Saules mijiedarbība ar medikamentiem. Kas jāņem vērā?

4. augusts, 2023 Ģirts Spēlmanis 315 Komentāri

Saulains laiks nes daudz patīkamu pārmaiņu ikdienas dzīves ritmā, tomēr jāpatur prātā, ka atsevišķu medikamentu iedarbība saules gaismas ietekmē var mainīties.

Medikamentu fotosensibilitāte. Kas tas ir?

“Zāļu fotostabilitāte un fotosensibilitāte pēdējo gadu desmitu laikā ir kļuvusi par aktuālu un svarīgu tēmu farmācijas pētījumu jomā. Laika gaitā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration – FDA) iekļāvusi jaunu prasību zāļu ražošanas procesā – pirms jaunu zāļu ieplūdināšanas tirgū ir jāveic obligātās pārbaudes par medikamentu fotostabilitāti, lai izslēgtu nepieņemamas zāļu strukturālās izmaiņas, kas var kaitēt cilvēka veselībai. Dati liecina, ka zāļu izraisītā fotosensitivitāte veido līdz pat 8% no visām ādas blakusparādībām, kas rodas medikamentu ietekmē,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Fotosensitivitāte ir ādas kairinājums, kuru izraisa ķīmiski produkti – medikamenti, kas reaģē uz gaismu, parasti veicinot dažādu pakāpju dermatīta attīstību. Fotosensitivitāti izraisoši var būt gan lokāli lietojami, gan sistēmiski lietojami līdzekļi, kā arī vēnā, muskulī vai zemādā ievadīti medikamenti. Fotosensitivitāte rodas galvenokārt UVA diapazonā (viļņa garums 315–400 nm), lai gan ir atsevišķas vielas, kas rada fotosensitivitāti, pakļaujoties UVB starojumam (280–315 nm) vai pat redzamai gaismai (400–740 nm). Fotosensitivitāti var izraisīt saules gaisma un mākslīgie UV starojuma avoti, piemēram, medicīniskās fototerapijas lampas, solārijs, gaismas diodes, UV lāzeri un citi gaismas avoti.

Kā organisms reaģē?

Izšķir divu veidu zāļu izraisīto fotosensitivitāti:

fototoksiska reakcija;
fotoalerģiska reakcija.

Fototoksiska reakcija nozīmē to, ka gaismas iedarbībā veidojas brīvie radikāļi, kas bojā šūnu sastāvdaļas. Šāda reakcija ir atkarīga no medikamenta devas un saņemtās gaismas devai ir jābūt lielai. Pēc gaismas iedarbības blakusparādības var izpausties dažās minūtēs vai tuvāko stundu laikā. Jāņem vērā, ka reakcija ir vērojama jau pēc vienas medikamenta devas un tā parādās tikai saules skartajās zonās. Bieži novērojamas pigmentācijas izmaiņas.

Fotoalerģiska reakcija ir imūnsistēmas atbildes reakcija uz saules gaismu. Šī reakcija nav atkarīga no medikamenta deva, savukārt saņemtās gaismas deva var būt maza. Blakusparādas parasti izpaužas 24–72 stundas pēc gaismas iedarbības. Pēc vienas medikamenta devas reakcijas nebūs, taču, kad tā parādās saules skartajās zonās, var izplatīties arī citur,” stāsta farmaceite.

Izplatītākās fototoksicitātes reakcijas

Daudzu zāļu bieža blakusparādība ir hiperpigmentācija. Papildus pigmentācijai var rasties arī ādas krāsas izmaiņas jeb dishromija. Hiperpigmentētie laukumi var mainīt krāsu no zili brūnas līdz pelēcīgai. Attiecīgās zāles var izraisīt ādas hiperpigmentāciju, palielinot melanocītu aktivitāti un melanīna uzkrāšanos.

Pseidoporfīrijai raksturīgs palielināts ādas jutīgums, apsārtums, un saules skartajās zonās ir novērojams audu bojājums jeb erozija un pūslīši. Visbiežāk šīs problēmas skar augšdelmus, taču pazīmes var parādīties arī uz pirkstiem, krūškurvja augšdaļas un sejas.

