Pētījums: Uzņēmumi kļūst atvērtāki ārvalstu studentu nodarbināšanai
Lielākā daļa ārvalstu studentu, kas mācās Latvijā, kopumā ir apmierināti ar studiju izvēli un pieredzi savā izglītības iestādē, taču vēlētos vairāk iespēju nopelnīt paralēli studijām. Ārvalstu studentu darba meklēšanas pieredze Latvijā ir ļoti dažāda, tomēr Biznesa augstskolas Turība absolventes Diānas Beļskas pētījums liecina, ka 1/3 studējošo ieguvuši pastāvīgu darbu uzņēmumos, kuros studiju ietvaros bijuši praksē. Arī uzņēmumi paliek aizvien atvērtāki ārvalstu studentiem, īpaši tūrisma un viesmīlības sektorā.
Novērtē angļu valodas zināšanas
Lai gan šobrīd pandēmija ir būtiski ietekmējusi nodarbinātības iespējas tūrisma un viesmīlības sektorā, ne tikai ārvalstu studentiem, bet visiem strādājošajiem kopumā, pateicoties labajām angļu valodas zināšanām, uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas nodarbināt ārvalstu studentus. Krievu valodas zināšana tiek uzskatīta par papildus bonusu, kas sniedz zināmas priekšrocības studējošajiem no NVS valstīm.
Trešdaļa iegūst darbu pēc prakses
Uzņēmēji savu pieredzi ārvalstu studentu nodarbināšanā kopumā vērtē pozitīvi. Trešdaļa no uzņēmumiem, kas piedalījās pētījumā, norādīja, ka aicinājuši studējošos turpināt darbu uzņēmumā pēc studiju ietvaros apgūtās prakses, jo tas palīdz samazināt izmaksas, kas rodas jaunu darbinieku meklēšanas procesā.
Ārvalstu studentu nodarbinātības jautājumā paveikts daudz
Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, ja studē bakalaura programmā, un 40 stundas, studējot maģistrantūrā. Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi.
Sekmēt latviešu valodas apguvi
Lai atvieglotu darba meklēšanu studentiem, kā arī sekmētu darba devēju atvērtību, ieteicams rīkot regulāras karjeras dienas augstskolās un koledžās, iesaistot uzņēmumus, kas ir ieinteresēti un kuriem ir nepieciešami ārvalstu studējošie darba spēka trūkuma izlīdzināšanai, piesaistot arī starptautiskos uzņēmumus. Augstākās izglītības iestādēm būtu ieteicams maksimāli sekmēt latviešu valodas apguvi ārvalstu studentu vidū, jo lielākai daļai jau ir labas angļu valodas zināšanas, bet latviešu valoda nereti tiek apgūta tikai otrā studiju gadā.
Darba iespējas pēc absolvēšanas
Tāpat būtu nepieciešams ieviest sistēmu, lai ārvalstu studējošie, kuri absolvējuši kādu Latvijas augstākās izglītības iestādi, uz noteiktu laiku iegūtu termiņuzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, piemēram, uz vienu vai diviem gadiem ar tiesībām šo atļauju pagarināt.
Autore: Biznesa augstskolas Turība absolvente Diāna Beļska
Foto: publicitātes
TOP Komentāri