Straujāk aug ne tikai algas, bet arī pirktspēja

Silstošais darba tirgus un minimālās algas kāpums veicināja vidējās bruto algas jeb algas “uz papīra” pieaugumu šī gada pirmajā ceturksnī. Tā bija 961 eiro, kas ir par 76 eiro jeb 8.6% vairāk nekā gadu iepriekš. Ja šādu izaugsmes tempu būs izdevies noturēt, kas ir ļoti ticams, tad otrajā ceturksnī vidējā bruto alga jau pārsniegs 1000 eiro. Vidējās algas auga pilnīgi visās nozarēs. Pirmajā ceturksnī visstraujākais kāpums bija veselības aprūpē, kas saistāms ar veselības reformas uzsākšanu šī gada sākumā. Divciparu izteiksmē mērāms pieaugums bija vērojams arī, piemēram, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā.

Savukārt vidējā neto alga jeb alga “uz rokas” auga vēl straujāk, t.i. par 10.2%, kas savukārt bija nodokļu reformas nopelns. Tik straujš pieaugums nebija redzēts kopš 2009. gada. Tomēr svarīgāks par neto algas kāpumu ir pirktspējās kāpums – tas, kas paliek pāri, ņemot vērā inflāciju. Šis rādītājs arī uzrādīja vērā ņemamu 8% pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas daļai iedzīvotāju pavērs iespēju iegādāties kādu lielāku pirkumu.

Lai gan algu un pirktspējas pieaugums vidēji ir straujš, visa sabiedrība to neizjūt vienādi, ņemot vērā arvien augsto ienākumu nevienlīdzību. Bet vismaz līdz ar bezdarba līmeņa tālāku samazināšanos un akūtāku darbaspēka trūkumu, gaidāms, ka algu izaugsme kļūs plašāka, un lielāka sabiedrības daļa izjutīs savas finansiālās situācijas uzlabošanos. Pēc Swedbank prognozēm vidējās bruto algas izaugsme šogad būs 9%, bet vidējā neto alga augs par turpat 11%. Laiks rādīs, vai tas būs pietiekami, lai mazinātu emigrācijas plūsmas.

Agnese Buceniece

Swedbank vecākā ekonomiste