Ušakova uzruna 9. maijā

Savā uzrunā Rīgas mērs uzsvēra, ka „katram no mums, kas šeit ir atnākuši, tie ir ne tikai svētki, bet arī svēts pienākums. Pienākums to karavīru priekšā, kas cīnījās pret nacismu un to uzvarēja”.

Viņš akcentēja arī to, kādēļ cilvēki šeit nāk tieši 9.maijā, sakot „šie kareivji bija mūsu vectēvi un vecvectēvi. Un viņi Uzvaras dienu svinēja 9.maijā. Tāpēc arī mēs Uzvaras dienu atzīmējam un atzīmēsim 9.maijā. Tā ir vienkārša un saprotama pozīcija.”

Runā viņš uzsvēra morālās īpašības, kas uzliek atbildību „būt cienīgiem, dzīvot tā, lai ar godu varētu saukt sevi par kareivju  bērniem – visas 365 dienas gadā.”

„Gods, izturība, gatavība grūtos laikos ziedot visu tuviniekiem. Uzticība savai zemei. Un mūsu zeme ir Latvija, ” īpaši uzsvēra N.Ušakovs, sakot, ka  „veterāni nedalīja viens otru pēc nacionalitātes. Nedalīja viens otru latviešos, krievos, ukraiņos. Tāpēc viņi uzvarēja nacismu.”

Viņš pieminēja neseno Odesas traģēdiju, sakot, ka „mēs labi redzam, kas notiek, ja sāk dalīt cilvēkus pēc nacionalitātes. Skatoties uz nodedzināto arodbiedrību namu Odesā, mēs ieraugām kaut ko tādu, kas vēl mēnesi atpakaļ likās ar prātu neaptverams.”

Nils Ušakovs uzsvēra, ka „tas, kas notiek Ukrainā, nebija iespējams, kad veterāni bija jauni un spēka pilni. Viņi neatļautu neko tādu. Tāpēc, ka viņi zināja, kas ir karš. Un viņi zināja, cik grūti ir pasargāt savu māju, kad sākas karš».

Uzrunas noslēgumā Nils Ušakovs vēlreiz uzsvēra – „Mūsu mājas ir Latvija. Mūsu pienākums ir mīlēt un sargāt savas mājas. Mums visiem – latviešiem, krieviem, ukraiņiem, baltkrieviem, ebrejiem. Lai kādas nebūtu mūsu atšķirības uzskatos par vēsturi, valodu, citos jautājumos. Tikai tad mūsu nams zels un plauks. Visiem.”