Pērn 78% iedzīvotāju uzskatīja, ka Latvijā ir pārāk mazas darba algas

Pērn lielākā daļa jeb 78% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka valstī ir pārāk zems vai neatbilstošs darba atalgojums. Tas noskaidrots pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma “Biuro” pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā, kas veikta 2023. gada novembra beigās.

Lai izpētītu nodarbinātības situāciju Latvijā un salīdzinātu, kā pēc iedzīvotāju domām mainījies darba tirgus, “Biuro” veica aptaujas 2023. gada maijā un novembrī, vaicājot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedokli. Iegūtie dati atklāj būtiskākās darba tirgus problēmas pagājušā gada laikā, ar kurām nācies saskarties Latvijā strādājošajiem. 

Kā būtiskāko darba tirgus problēmu 2023. gada vasarā veiktajā aptaujā, iedzīvotāji norādīja pārāk zemu vai neatbilstošu darba atalgojumu, šādu atbildi pauduši 73% respondentu, savukārt, gada nogalē veiktajā aptaujā iedzīvotāji šo problēmu norādījuši vēl biežāk – 78% uzskata, ka atalgojums ir neatbilstošs. 

“Lai gan katru gadu atalgojuma apmērs palielinās un arī 2024. gadā minimālā alga mēnesī ir par 80 eiro lielāka nekā 2023. gadā, tas nozīmē, ka darba samaksa normālā darba laika ietvaros no 1. janvāra nevar būt mazāka par 700 eiro, tomēr pērn veikto aptauju dati un iedzīvotāju sniegtās atbildes atklāj patieso situāciju darba tirgū. Ņemot vērā cenu paaugstināšanos visās jomās, varu piekrist, ka mums, kā nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmumam, šis atalgojuma jautājumus ir ikdienā bieži apspriests un darba meklētājiem piedāvājam iespējami labāk apmaksātus piedāvājumu,” pauž “Biuro” klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle.

Otra pēc iedzīvotāju domām lielākā problēma, kas ietekmē darba tirgu, ir darbinieku motivācijas trūkums, šo atbildi vasarā norādīja 22% respondentu. Arī novembrī veiktajā aptaujā šī bijusi otra populārā atbilde – 21% iedzīvotāju uzskata, ka problēma ir darbinieku motivācijas trūkums. Šo atbildi visbiežāk, 25% gadījumos, pauduši respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas ļauj secināt, ka tieši jaunāku cilvēku darba kvalitāti ietekmē motivācijas trūkums un šī ir izplatīta problēma attiecīgajā vecuma grupā.  

“Zems atalgojums un motivācijas trūkums ir divas savā starpā korelējošajas problēmas, jo bez atbilstošas darba algas iedzīvotāji nevar dzīvot komfortabli, kas attiecīgi arī grauj viņu motivāciju un samazina darba kvalitāti. Tomēr šim ir arī otra puse jeb lielais darbaspēka nodokļu slogs, kas uzņēmējiem samazina iespējas maksāt atbilstošas algas saviem darbiniekiem,” norāda B.Rozentāle.

Abās veiktajās aptaujās gan šī gada maijā, gan novembrī kā trešā populārā atbilde respondentu vidū norādīta sabiedrības novecošanās, kuru minēja 19% iedzīvotāju, kā arī slikta vadītāju attieksme pret darbiniekiem – 17%. Abās aptaujās iegūtie dati rāda, ka procentuāli vienādi norādītas atbildes gada griezumā, tāpēc iespējas secināt, ka situācija sešu mēnešu laikā nav uzlabojusies. 

Aptaujas rezultāti atklāj interesantu tendenci, ka pērn vasarā vien 2% iedzīvotāju nesaskatīja nekādas problēmas darba tirgū, savukārt, novembrī tikai 1% iedzīvotāju bijuši pilnībā apmierināti ar situāciju darba tirgū, tādējādi iespējams secināt, ka 99% Latvijas iedzīvotāju pagājušā gada nogalē nebija apmierināti ar situāciju un saskatīja dažādas nepilnības nodarbinātības jautājumos.

Novembrī, kā vismazāk svarīgās darba tirgus nepilnības iedzīvotāji norādīja imigrāciju, paužot to vien 2% gadījumu, sezonālo darba vietu trūkums netiek novērots – to pauduši tikai 3% iedzīvotāju, kā arī 3% uzskata, ka pieprasījums pēc darba vietām ir zems. Līdzīgi dati iegūti arī maijā veiktajā aptaujā.