Pārtikas eksports samazinājies par trešdaļu

Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada februārī liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada februāri tirdzniecības apgrozījums ir samazinājies par 4,4%. Tajā skaitā eksports samazinājies par 3,6%, savukārt imports – par 5,1%.

Jau ceturto mēnesi pēc kārtas ievērojami krītas preču eksports uz Krieviju. Salīdzinot ar pērnā gada februāri, eksports uz Krieviju samazinājies par 25,9%. Kritums vērojams lielākajā daļā preču kategoriju. Tas saistīts ar vājo rubļa vērtību attiecībā pret eiro. Neskatoties uz to, ka pēdējos divos mēnešos rubļa vērtība ir pieaugusi, nevar gaidīt, kā tuvākajā laikā rublis pilnībā atgūs pagājušā gada nogalē zaudēto vērtību. Daļa no pašreizējā eksporta krituma uz Krieviju ir saistīta ar sankcijām, jo 2014. gadā sākumā sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju bija salīdzinoši augsts.

No preču kategorijām lielākais eksporta kritums februārī bijis lauksaimniecības un pārtikas precēm. To eksports salīdzinājumā ar 2014. gada februāri samazinājies par 30,9%. Tādējādi lauksaimniecības un pārtikas preču īpatsvars kopējā eksportā krities no 21,4% līdz 15,3%.

Pēc spēcīga pieauguma janvārī metālu eksporta apjomi februārī atkal samazinājušies par ceturto daļu gada griezumā. Kritumu galvenokārt noteica dzelzs atkritumu un lūžņu eksports. Tajā pašā laikā parasto metālu un to izstrādājumu imports palielinājās. Tieši februārī atsāka darbu AS “KVV Liepājas metalurgs”. Taču pagaidām vēl agri analizēt, kā tas ietekmēs eksportu kopumā, jo uzņēmums strādā tikai testa režīma un ne ar pilnu jaudu.

Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālā kurināmā un naftas produktu apjomu samazināšanās par 38,7%. To noteikušas zemās energoresursu cenas pasaules tirgū. Zīmīgi, ka naftas produktu importa fiziskais apjoms ir ievērojami audzis, taču tas saistīts ar tranzīta pārvadājumiem. Importa kritums fiksēts arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, ko ietekmēja dzīvnieku izcelsmes produktu kritums. Jāatzīmē, ka krītas arī importa apjomi no Krievijas. Tie februārī bija par 14,6% zemāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada.

Latvijas ekonomikas sentimenta indekss (ESI) martā ir uzlabojies un pārliecinoši turas virs 100 punktu atzīmes, kas norāda uz stabilu uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Uzlabojies ir arī uzņēmēju vērtējums par eksporta pasūtījumiem. Tas liecina, ka uzņēmēji turpina meklēt jaunas iespējas savas produkcijas realizācijai. Tomēr ārējās vides nenoteiktība saglabās izšķirošo lomu Latvijas eksporta izaugsmē arī turpmāk.

Finanšu ministrija