Turpinās Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana un integrācija Latvijā

Iekšlietu ministrijā notika pieredzes apmaiņas pasākums par Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu Latvijā. Tikšanās norisinājās jau ceturto reizi, un īpaša uzmanība šoreiz tika pievērsta Ukrainas bēgļu iekļaušanās pasākumiem un starptautiskajai pieredzei. Ar Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas pieredzi dalījās pārstāvji no Norvēģijas, Somijas un Dānijas. 

Pasākumā piedalījās atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību pārstāvji, Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā iesaistītās starptautiskās (UNHCR, IOM) un Latvijas nevalstiskās organizācijas, 14. Saeimas deputāti — Gunārs Kūtris un Anna Rancāne.

Ar uzrunu tikšanos atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce un biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.

“Mūsu pienākums ir nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem drošību mūsu valstī, sniegt iespējas iekļauties darba tirgū, veicinot ekonomisko aktivitāti, kā arī izglītību, lai pēc iespējas patstāvīgāk  tie varētu iekļauties sabiedrībā. Šādas tikšanās, prakse un pieredzes apmaiņa ir pamats, uz kura balstās vislabākie rīcības modeļi. Mēs varam mācīties no citu valstu pieredzes un veidot sistēmas, kas efektīvi atbalsta Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju un labklājību”, norādīja R. Kozlovskis.

2024. gada pirmajos četros mēnešos Latvijā pār ārējo robežu ir ieceļojuši 6457 Ukrainas pilsoņi (vidēji 1614 mēnesī), kas ir ievērojami mazāk nekā 2023. gadā, kad šajā pašā laika periodā ieceļoja 40 496 Ukrainas pilsoņi (2024. gadā ieceļojuši 16% no tāda paša laika perioda 2023. gadā).

2024. gadā Fizisko personu reģistrā (FPRIS) no jauna tiek reģistrēti vidēji 476 Ukrainas civiliedzīvotāji mēnesī. 2023. gadā kopā FPRIS no jauna tika reģistrētas 9445 personas; 2024. gadā pirmajos četros mēnešos — 1904 personas, kas ir 62% no šī paša perioda 2023. gadā. 

Uz 2024. gada 1. maiju FPRIS bija iekļauti 44 961 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem ir noteikts Latvijas pagaidu aizsardzības statuss: 61% sieviešu, 39% vīriešu.

Būtiski kļūst ilgtermiņa atbalsta pasākumi, kas veicina personu iekļaušanos un patstāvību, īpaši — integrācija darba tirgū un Latvijas izglītības sistēmā, ilgtermiņa mājokļa atrašana, valodas apgūšana.

Vienlaikus situācija frontē ir nestabila un grūti prognozējama, kas nozīmē, gan to, ka liela daļa Latvijā esošo ukraiņu tuvākajā laikā nevarēs atgriezties Ukrainā, gan to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji turpinās ieceļot un, atkarībā no situācijas attīstības Ukrainā, nav izslēgta to plūsmas palielināšanās.

Kampaņa “Pamani cilvēku tirdzniecības draudus”

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe iepazīstināja ar informatīvo kampaņu Latvijā dzīvojošiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kampaņu “Pamani cilvēku tirdzniecības draudus!” 13. maijā uzsāka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, lai informētu Latvijā dzīvojošos Ukrainas civiliedzīvotājus par iespējamajiem cilvēku tirdzniecības riskiem un preventīvajiem pasākumiem.

Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētījums

Dārta Pelse un Dace Meilija, Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieces, iepazīstināja ar divu pētījumu provizoriskajiem rezultātiem, kas iegūti projektā “Izvērtējums par Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu Latvijas pašvaldībās un pašvaldību kapacitātes celšana” un Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā un ES finansētajā projektā “Datu ieguve par Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā un viņu vajadzībām”.

Lai arī abu aptauju rezultāti pilnībā būs pieejami projekta noslēgumā, esošie dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji turpina atbalstīt jaunu Ukrainas bēgļu uzņemšanu (58,9%) un uzskata, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā jāturpina nodrošināt tāds pats (36,3%) vai lielāks (20,6%)  valsts un pašvaldību atbalsts. Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāju aptauja atklāj, ka tie civiliedzīvotāji, kuri ir saskārušies ar nopietnām grūtībām Latvijā, visbiežāk tās min nodarbinātības un izglītības jomās.  

Pēc pasākuma norisinājās diskusijas — dalībnieki atskatījās uz to, kas ir jau sasniegts un ko turpmāk var darīt labāk, lai Ukrainas bēgļu iekļaušanās Latvijas sabiedrībā būtu efektīva.

Pasākumu ar Iekšlietu ministrijas atbalstu organizē biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” un sabiedriskās politikas centrs centrs “Providus”.

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar