Stereotipu testā 52% dalībnieku izdara pārsteidzīgus secinājumus par cilvēka vecumu

Gandrīz 1000 Latvijas iedzīvotāju izmēģinājuši spēkus interaktīvajā testā “Uzmini vecumu!”, kas radīts Sabiedrības integrācijas fonda informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” ietvaros, aicinot uzminēt cilvēka vecumu aplūkojot ikdienā lietotos priekšmetus. Tests veicina izpratni, ka vecums ir skaitlis, nevis faktors, kas definē cilvēka personību, hobijus un profesionālo ceļu. Savukārt tā rezultāti parāda, ka, lai arī Latvijas sabiedrībā joprojām ir aktuāli dažādi vecuma stereotipi, tomēr gandrīz puse jeb 45% testa dalībnieku piekrīt, ka cilvēka vecums nav šķērslis viņa izpausmes brīvībai, tikai reizēm par to piemirst.

Cilvēka vecums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka pirmo iespaidu, tomēr tas var būt maldinošs, ja nezinām neko vairāk par šī cilvēka ikdienu. Par to varēja pārliecināties katrs, kurš izmēģināja spēkus testā “Uzmini vecumu”. Visiem testā aprakstītajiem varoņiem ir reāli prototipi – dažādu vecumu cilvēki ar ļoti atšķirīgām profesijām un vaļaspriekiem. Trāpīgākie, kuri spēja visprecīzāk atminēt attēlos redzamo priekšmetu īpašnieku vecumu, tika pie iedvesmas čempiona titula, apliecinot atvērtu prātu un pozitīvu attieksmi pret pasauli (saskaņā ar testa rezultātiem tādu ir vien 3%). Tie, kuri lielākoties bija precīzi savos minējumos un vien reizēm krita stereotipu varā, ieguva piesardzīgā jaunatklājēja titulu (45%), bet aizspriedumainākie saņēma stereotipu vācelītes goda nosaukumu.

Kā parāda testa rezultāti, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 52% – ir stereotipu vācelītes un mēdz pārsteidzīgi izdarīt pieņēmumus par cilvēkiem. Biežāk stereotipu vācelītes ir sievietes, savukārt vīriešu vidū dominē piesardzīgie jaunatklājēji. Vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem ir lielākais piesardzīgo jaunatklājēju skaits.

“Tas varbūt tāpēc, ka šajā vecumā cilvēki jau ir sasnieguši briedumu un zina, ka ne viss ir tā, kā izskatās. Šajā laikā cilvēks pa īstam sāk apjaust, ka jau drīz arī pats iesoļos vecāka gadagājuma cilvēku kārtā, un varbūt arī šī atskārsme mudina skatīties uz pasauli atvērtāk. Katrs taču sirdī jūtas jauns, joprojām grib darīt lietas, kas sagādā prieku. Interesanti arī tas, ka salīdzinoši vairāk to cilvēku, kuri spēj bez aizspriedumiem veidot pirmo iespaidu par cilvēku, pirmos vērtējot viņa darbus, ir jaunu vīriešu vidū – 15–34 gadu vecuma grupā tādi ir gandrīz divas trešdaļas, kamēr sieviešu rezultāti ir daudz piesardzīgāki un atvērtāku skatījumu demonstrē vecuma grupā pēc 35 gadiem,” skaidro Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.

Vislielākās grūtības gadu skaita minētājiem sagādājis 81 gadu vecais zemnieks Jānis, kurš aizraujas ar eksotisku ēdienu gatavošanu. Viņa ikdienas priekšmetu klāstā bija planšete ar krāsainu recepti no interneta apcirkņiem, pavāra nazis, čili pipars, eksotiski produkti un irbulīši līdzās brillēm uz vecmodīga vaskadrānas galdauta, liekot minētājiem domāt, ka Jānis ir vidēji par 38 gadiem jaunāks nekā patiesībā.

Savukārt 22 gadus vecajai studentei Danielai, kura aizraujas ar dzimtas vēstures izpēti un kuras priekšmeti bija kafijas krūzīte līdzņemšanai, dzimtas koka skice ar atzariem un padzeltējusi fotogrāfija no pirmskara laiku albuma, minētāji vidēji devuši par 24 gadiem vairāk.

Visprecīzāk izdevies uzminēt skrituļdēļa, atspirdzinoša dzēriena, Go Pro kameras un podiņā iestādītu zaļumu īpašnieka vecumu: Nikam, profesionālam skeitbordistam, kuram patīk audzēt savus zaļumus, ir 26 gadi, un minētāji kļūdījušies vidēji tikai par pusotru gadu.

“Šie rezultāti lieliski ilustrē veco teicienu “neskati vīru no cepures”. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka cilvēka hobijus nosaka nevis viņa vecums, bet gan intereses un pieredze, kas var izrādīties ļoti vērtīga arī apkārtējiem,” uzsver Zaiga Pūce.

Testu iespējams izpildīt ŠEIT.

Kā liecina ekspertu aplēses, tuvākās desmitgades laikā vidējais dzīves ilgums visā pasaulē pakāpeniski pieaugs, bet Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. Tikai cilvēkam pašam, nevis sabiedrības priekšstatiem, būtu jābūt mērauklai, ko var vai nevar paveikt 30, 60 un 90 gados. Tāpēc 2021. gadu saliedētības politikas īstenotāji nolēmuši veltīt eidžismam jeb diskriminācijai vecuma dēļ un informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” tematiskā gada ietvaros aicina novērtēt gados vecākās sabiedrības daļas prasmes un pieredzi. Sekmīga dažādu aizspriedumu un stereotipu plaisas mazināšana starp 50+ un pārējām vecuma grupām var sniegt pievienoto vērtību daudzās jomās, piemēram, aizpildīt trūkstošās darbaspēka pozīcijas, sabalansēt ģimenes ikdienu un veicināt paaudžu pieredzes apmaiņu.

Foto: publicitātes