Pētījums: gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neizrāda īpašas rūpes par aknu veselību

Sākoties svētku laikam, ikviens svētku maltītei cenšas sarūpēt ko īpašu, lai palutinātu sevi un savus tuvākos. Tomēr jāatceras, ka pārmērīga treknu ēdienu lietošana uzturā var negatīvi ietekmēt veselību un pašsajūtu, kā arī var radīt nopietnas aknu veselības problēmas. BENU Aptiekas Veselības monitoringa jaunākie rezultāti atklāj: 48% Latvijas iedzīvotāju neizrāda īpašas rūpes par aknu veselību, tikai 24% veikuši aknu pārbaudes, veicot analīzes, 10% dzer īpašas zāļu tējas, 8% vērsušies pēc padoma pie ārsta, savukārt 6% lieto uztura bagātinātājus, bet vēl 9% aknu veselības profilaksei darījuši kaut ko citu.

BENU Aptiekas Veselības monitorings parāda interesantu kopsakarību, – palielinoties vecumam, cilvēki biežāk saskaras ar aknu veselības problēmām. Piemēram, 15% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem ik pa laikam piedzīvo aknu darbības izraisītu sliktu pašsajūtu, savukārt iedzīvotāju vecumā no 64 līdz 75 gadiem vidū šis rādītājs ir 46%. Pētījumā secināts, ka ar aknu darbības izraisītu sliktu pašsajūtu biežāk saskaras krievvalodīgie. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir latviešu, 22% ik pa laikam pieredz sliktu pašsajūtu aknu problēmu dēļ, savukārt krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 35%.

Aknu neaizstājamā loma organismā

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka aknām ir vitāli svarīga loma cilvēka organismā. Tās veido un izdala žulti, filtrē asinis, piedalās uzturvielu un vitamīnu uzsūkšanā, aptur toksīnu un steroīdu darbību, nodrošina organisma imunitāti, glabā vitamīnu A, D, B12 un dzelzs rezerves, kā arī veic olbaltumvielu vielmaiņu, šķeļ ogļhidrātus, veic to uzkrāšanu organismā un regulē glikozes koncentrāciju asinīs (ja tās ir pārāk daudz, tad uzkrāj, bet, ja par maz, tad izlieto rezerves).

Aknu problēmu cēloņi, simptomi un riski

BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati parāda, ka iedzīvotāju vērtējumā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori ir alkohols (86%), taukaini, asi un sāļi ēdieni (62%), kā arī nepamatota medikamentu lietošana (60%). Z. Zitmane piebilst, ka aknu veselību negatīvi ietekmē arī smēķēšana, liekais svars un aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, nepietiekama šķidruma uzņemšana, kā arī ilgstošu medikamentu lietošana vai to uzņemšana lielās devās. Ģimenes ārste skaidro, ka biežākās aknu problēmas ir hepatīti, taukainā hepatoze, aknu ciroze, aknu fibroze, aknu vēzis, kā arī aknu parazīti. Savukārt par iespējamām aknu veselības problēmām liecina ādas, gļotādu un acu baltumu dzelte, pārmērīgs nogurums, sāpes labajā paribē, urīna izvades traucējumi (arī tumšs urīns), šķidruma uzkrāšanās (biežāk ap vēderu, bet var būt arī potītēs, pēdās un citviet), kā arī visa ķermeņa nieze, miega traucējumi un slikta apetīte un nelabums. Ja parādās kāds no minētajiem simptomiem, pēc iespējas ātrāk jāapmeklē ģimenes ārsts, kas veiks nepieciešamās asins analīzes un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie hepatologa. Svarīgākie aknu rādītāji asins analīzēs ir

  • albumīns;
  • ASAT un ALAT;
  • GGT;
  • bilirubīns;
  • Alfa fetoproteīns

Ja ārstam ir aizdomas par vīrusu izraisītu hepatītu, var veikt specifiskas analīzes, lai noteiktu hepatītu antivielu klātbūtni. Aizdomu gadījumā ārsts var nosūtīt arī uz ultrasonogrāfiju (USG), datortomogrāfiju (CT), scintigrāfiju, magnētisko rezonansi (MRT) vai aknu biopsiju.

Ieteikumi aknu profilaksei

  1. Zitmane apstiprina pētījumā iegūtos rezultātus, norādot, ka aknu problēmas parasti sākas pēc 35 līdz 40 gadu vecuma, savukārt ar laiku risks saslimt ar aknu slimībām turpina palielināties. Lai samazinātu risku saslimt ar aknu slimībām, ģimenes ārste aicina ievērot vairākus profilakses pasākumus:
  • veselīgs un sabalansēts uzturs, kā arī pietiekams ūdens patēriņš ikdienā;
  • regulāras fiziskas aktivitātes;
  • Izvairīšanās no alkohola un smēķēšanas;
  • nelietot kopā alkoholu un medikamentus;
  • nelietot medikamentus bez nepieciešamības vai nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu;
  • no A hepatīta var izvairīties, regulāri mazgājot rokas, augļus un dārzeņus, kā arī ieteicams nedzert netīru ūdeni;
  • no B hepatīta var izvairīties, vakcinējoties un izvairoties no saskarsmes ar inficētu cilvēku ķermeņa šķidrumiem (piemēram, asinīm);
  • no C hepatīta var izvairīties, izvairoties no saskarsmes ar inficētu cilvēku ķermeņa šķidrumiem (piemēram, asinīm);

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Attēls: publicitātes

TOP Komentāri

avatar