Pedagogs par nākotnes izglītību šodien: podkāsti un grāmatas, kas atdzīvojas

Ņemot vērā mobilitātes ierobežojumus visā pasaulē, strauji pieaug interese par tālmācību kā izglītības ieguves formu. Ekonomists, Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis norāda, ka daudzas lietas, ko iedomājamies kā izglītības sastāvdaļu nākotnē, patiesībā ir šodienas realitāte – video lekcijas, podkāsti, tiešsaistes grāmatas ar attēliem, kas atdzīvojas. Viņš norāda, ka mācību process jau tuvākajā nākotnē paliks daudz digitālāks, ietverot arī virkni mākslīgā intelekta risinājumus, tomēr pedagoga profesija tuvāko 50 gadu laikā neizzudīs.

Vairāk patstāvības, mazāka pedagoga iesaiste

Jau vairāk nekā četras nedēļas skolēni visā Latvijā mācās attālināti, izmantojot ierakstītas video un audio nodarbības, dažādus tiešssaites instrumentus u.tml. un pierādot, ka mācību vielu iespējams apgūt arī patstāvīgi, ar mazāku tiešo kontaktu ar pedagogu. To pierāda arī tālmācība, kura Latvijā sekmīgi pastāv vairāk nekā 10 gadus un kuras ietvaros tiek radīti instrumenti un vide, kas skolēns pats varētu mācīties.

Mūsdienīgas un klasiskas metodes

Digitālie rīki un risinājumi, kas piemēroti katra skolēna prasmju līmenim, nav izglītības sistēmas nākotne, bet gan šodienas realitāte. Kvalitatīvas video lekcijas, podkāsti par aktuālām mācību tēmām, metodes zināšanu pārbaudei, lai noteiktu skolēnu atbilstību un sagatavotību augstskolas prasībām, kas notiek vienkopus ar ierastajām mācību metodēm: konspektēšanu, klasisko grāmatu lasīšanu, paškontroles uzdevumiem u.c.

Literatūra un vēsture, kas atdzīvojas

Tradicionālās mācību grāmatas šobrīd pastāv līdzās e-grāmatām, kas piedāvā papildināto realitāti. Izmantojot aplikāciju “Overly”, kas atpazīst attēlu un parāda tam piesaistītu video saturu, skolēna mācību grāmatas saturs “atdzīvojas”. Tādejādi iespējams apgūt vēsturi, literatūru, ekonomiku un citus priekšmetus interaktīvā un saistošā veidā.

Podkāsti, kas rosina interesi

Tas, kā uztveram informāciju, pēdējos gados ir būtiski mainījies. Garu tekstu vietā aizvien biežāk priekšroka tiek dota video un audio saturam, kam pielāgojas arī mācību vide. Kā vienu no aktuālākajiem mācību instrumentiem varu minēt podkāstus – 2 vai 3 minūšu garus audio ierakstus, kurā koncentrēti tiek stāstīts par konkrētu mācību tēmu. Šobrīd esmu izveidojis vairāk nekā 15 podkāstus par dažādām ekonomikām tēmām, piemēram, ekonomikas pamatlicējiem, ražošanu u.tml. Protams, šāds ieraksts nevar aizstāt grāmatu vai tās nodaļu, tomēr tas kalpo kā papildmateriāls, lai skolēns uzzinātu tēmas galvenos punktus. Arī rakstiskais materiāls ir jāizlasa, bet podkāsts ir izmantojams kā ievads, kas rosina skolēna interesi un motivāciju.

Facebook videi pietuvināta mācību forma

Lai arī lielu daļu tēmu skolēni var apgūt un arī apgūst ierakstītās video lekcijās, būtiska ir arī tiešā komunikācija, lai saņemtu atgriezenisko saiti un secinātu, cik daudz un cik veiksmīgi skolēni apguvuši mācību vielu. Tālmācībā šādiem nolūkiem tiek izmantoti regulāri vebināri, kuros skolēni un skolotāji kontaktējas tiešsaistē.

Digitālie risinājumi mācībās tiek nepārtraukti pilnveidoti un attīstīti, tāpat tiek meklēti aizvien efektīvāki kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka skolēni uzdoto pilda paši. Nākotnē plānots pilnveidot šo sadaļu, iekļaujot arī video kameras ieskaites laikā vai arī dažādas t.s. “anti – cheat” programmas. Jau tuvākajā laikā mācību vide kļūs vēl interaktīvāka un patīkamāka jauniešiem, zināmā mērā simulējot sociālās vietnes Facebook vidi. Ikdienas mācības nozīmēs interaktīvus materiālus, atbalsta chatbotus u.tml. risinājumus.

Mācības telefonā

Lai sekmētu skolēnu interesi par mācībām, digitālajiem risinājumiem jābūt pielāgotiem ne tikai lietošanai datorā, bet arī citās viedierīcēs. Pētījumi par interneta izmantošanu jauniešu vidū liecina, ka tas daudz vairāk tiek izmantots no telefoniem, planšetēm u.tml. ierīcēm, nevis no datora, tāpēc arī mācības ir jāpielāgo šādiem apstākļiem. Vienlaikus jādomā par teksta apjomiem elektroniskā veidā un to ietekmi uz redzi.

Mākslīgā intelekta integrācija

Ja mākslīgais intelekts dauzās jomās vēl nesen šķita kā tāla nākotne, tad tālmācībā jau šobrīd tiek integrēti dažādi mākslīgā intelekta risinājumi, aizstājot noteiktas pedagoga funkcijas. Digitālie skolotāji spēj ierunāt augšuplādētu tekstu u.tml. Vienīgais, kas šobrīd kavē straujāku tā ienākšanu mācībās, ir nesakārtotā likumdošana šajā jomā. Atrisinot normatīvo regulējumu, pavisam drīz būs pieejami dažādi kursi un apmācības, kurās pedagogu vietā būs mākslīgais intelekts. Ja šobrīd darbojas dažādas finanšu iestādes, kurās nestrādā neviens cilvēks, neredzu iemeslu, kādēļ skolēnu uzņemšanu, dokumentu sagatavošanu, tehnisku jautājumu risināšanu u.tml. lietas arī skolās nevarētu nodrošināt mākslīgais intelekts.

Jautājums, cik ļoti tas spēs aizstāt reālo komunikāciju, jo pētījumi liecina, ka cilvēcīgais kontakts cilvēkiem aizvien šķiet ļoti būtisks. To uzskatāmi redzam arī ārkārtas situācijas laikā, tāpēc droši iespējams prognozēt, ka pedagoga profesija tuvāko 50 gadu laikā noteikti neizzudīs.

Autors: Ekonomists, Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis