Vai augsts kofeīna līmenis tasītē vienmēr nozīmē stipru kafiju?

Kafijas dzeršana ir gan rituāls, gan garšas baudījums un  iespēja gūt enerģijas devu, ko nodrošina kofeīns –  metilksantīnu grupas alkaloīds, kas dabā sastopams kafijas pupiņās un tējas lapās. Par optimālo kofeīna daudzumu kafijā, pēc uztura zinātnieku domām, tiek uzskatīti 70–150 miligrami uz 150–200 mililitru krūzi. Taču vai vienmēr vairāk kofeīna nozīmē stiprāku, izteiksmīgāku kafiju?

Kafejnīcu tīkla Caffeine Tirdzniecības tīkla vadītāja Ance Keisa norāda – par visstiprāko kafiju nereti tiek uzskatīts espreso, taču patiesībā kafija, ko no rīta pagatavojam savā virtuvē, var izrādīties daudz stiprāka. “Kafijas garšas intensitāte ne vienmēr norāda uz kofeīna saturu tasītē – espreso ir visspēcīgākā garša, taču kofeīna daudzums tajā ir visniecīgākais, un to daudzkārt pārspēj parasta, mājās gatavota aplejamā kafija. Tas skaidrojams ar kafijas pagatavošanas procesu: kofeīns dzērienā izdalās tik ilgi, kamēr kafijas biezumi atrodas saskarē ar ūdeni. Tātad jo ilgāk, jo koncentrētāks būs kofeīna daudzums. Espreso automāts izdzen ūdeni caur kafijas biezumiem ļoti ātri, 20–30 sekundēs. Bet mājās nereti kafiju aplejam uz 4–5 minūtēm, reizēm pat vairāk,” skaidro Ance Keisa.

Arī kafejnīcās pieejamas dažādas kafijas pagatavošanas iekārtas ar dažāda biezuma filtriem un ekstrakcijas laiku. Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc pat vienas kafejnīcas piedāvājumā var būt atšķirīga stipruma kafija. Kafijas stiprums lielā mērā atkarīgs no kafijas pupiņu šķirnes, kas tiek izmantotas kafijas pagatavošanai.

“Arabica ir īpaša ar to, ka tai piemīt izsmalcinātas garšas nianses un bagātīgs aromāts – ne velti to dēvē par gardēžu kafiju. Toties Arabica pupiņās ir trīsreiz mazāk kofeīna nekā krietni rūgtākajās un vienkāršākajās Robusta šķirnes pupiņās, ko lielākoties kafijas tirdzniecības vietās pievieno kafijas dzērieniem. Iemesls ir vienkāršs – Arabica pupiņas ir arī krietni dārgākas, tāpēc vairums kafijas dzērienu tirgotāju cenšas atrast ekonomiski izdevīgāku variantu, nereti tam ziedojot kafijas kvalitāti un garšas īpašības,” stāsta Caffeine Tirdzniecības tīkla vadītāja.

Tāpat svarīgi, cik daudz kafijas biezumu tiek izmantots vienas kafijas porcijas pagatavošanai. Dozējot 30 gramu kafijas, ekstrahēsies vairāk kofeīna, nekā tikpat ilgā laikā iespējams iegūt no 20 gramiem kafijas biezumu. Baristu iecienītais kafijas “zelta griezums” jeb “zelta krūzītes” standarts ir 60 gramu kafijas biezumu uz litru ūdens. Izmantojot šādas proporcijas, bet atšķirīgas pagatavošanas iekārtas vai kafijas pupiņas, arī kofeīna rādītājs var atšķirties. Gatavojot iekārtās ar biezāku filtru, tasītē būs mazāk kofeīna, jo filtrs aiztur kafijas biezumu saskari ar ūdeni.

Vienlaikus vairāk kofeīna ne vienmēr nozīmē labāku dzērienu, skaidro Ance Keisa: “Kofeīna piesātinātais spēka malks gan dod lielu enerģijas pieplūdumu, taču uz īsu brīdi – kofeīns stimulē organismu, bet nedod reālu enerģiju, tāpēc jau pēc neilga laika jūtamies miegaini un trūkst enerģijas, kaut arī esam dzēruši ļoti stipru kafiju. “Uzrāviens” pēc lielas kofeīna devas ir jūtams, bet arī “atkritiens” ir ļoti straujš. Tāpēc ne vienmēr stipra kafija kofeīna devas ziņā ir tā labākā. Toties, ja runājam par izteiksmīgu garšu, tad gan kafijas spēkam ir liela nozīme, tāpēc vislabākā ir tā kafija, kas lutina kafijas baudītāja garšas kārpiņas un citas maņas, ļaujot šo procesu izbaudīt pilnībā.

Foto: publicitātes (pexels.com)