Sapulces un tikšanās arvien biežāk tiek organizētas klātienē

Darba ikdienā atkal atgriežas tikšanās, pārrunas un apmācības klātienē: 23% Latvijas strādājošo piedalās sapulcēs un tikšanās, kuru garums ir divas stundas un ilgāk, tieši klātienē. No tiem 11% – tikai un vienīgi klātienē, bet 12% – lielākoties klātienē. Vadītāju vidū to, kuri ir atgriezušies pie klātienes formāta, ir vēl vairāk – 37%. Teju nemaz neatpaliek arī kvalificēti speciālisti – to vidū katrs trešais ilgākas tikšanās notur “dzīvajā”.

Attālinātais tikšanās formāts kļūst mazāk populārs – to izvēlas vien 13% respondentu: 10% parasti tiekas attālināti, bet 3% – tikai attālināti. Vienlaikus gandrīz katrs ceturtais Latvijas strādājošais (23%) min, ka viņu darbā ilgu sanāksmju vai apmācību, kurās piedalītos daudz cilvēku un kuras ilgtu vairākas stundas, vienkārši nav.

“Arī mēs pēc maltīšu pasūtījumu apjoma jūtam darbinieku atgriešanos birojos. Pirmspandēmijas līmenī ir atgriezies pirkumu skaits pie mums uz vietas, strauji aug ēdienu piegāde uz birojiem,” stāsta Liene Kuplā, veselīgu maltīšu “bistro BALTS” idejas autore.

Pētījums uzskatāmi atklāj, ka 37% vadītāju tikšanās un apmācības notur klātienē un tikai 3% izvēlas attālinātu formātu. Kvalificēti biroju darbinieki saka to pašu: viņu vidū katrs trešais (32%) piedalās sapulcēs klātienē, vēl 17% norādīja, ka puse sapulču notiek attālināti, bet puse – “dzīvajā” formātā. Tikai 4% atbildēja, ka tikšanās, kas ilgst vairāk kā 2 stundas, notiek attālināti.

Jautājot par ēdienu pasūtīšanu uz biroju gadījumos, kad ir paredzētas ilgstošas tikšanās ar kolēģiem un partneriem, lielākā daļa Latvijas strādājošo vēlas nodrošināt cienastu vai uzkodas – tā norādīja vairāk nekā puse respondentu (56%). Vienlaikus katrs septītais labprātāk izvēlas veselīgu pārtiku.

“Šī ir jauna tendence – izvēloties, kādu ēdienu pasūtīt ieilgušām tikšanām vai plānotām sapulcēm, priekšroka tiek dota veselīgām maltītēm. Cilvēki arvien vairāk piedomā pie tā, ko liek uz galda, ar ko vēlas pabarot savu organismu, savus viesus un kolēģus. Ja agrāk uz galdiem dominēja cepumi, pīrādziņi, tad mūsdienīgos uzņēmumos uz šādām uzkodām skatās ar nelielu smīnu un nereti – nožēlu. Arvien vairāk tiek domāts par to, lai ēdiens ir veselīgs, lai tas ir iepakots videi draudzīgi, lai Tu nevis tikai apmāni savu izsalkumu, bet uzņem ar ēdienu enerģiju, vitamīnus, uzturvielas,” stāsta “bistro BALTS” vadītāja. 

Pētījums demonstrē, ka, domājot par cienastu, pirmās prātā nāk ātrās uzkodas. 17% respondentu joprojām labprātāk izvēlas picas, kebabus un mājas virtuvi, bet 13% – pīrādziņus, maizītes un cepumus. Un tomēr mēs redzam, ka pieprasījums pēc veselīgas pārtikas ir lielāks nekā pēc pīrādziņiem – 14% pret 13%. “Esmu pārliecināta, ka šī tendence kļūs tikai spēcīgāka, jo pandēmijas laikā daudzi saprata, ka veselība ir pēdējais, uz ko būtu jātaupa. Pandēmija daudziem burtiski atvēra acis,” piebilst L. Kuplā.

Šī tendence izveidojās un attīstās tieši kvalificēta personāla vidū: tikai 14% no viņiem labprātāk izvēlas “mājas virtuvi”, bet 17% – izvēlas veselīgu pārtiku. Tajā pat laikā pakalpojumu jomā un tirdzniecībā strādājošo vidū situācija ir pretēja: 26% labprātāk izvēlas picu, kebabus un citus smagus ēdienus, bet 17% – tīrus, vieglus ēdienus. Vienlaikus 33% strādnieku sapulcēm pasūta “mājas ēdienu”, katrs piektais – pīrādziņus un maizītes, bet veselīgu pārtiku nepasūta vispār.

Interesanti, ka veselīgākus ēdienus labprātāk izvēlas sievietes: to vidū tikai 13% uzkodām izvēlas “mājas ēdienus”, bet starp vīriešiem tādu ir teju divas reizes vairāk – 22%. Bet ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā atšķirību nav: gan Rīgā, gan reģionos ir vienāds skaits cilvēku, kas labprātāk izvēlas veselīgu ēdienu, un to, kas labprātāk izvēlas citus variantus.

Aptauja notika sadarbībā ar Norstat Latvija 2022.gada decembrī. Tajā piedalījās 1304 respondenti.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)