Pētījums: noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika Latvijā mazinās

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) publicēja galvenos rezultātus pētījumā par neuzskaitīto ekonomiku, korupciju publiskajā sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā. Pētījums balstās uz pieejamo oficiālo statistiku Latvijā, starptautisko organizāciju, tostarp Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Pasaules bankas ziņojumu analīzi, kā arī apkopojumu atziņām, kuras publicējuši vadošie attiecīgo jomu pētnieki. Tas sniedz plašu ieskatu gan ēnu ekonomikas, gan citu neuzskaitītās ekonomikas veidu,  tai skaitā nereģistrētajā un ‘melnā’ biznesā apjomā un cēloņos, gan arī attiecībā uz situāciju par korupciju publiskajā sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā. Pētījumā apskatīti arī galvenie pasākumi, kas veikti Latvijā, lai mazinātu ēnu ekonomiku, korupciju un nelegālo naudas līdzekļu apriti, kā arī apkopoti sasniegtie rezultāti.

Galvenie secinājumi – jaunākie dati liecina, ka noziedzīgu līdzekļu legalizācijas riski ir būtiski mazinājušies, ko lielā mērā ietekmējusi Latvijas sagatavošanās dalībai OECD, kā arī starptautisko organizāciju rekomendāciju ieviešana. Savukārt, korupcija un kontrabandas preču aprite vēl arvien ir aktuālas, steidzami risināmas problēmas.

Ik pavasari LTRK kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu publicē jaunākos rezultātus Ēnu ekonomikas indeksa pētījumā. Gan šis, gan arī citi pieejamie pētījumi norāda, ka ēnu ekonomika valstī mazinās vidēji par 1% gadā, pašreiz veidojot  aptuveni 20- 23% no iekšzemes kopprodukta. Kopumā, atbilstoši prof. Šneidera veiktajiem pētījumiem, ir vērojama tendence, ka ēnu ekonomika ir lielāka Centrāleiropā un Austrumeiropā, bet mazāka Rietumeiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Japānā. Kā galvenie iemesli, kāpēc ēnu ekonomiku neizdodas izskaust, cita starpā minami tādi faktori kā iedzīvotāju neapmierinātība ar nodokļu politiku un likumdošanas procesu, neuzticēšanās valdībai un valsts sniegtajiem pakalpojumiem, un nepietiekams atbalsts uzņēmējiem.

Dažādi dati, kas apkopoti pētījumā, liecina, ka Latvijā par būtisku problēmu uzskatāma korupcija publiskajā sektorā. Piemēram, atbilstoši “Ēnu ekonomikas indeksa” jaunākajiem datiem, kukuļdošanas likme, lai Latvijā “nokārtotu lietas”, sasniedz vidēji 6.5% no darījuma apjoma. Savukārt, cits pētījums norāda, ka 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm.  Interpretējot šos rezultātus gan jāņem vērā, ka galvenie pētījumi attiecībā uz publisko korupcijas apjomu Latvijā balstās uz iedzīvotāju vai to grupu, piemēram uzņēmēju, uztveri. Piemēram, kā liecina Transparency International pētījums, Latvijas iedzīvotāji aptaujā pauž viedokli, ka tieši korupcija ir viena no trīs galvenajām problēmām valstī, ko amatpersonas pietiekami nerisina. Ņemot vērā, ka kopumā Latvijā uzticība valdībai un valsts institūcijām ir zema, tas potenciāli var ietekmēt arī vērtējumu attiecībā uz korupcijas apjomu publiskajā sektorā.

No pētījuma izriet, ka cīņa ar nelegālo alkoholu un cigaretēm vēl arvien sagādā grūtības, kam par iemeslu ir Latvijas atrašanās vieta- robeža ar Baltkrieviju un Krieviju, kur šīs preces nopērkamas būtiski lētāk. Kā uzsver Valsts ieņēmumu dienests, arī nelegālo narkotisko vielu ievešana Latvijā joprojām ir problēma, īpaši minot narkotiku apriti pasta sūtījumos. Tomēr, pieejamā statistika parāda arī to, ka kontrabandas apkarošanā tiek pieliktas lielas pūles un ieguldīti būtiski resursi. Savukārt, salīdzinoši ar citām valstīm reģionā, nelegālo narkotisko vielu aprite Latvijā nevar tikt uzskatīta par ļoti būtisku problēmu.

Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršana joprojām ir svarīgs jautājums Latvijai un joprojām liels izaicinājums faktiski visās pasaules valstīs. Lai arī situācija pavisam nesenā pagātnē bija krietni sliktāka, jaunākais Bāzeles AML 2017 indekss parāda, ka Latvija ir guvusi ievērojumus panākumus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas līmeņa samazināšanu. Šo progresu ir veicinājis dažādu starptautisko organizāciju, piemēram, Eiropas Padomes paspārnē strādājošās Moneyval rekomendācijas, kā arī jauno ES direktīvu prasību pārņemšana. Būtiska loma  bija arī Latvija  iestāšanās OECD sagatavošanās procesam un OECD ekspertu sniegto rekomendāciju ieviešanai, kā rezultātā 2016. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu OECD dalībvalsti. Latvijas iestāšanās OECD, kā arī Bāzeles AML 2017 indekss parāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski Latvijā ir būtiski mazinājušies, risku pārvaldība un uzraudzība tiek īstenota efektīvi.

“Iepazīstoties ar jaunākā pētījuma rezultātiem ir skaidrs, ka jāstrādā ar nelegālo preču apriti, jo šī ir sadaļa, kas veido lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. “Tāpat, aicinu amatpersonas darīt visu, lai palielinātu uzticamību publiskajam sektoram, tādējādi mazinot cilvēku attieksmi un publiskās korupcijas riskus. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku mazināšanā, un panāktais progress ir patiesi ievērojams. Tādēļ, sadarbībai starp finanšu nozari un uzraudzības iestādēm jākļūst ciešākai, un kopīgi jāmeklē risinājumi, lai Latvija kļūtu par ‘labās prakses’ piemēru citām valstīm.”

Arī Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Dr. Arnis Sauka atzīst, ka sevišķi uzteicams ir paveiktais noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanā. Tomēr, Sauka arī norāda uz izaicinājumiem, kurus atklāj jaunais pētījums: “Lai arī ēnu ekonomikas mazināšanas jomās un atsevišķos tās izcelsmes avotos, tai skaitā kontrabandas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un citu finanšu noziegumu apkarošanas jomā ir ieguldīts liels darbs, politikas veidotāji nedrīkstētu apstāties pie jau sasniegtā. Ēnu ekonomikas Latvijā joprojām ir augsta, un tās mazināšanās temps ir lēns, sevišķi ņemot vērā ekonomikas izaugsmes pozitīvo tendenci. Kontrabandas ziņā noteikti neiztiksim bez vēl lielāka Eiropas Savienības atbalsta- tas ir gan Latvijas, gan visas ES interesēs- sava robeža ir jāaizsargā. Turklāt jau tagad saskaramies ar jauniem izaicinājumiem, tai skaitā tiem, ko gan biznesa vidē, gan sabiedrībā kopumā ienes digitalizācija. Tie prasa un prasīs arvien jaunus, analītiskākus pieejas veidus un risinājumus ēnu ekonomikas mazināšanai, kontrabandas, kā arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanai.”

Foto: publicitātes