Smilšakmens iežu bojāšana iznīcina dabas pieminekļus

Turpinoties aktīvai dabas tūrisma sezonai, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) nereti konstatē, ka populāros dabas tūrisma objektos ir parādījušies jauni skrāpējumi iežos un uz alu sienām. Pārvalde atgādina – ierakstu skrāpēšana iežos, atsegumos un alās iznīcina aizsargājamas sugas un biotopus, kopumā bojā dabas pieminekļus un to estētisko vērtību, tādēļ šāda rīcība nav pieļaujama un tai var tikt piemērots bargs sods.  

Pie populāriem dabas tūrisma objektiem ir izvietoti informatīvie stendi par līdzās esošajām dabas vērtībām un atļautajām un aizliegtajām darbībām to tuvumā. Aicinām iepazīties ar stendu informāciju un to ievērot! Lai kontrolētu noteikumu ievērošanu, pārvaldes vides inspektori arī turpmāk veiks teritoriju kontroli un regulārus apsekojumus.

Pārkāpjot noteiktos aizliegumus, var iestāties administratīvā atbildība un var tikt piespriests naudas sods – fiziskām personām līdz 1000 euro, bet juridiskām personām pat 2400 euro. Smagāku pārkāpumu gadījumos iespējama arī kriminālatbildība.

Smilšakmens sienas ir trauslas, gravējumi nodara postu ekosistēmai, iznīcina mikroklimatu un virkni dzīvību, kas mīt šādās vietās. Piemēram, smilšakmens sienas ir mājvieta daudzām aļģēm, sūnām, mikro papardēm, kukaiņiem, putniem utt. 

Nekur citur Latvijā vienkopus nav tik daudz krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomītu klinšu un alu kā Gaujas senielejā un tās pieteku krastos, kuru vēsture sniedzas 370 – 380 miljonus gadu senā devona periodā. Lielu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu īpatsvaru Gaujas Nacionālajā parkā sekmēja ledāju kušanas ūdeņi, kas atrada un iztīrīja senās gravas. Tādēļ Gaujas Nacionālajā parkā ir aizliegts pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un citu pasākumu rīkošanai. 

Foto: ilustratīva nozīme