Zāļu izraisītā fotooniholīze parasti parādās vismaz divas nedēļas pēc sākotnējās zāļu lietošanas un var būt sāpīga. Piemēram, var sākties naga atdalīšanās no naga gultnes vai pat veidoties pūslīši zem nagiem.

Sīko asinsvadu paplašināšanās jeb teleangiektāzijai raksturīga sarkana nokrāsa, un parasti paplašināti sīkie asinsvadi parādās uz sejas vai kājām, retāk – uz ķermeņa ādas. Pellagrai raksturīgas ādas pārmaiņas, caureja vai psihiski traucējumi, un to izraisa B3 vitamīna (niacīna) un neaizvietojamās aminoskābes triptofāna deficīts. Zāles, kas rada pellagrai līdzīgu dermatītu, traucē niacīna metabolismu, kavējot tā ražošanu.

Biežāk sastopamās fotoalerģiskās reakcijas

Lihenoidālās reakcijas izpaužas kā zvīņojošs apsārtums vai papulas – mazi, cieti pacēlumi ādā – saulei pakļautās vietās, jo kādas zāles izraisa keratinocīdu bojājumu.

Zāļu izraisīta multiformā eritēma ir gļotādas un ādas paaugstināta jutības reakcija. Zāļu radītās multiformās eritēmas klīniskās izpausmes var parādīties pat 10 dienas pēc zāļu lietošanas.

Zāļu izraisītai sarkanajai vilkēdei raksturīgi zvīņaini ādas bojājumi – tādas pašas klīniskās izpausmes un seruma atradumi kā sistēmiskajai sarkanajai vilkēdei. Taču, tiklīdz tiek pārtraukta zāļu, kas to izraisa, lietošana, simptomi pakāpeniski samazinās.

Kā sevi pasargāt?

Ja lietojat medikamentus, ir svarīgi zināt par dažādu zāļu fotosensibilizācijas risku un profilaktiskajiem pasākumiem. To ir vērts izrunāt ar farmaceitu.

Universāla recepte, kā izvairīties no blakusparādībām, kas rodas saules gaismas ietekmē, ir izvairīties no tiešiem saules stariem un lietot saules aizsargkrēmu.
Svarīgi pievērst uzmanību saules aizsargkrēma sastāvam – aizsardzībai vajadzētu būt gan no UVB, gan UVA stariem, turklāt šim līdzeklim jābūt ar augstu saules aizsargfaktoru, proti, 50 vai augstāku. Līdzeklis jāuzklāj pirms saules iedarbības un jāatkārto uzklāšana vismaz 1–2 reizes stundā (un pēc katras peldēšanas reizes).

Ne mazāk būtiski ir atcerēties, ka pirms došanās ārā jāuzvelk piemērots apģērbs – maksimāli ādu aizsedzošs, taču atbilstošs gaisa temperatūrai, lai izvairītos no pārkaršanas riska. Saulainā laikā galvā jāliek cepure ar platām malām un saulesbrilles.

Ja ir jālieto fotosensibilizējošas zāles, taču darba vai vides apstākļu dēļ nav iespējams izvairīties no augsta līmeņa saules starojuma, ieteicams viedtālrunī sekot līdzi UV indeksam, lai pielāgotos izmaiņām un laikus veiktu profilakses pasākumus.
Ir pieejamas dažādas vietnes, kas sniedz ieteikumus un atgādinājumus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu un pat rekomendē, kādu fizisko aizsardzības līdzekli (cepuri, apģērbu, saulesbrilles u. tml.) konkrētajā dienā izvēlēties.

Ērika Pētersone norāda: “Zāļu izraisītā fotosensitivitāte ir nepietiekami diagnosticēta, jo tās izpausmes bieži netiek atpazītas un reakcija var izzust dažu dienu laikā pēc medikamenta lietošanas pārtraukšanas. To ir grūti identificēt arī tad, ja vienlaikus ir jālieto vairāki medikamenti. Nav pietiekami novērotas arī fotosensitivitātes ilgtermiņa sekas, taču ir pētījumi, kas pierāda, ka zāļu izraisīta fototoksicitāte ilgākā laikā var izraisīt fotokanceroģenēzi – ādas vēža attīstību.”

3 praktiski ieteikumi