Tālmācība piemērota bērniem, kuri spēj paši vadīt savu mācību procesu

Nesen publiskajā telpā izskanējusi informācija par paredzētajiem (pagaidām noraidītajiem) grozījumiem Izglītības likumā, kas liegtu 1.–6. klašu skolēniem iegūt izglītību tālmācībā. Balstoties uz plašu pieredzi tālmācībā, jāuzsver, ka šī mācību forma patiešām vairāk piemērota bērniem vecākajās pamatskolas klasēs vai vidusskolā, kad bērns vai jaunietis spēj patstāvīgi organizēt savu mācību procesu, veikt pašpārbaudes uzdevumus, darboties tālmācības e-vidē u.tml. Būtiski saprast, ka tālmācība nav tas pats, kas attālinātās mācības, un bērns nav tiešsaistes kontaktā ar pedagogu.

Tālmācība prasa daudz lielāku skolēna ieguldījumu

Savulaik, organizējot latviešu valodas apguves nodarbības bērniem vecuma posmā no 1. līdz 6. klasei, pārliecinājāmies, ka mazajiem audzēkņiem ir grūti saglabāt motivāciju un uzmanību 30 līdz 40 minūtes arī gadījumā, ja nodarbība notiek tiešsaistē, pedagoga vadībā. Pat šādā formālā lielākā daļa bērnu neiztika bez vecāku uzraudzības un līdzdalības, taču tālmācības process nozīmē pavisam citu sistēmu, kas prasa daudz lielāku skolēna ieguldījumu – bērnam jāmācās pašam, vadot mācību procesu, jāmotivē sevi veikt nepieciešamos uzdevumus, skatīties video lekcijas, sazināties ar pedagogiem, kā arī atbildīgi veikt pašpārbaudes uzdevumus.

Īpaši veidota e-vide

Pieredze liecina, ka pat vidusskolas posmā tas prasa mērķtiecību un motivāciju, spēju sevi disciplinēt, plānot laiku u.tml. Bez tam, nepieciešamas arī prasmes darboties ar tehnisko nodrošinājumu un orientēties tālmācības e-vidē, jo mācības šādā formātā nenozīmē tikai ZOOM saites atvēršanu.

Izņēmumi – īpaši disciplinēti un atbildīgi bērni

Runājot par vēlmi apgūt tālmācību agrīnā pirmsskolas posmā, jāanalizē katras ģimenes gatavība un vecāku iespējas iesaistīties mācību procesā. Jau 7. līdz 9. klases posmā daļai bērnu nepieciešama vecāku iesaiste, gadījumā ar mazākiem bērniem šāda forma var būt piemērota tikai īpašos gadījumos, kad bērns ir ļoti atbildīgs, apzinīgs un disciplinēts, turklāt, ja viņa pašvadītas mācīšanās prasmes un digitālās prasmes ir attīstītākas, nekā vidēji šajā vecumā.

Skolu gatavība pielāgoties

Ņemot vērā tālmācības specifiku – video lekcijas, paškontroles testus, vebinārus un saziņas formas ar pedagogiem, arī skolām jāuzdod jautājums par gatavību un iespējām investēt, lai izstrādātu atsevišķu e-vidi mazākajiem skolēniem. Vide, kas piemērota vidusskolai, nebūs atbilstoša pirmo klašu skolēniem, un otrādi.

Jaunieši, kuri sporto vai strādā

Mūsu pieredze liecina, ka tālmācību visbiežāk izvēlas bērni un jaunieši, kuri aktīvi nodarbojas ar sportu un kuru treniņu slodzi nav iespējams savienot ar klātienes mācībām, kā arī jaunieši, kuri jau uzsākuši darba gaitas. Tāpat bērni, kuri vēlas mācīties savā ritmā, lai daļu priekšmetu apgūtu padziļināti. Tie ir bērni, kuri paši plāno savu laiku, ir orientēti uz konkrētiem mērķiem un apzinās izglītības nepieciešamību. Pirmajās sākumskolas klasēs šādas situācijas gadās reti.

Bērna socializēšanās un komunikācija ar vienaudžiem

Runājot par alternatīvām iespējām ģimenēm ar bērniem vecumā no 1. līdz 6. klasei, kas dažādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas mācīties klātienē, iespējams, mājmācība ir daudz piemērotāka par tālmācību. Protams, arī šeit rodas jautājums par vecāku spēju iesaistīties un vadīt mācību procesu. Normatīvais regulējums Latvijā atļauj mācīties arī mājmācībā (no 1. līdz 6. klasei) – bērns ir reģistrēts kādā no skolām, bet izglītības iestāde iesaistās tik tālu, ka pedagogs sniedz norādes un ieteikumus, bet atbildība par procesa īstenošanu ir vecākiem. Arī izvēloties šādu mācību formu, līdzīgi kā tālmācībā, jādomā arī par bērna socializēšanos un komunikāciju ar vienaudžiem.

Uzrunāt nepazīstamu cilvēku

Uzsākot mācības tālmācībā, piemēram, pamatskolas vecākajās klasēs vai vidusskolā, bērnam visbiežāk ir jau savs draugu un kontaktu loks. Viņi ir pietiekami nobriedušā vecumā, lai spētu sastrādāties arī ar nepazīstamiem cilvēkiem, piemēram, grupu darbu ietvaros. Mazākajiem bērniem ir svarīgs tieši klātienes kontakts, lai sekmētu saziņas, valodas un komunikācijas attīstību, veidotu draudzības ar vienaudžiem un izprastu, kā komunicēt ar pedagogiem un citiem pieaugušajiem.

Mērķis – kvalitatīvs izglītības process

Tālmācība kā forma Latvijā pastāv vairāk nekā desmit gadus un to piedāvā vairākas skolas, tomēr ir objektīvi iemesli, kādēļ lielākā daļa skolu šādu formu piedāvā pamatskolas vecākajās klasēs vai vidusskolā. Tālmācības, tāpat kā ikvienas klātienes skolas, mērķis ir īstenot kvalitatīvu izglītības ieguves procesu, vienlaikus sekmējot bērnu personības attīstību un dažādu prasmju pilnveidi. Pirmās klases, kad tiek likti pamati prasmei mācīties, ir ārkārtīgi būtiskas.

Eiropas Tālmācības vidusskolas Attīstības direktore Aija Bārzdaine

Foto: publicitātes