Politiskie spēki vienisprātis: valstī nepieciešama imigrācijas sistēmas reforma

Aizvadītajā nedēļā norisinājās pirmās priekšvēlēšanu gada politisko partiju debates, kurās dalībnieki bija vienisprātis – Latvija spēj konkurēt ar pārējo Eiropu darba spēka piesaistē, tomēr ir nepieciešama imigrācijas sistēmas reforma un skaidra politika attiecībā uz ārzemnieku dzīvi Latvijā. Pirmais solis uz mūsu konkurētspējas stiprināšanu būtu attālinātās darba vīzas ieviešana “digitālajiem nomadiem”, par ko visvairāk diskutēja politiķi. Debates noritēja attālināti biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” (APPLV) rīkotajā konferencē “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”.

Kvalificētā darba spēka trūkums ar katru gadu kļūst aizvien izteiktāks. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm 2040. gadā situācija Latvijas darba tirgū kļūs kritiska, IT un digitālo jomu pārstāvju trūkumam sastādot ap 20 000 speciālistu. Jau šobrīd, neskatoties uz pandēmiju, bezdarbs Latvijā nokritis zem 6%, kas ir tuvu pilnas nodarbinātības līmenim, radot grūtības darba ņēmējiem aizpildīt brīvās vakances. Līdz ar to paliek skaidrs – lai veicinātu ekonomikas attīstību, Latvijai ir nepieciešams efektīvāk un plānveidīgāk piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārzemēm, kā arī veicināt Latvijas valstspiederīgo remigrāciju. Lai to panāktu, valdībai jāsāk daudz aktīvāk darboties pie imigrācijas sistēmas reformas, par ko arī diskutēja Saeimas frakciju pārstāvji APPLV konferences debatēs.

Kā atzīmē Latvijas valsts iekšlietu ministre, kustības “PAR” pārstāve Marija Golubeva, jau sperts pirmais ļoti nozīmīgs solis imigrācijas sistēmas reformā – sagatavots likumprojekts attālinātās darba vīzas ieviešanai, kas šobrīd aktīvi tiek pilnveidots un virzīts uz apstiprināšanu Saeimā. “Ņemot vērā mūsu galveno mērķi piesaistīt uz Latviju tieši augsti kvalificētus speciālistus, attālinātā darba vīzas saņemšanai noteikti arī zināmi kritēriji – algas apmēram jābūt vismaz 2,5 reizes lielākam par Latvijas vidējo algu,” atzīmē Marija Golubeva. Kā piebilst ministre, būtiski, lai “digitālie nomadi” ne vien dzīvo Latvijā, bet arī ir spējīgi patērēt vietējos pakalpojumus pienacīgā apmērā.

JKP pārstāvis Reinis Znotiņš arī uzsver, ka kustība darba spēka piesaistē jau notiek. “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) veiksmīgi sākusi realizēt startup vīzas programmu, kas palīdz jaunuzņēmējiem pārcelties un uzsākt attīstību Latvijā, tiek aktivizēta arī Eiropas zilā karte – Amerikas zaļas kartes analogs. Tomēr pagaidām tie ir mazie solīši, kas nesniedz būtisku rezultātu. Mums jāsāk plānveida darbība visos virzienos. Būtiski domāt ne vien par programmu un tiesisko aktu sakārtošanu, kas ļautu vieglāk pārcelties un dzīvot Latvijā ārzemju speciālistiem, bet arī par mūsu valsts pārvaldes un privāto sektoru darbību attiecībā uz dzīves uzsākšanu Latvijā,” uzsver Reinis Znotiņš. Politiķis piemin, ka šobrīd neefektīva un lēna ir, piemēram, PMLP darbība, kā arī banku darbība attiecībā uz vietējā konta atvēršanu.

Viens no būtiskiem virzieniem attiecībā uz kvalificētā darba spēka piesaisti būtu arī spēja paturēt tos ārzemniekus, kas jau uzturas Latvijā. Kā uzsver Vienotības pārstāve un Rīgas domes deputāte Inese Andersone, “mēs jau tagad esam līderi starp Baltijas valstīm ārzemju studentu piesaistē. Latvijā regulāri atrodas ap 10 000 studentu, kuri šeit mācās 3-6 gadus. Ja mēs spētu paturēt šos jaunos un ambiciozos speciālistus valstī, tas jau būtu daļēji problēmas risinājums.” Tajā pašā laikā Nacionālās apvienības pārstāvis Janis Dombrava uzsver, ka svarīgāk ir ieguldīt pašu latviešu kvalitatīvā izglītībā, pilnveidojot gan skolu programmu, gan arī NVA piedāvātos kursus bezdarbniekiem. “Mēs noteikti neesam pret kvalificētā darba spēka imigrāciju. Tomēr jāņem vērā to, ka pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka sarūk, mums vairāk būtu jādomā kā mēs pārkvalificējam mūs pašu latviešus, nevis uzreiz meklējam palīgspēkus no ārzemēm”, uzsver Jānis Dombrava.

Taču neskatoties uz to, ka informatīvajā telpā runā tieši par augsti kvalificētā darbaspēka trūkumu, problēmas sāk iezīmēties arī citās jomās. Kā atzīmē ZZS pārstāvis Viktors Valainis, darbaspēka trūkums vērojams arī lauksaimniecībā un ražojošos uzņēmumos ārpus lielpilsētām. “Latvijas laukos šo sezonu palika nenovāktas ogas, savukārt vairums ražojošo uzņēmumu lauku teritorijā plāno veidot jaunas, inovatīvas sistēmas, nepaļaujoties uz cilvēkresursiem, bet gan aizvien vairāk uz procesu automatizāciju. Tas notiek tādēļ, ka arī lauksaimniecībā un ražošanā darba devēji nespēj aizpildīt brīvas vakances,” vērš kolēģu uzmanību Viktors Valainis, tādejādi iezīmējot problēmu ne vien augsti kvalificētā darba spēka trūkumā digitālajās jomās, bet kopumā cilvēkresursu trūkumā veiksmīgai ekonomikas attīstībai visās nozarēs.

Konferencē “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.” papildus politiķu debatēm tika uzklausīti arī daudzi profesionāļu viedokļi un ārvalstu kaimiņu pieredzes stāsti, kas sniedz gan lielāku priekšstatu tieši par attālinātās darba vīzas veiksmīgāku ieviešanu Latvijā, gan arī kopumā palīdzēs noteikt nākamos soļus imigrācijas un remigrācijas veicināšanai Latvijā.

Konferenci rīkoja biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, un finansiāli pasākumu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbības partneri ir PBLA un #EsiLV.

Foto: publicitātes