Šoziem sējumi visvairāk cietuši Vidzemē un Latgalē

Aizvadītā ziema bijusi saudzīgāka pret sējumiem nekā divas iepriekšējās, tomēr dažāda apjoma postījumi nodarīti lielākās daļas zemnieku saimniecību laukiem. Šobrīd atlīdzību pieteikumus ir iesnieguši jau 70% no visām apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apdrošinātajām zemnieku saimniecībām. Visvairāk ziemāji cietuši Vidzemē un Latgalē – teritorijās uz ziemeļiem no Daugavas. Vidzemē līdz šim atlīdzības pieteikumus iesnieguši 85% no visiem BTA apdrošinātajiem zemniekiem, bet Latgalē – 70%.

Klientu iesniegtā informācija par postījumiem liecina, ka Vidzemē un Latgalē galvenokārt cietuši rapša sējumi. Gandrīz 90% no visiem apdrošinātajiem rapšu laukiem ir daļēji izsaluši vai izsutuši zem ledus kārtas, kas agri februāra sākumā nokusa un lauki bija pakļauti kailsalam, kas ar spēcīgu vēju radīja nopietnas problēmas ziemas rapšu sējumiem, vien atsevišķas mežmalas vai meža ielokos sējumi varēja pārziemot, bet palikušās platības ir minimālas. Pēdējos gados ir novērojams, ka ziemas kļūst siltākas, bet pa laikam ieplūst aukstās gaisa masas, kas ar -18^oC – 25^oC grādiem spēj ziemājus nelabvēlīgi ietekmēt.

Aizvadītā ziema Latvijas austrumu reģionu rapšu audzētājiem paliks atmiņā arī kādu neparastu izpausmi. Proti, ja citus gadus vairāk cieš viena vai otra šķirne, tad šoreiz kultūrauga paveidam nebija nekādas nozīmes – neviena šķirne nespēja pretoties dabas untumiem Vidzemē un Latgalē. Abos reģionos pārziemošanas periodā arī reģistrēti visvērienīgākie postījumi miežu laukos.

Zemgalē un Kurzemē ziema bijusi labvēlīgāka pret sējumiem. Vissmagāk klājies saimniecībām, kas iesējušas Pionier PT300 šķirnes rapsi. Dažās saimniecībās ziemas rapšu sējumi iznīkuši pat 90% platībā, kamēr citi kultūrauga paveidi pārziemojuši krietni sekmīgāk. Kopumā Zemgalē pēc palīdzības pie BTA vērsušies gandrīz puse no visiem BTA apdrošinātajiem zemniekiem.

Kurzemē atlīdzības pieteikumus iesnieguši 75% no visiem apdrošinātajiem lauksaimniekiem, taču augstais skaits lielā mērā saistīts nevis ar salu vai ledu, bet gan meža zvēriem, kas izrakājuši laukus un izēduši augus, visvairāk rapsi.

«Izvērtējot mūsu klientu līdz šim iesniegto informāciju, jāsecina, ka kopumā visā valsts teritorijā labība nav pārcietusi ziemu labāk nekā iepriekšējos divos gados. Ja 2022. gada pavasarī atlīdzībās lauksaimniekiem izmaksājām gandrīz 3 miljonus eiro un pērn 2,3 miljonus, tad šogad pēc 60% pieteikto lietu izskatīšanas aprēķināto zaudējumu summa ir jau ap 1,5 miljoniem eiro. Kad visi pieteikumu būs izskatīti, kopējais atlīdzības apjoms visticamāk pārsniegs divus miljonus eiro, » lēš BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

BTA ir Latvijas tirgus līderis sējumu apdrošināšanā. Šobrīd zemnieki var apdrošināt sējumus pret izsalšanas, krusas, lietus, vētras, meža zvēru un no maija sākuma arī pret sausuma risku. Apdrošināmo kultūru vidū ir ziemas rapši, ripši, kvieši, rudzi, mieži, tritikāle, kā arī vasaras rapši, ripši, kvieši, rudzi, mieži, tritikāle, auzas, pupas, zirņi, griķi un cukurbietes. BTA piedāvā apdrošināt arī mežus pret vētras, snieglieces, uguns, meža zvēru, zādzības un kukaiņu nodarītajiem postījumiem. Meža apdrošināšanu izmaksas par 1 ha svārstās no 7-30 EUR robežās, atkarībā no audzes un apdrošinājuma summas.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)