehnoloģijas.

Jauns aprīkojums ir energoefektīvāks un izdevīgāks

Eiropas Komisija ir noteikusi, ka datu centriem ir jākļūst energoefektīvākiem, atkārtoti jāizmanto atkritumenerģija, piemēram, siltumenerģija, un jāizmanto vairāk atjaunojamo energoresursu, lai līdz 2030. gadam nozare kļūtu oglekļneitrāla. Šobrīd digitālās tehnoloģijas patērē 5% līdz 9%¹ no pasaules elektroenerģijas un, attīstoties mākslīgajam intelektam, lietu internetam un blokķēdes risinājumiem, tas tikai pieaugs. Lai uzlabotu datu centru energoefektivitāti, Tet katru gadu investē 200 līdz 300 tūkstošus eiro.