RSU tiek izstrādāts tests vēža pacientu terapijas efektivitātes noteikšanai

“Pašlaik viena no izplatītākajām slimību grupām Eiropā un ASV ir onkoloģiskās slimības, un ir audzēji, kas terapijai padodas labāk un kas sliktāk. Dažādām vēža šūnām izdzīvošanas potenciāls ir atšķirīgs, un svarīgi ir noteikt to jutību pret terapiju – vai terapija iedarbosies un iznīcinās vēža šūnas, bet varbūt audzēja šūnas ir nejutīgas pret terapiju (rezistentas),” stāsta RSU profesors un RSU Onkoloģijas institūta direktors Edvīns Miklaševičs, kas ir šā projekta vadītājs.

RSU projektā tika pētīti pacienti ar smadzeņu un zarnu (kolorektālo) audzēju. “Ir daudz tādu pacientu, kuriem audzēja klīniskā aina ir ļoti līdzīga, varētu pat teikt – identiska, taču, ja paskatās, kā šie pacienti reaģē uz terapiju, redzam atšķirību – vieni pēc terapijas nodzīvo ļoti īsu laiku, citi ievērojami ilgāk. Viņi visi saņem vienādu terapiju, taču rezultāts ir atšķirīgs. Līdz ar to radās jautājums, kāpēc tā notiek, kas nosaka šīs atšķirības un ko var darīt lietas labā, jo ir skaidrs, ka daļai pacientu terapija nav efektīva – tas nozīmē, ka viņiem jādod cita terapija vai nav lieki jāindē, piemēram, nosakot ķīmijterapiju, kas viņam nepalīdz.”

To, ka vienas terapijas rezultāts viena veida vēža slimniekiem ir atšķirīgs, nosaka vairāki faktori:

• ārējās vides faktori (kādos apstākļos pacients dzīvo),

• pacienta veselības stāvoklis (kādas viņam ir blakus slimības, kā pacienta organisms reaģē uz medikamentiem) un

• kāda ir atšķirība starp viena veida audzējiem un ģenētiskajiem notikumiem, kas izraisīja šī audzēja rašanos.

“Kaut gan audzēji izskatās līdzīgi, sākotnējās mutācijas, kas izraisa audzēju un nosaka jutību pret terapiju, var būt dažādas, un to mēs pētījām šajā projektā,” turpina profesors Edvīns Miklaševičs.

“Pacientus ar smadzeņu audzēju nosacīti sadalījām divās grupās – vienā tos, kuriem ir īsa dzīvildze, bet otrā tos, kuriem ir nosacīti garāka dzīvildze. Mēs veicām šo pacientu audzēju audu analīzi, ieguvām milzīgas datu kartes un meklējām, kādas šajos gēnos ir atšķirības. Mums ir izdevies identificēt 30 gēnus, kuri darbojas atšķirīgi katrā no abām pacientu grupām.”

Šā pētījuma mērķis nebija noskaidrot sākotnējo mutācijas cēloni – kurš gēns ir izraisījis audzēju, bet gan to, kā maksimāli precīzi var identificēt pacientus, kuriem konkrētā terapija būs efektīva, bet kuriem nebūs. “Šis predikatīvais jeb pareģojošais tests, ko mēs izmantojam, ļauj pacientus sadalīt divās grupās. Turklāt šā testa izmaksas ir zemas,” uzsver RSU Onkoloģijas institūta direktors.

RSU projekts ir tikai pētījuma pirmais posms, jo laboratorijā ir radīts tests, taču pēc tam tas jāpārbauda reālajā dzīvē ar reāliem pacientiem. Turklāt ir vajadzīgs ilgāks laiks un liels pacientu skaits, lai rezultāti būtu ticami.

RSU pētnieki nav pirmie, kuri izstrādā šādus testus. Šo testu izmantošana saistīta ar pāreju uz personalizēto medicīnu. “Tā kā medikamenti tiek izstrādāti un ražoti noteiktam mērķim, ir svarīgi izdalīt pacientu grupas, lai saprastu, kurai grupai der viena vai otra terapija. Tāpēc ir vajadzīgi šādi predikatīvie testi,” skaidro profesors Edvīns Miklaševičs.

Projektu līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (vienošanās Nr. 2013/0047/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/017). Projekta īstenošanas termiņš ir no 2013.gada 1.decembra līdz 2015.gada 31.augustam. Papildu informācija par projektu RSU mājaslapā atrodama šeit.