Nedzirdīgiem cilvēkiem Apotheka aptiekās pieejams zīmju valodas tulks

Latvijā zīmju valodu saziņai izmanto vairāk nekā 2000 vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki, kuri ik dienas saskaras ar ierobežojumiem saņemt dažādus pakalpojumus, tostarp farmaceita konsultāciju. Tāpēc turpmāk saziņai ar farmaceitu 21 Apotheka aptiekā visā Latvijā pieejams tiešsaistes zīmju valodas tulks, ko nodrošina Latvijas Nedzirdīgo Savienības (LNS) Rehabilitācijas centra zīmju valodas tulku nodaļa.

Šobrīd zīmju valodas tulka pakalpojums tiek nodrošināts 21 aptiekā – 8 Rīgā un 13 ārpus Rīgas, taču pēc pieprasījuma Apotheka papildinās aptieku sarakstu, kurās pieejams zīmju valodas tulka pakalpojums. Ikviens var pieteikt pakalpojuma ieviešanu sev tuvākajā aptiekā, rakstot info@apotheka.lv.

LNS prezidente Sandra Gerenovska skaidro: ”Cilvēki mēdz domāt, ka zīmju valodu var aizvietot ar rakstveida latviešu valodu, lai gan patiesībā zīmju valodas lietotājiem latviešu rakstu valoda ir tikpat kā svešvaloda – visbiežāk tā apgūta pamata līmenī, ikdienā maz praktizēta, turklāt tā atšķiras ar teikumu konstrukcijām un vārdu krājumu. Piemēram, tekstu „Man ir augsta temperatūra un stipras kakla sāpes” pārtulkojot zīmju valodā, tas būtu „Man temperatūra augšā, karsti galva, kakls stipri kasa” (vai „norīt grūti”). “Viņš lasīja grāmatu” zīmju valodā būtu “Viņš bija grāmata lasīt”. “Tāpēc nereti rakstiskajā saziņā mēdz rasties pārpratumi un neskaidrības. Vēl jo vairāk – zīmītes ar rakstītu informāciju nedzirdīgajiem nereti palīdz uzrakstīt radinieki, draugi vai pat profesionāli tulki.”

“Aptieka ir nozīmīga daļa no primārās veselības aprūpes sistēmas, tāpēc konsultācijai ar farmaceitu, piemēram, lai uzklausītu simptomus, saņemtu norādes par zāļu lietošanu vai to savienojamību ar citiem medikamentiem, jābūt pieejamai ikvienam viegli saprotamā veidā. Tagad, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, tas ir iespējams. Vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki, protams, arī līdz šim apmeklējuši aptiekas – nākot uz aptieku ar jau iepriekš sagatavotu lapiņu, kur uzrakstīts viss nepieciešamais. Šādā veidā cilvēks saņem medikamentu, taču tas nenodrošina iespēju veikt farmaceitisko aprūpi, kas nepieciešama pat pašās vienkāršākajās situācijās, piemēram, lai precizētu cilvēka individuālo situāciju un noskaidrotu vajadzības,” stāsta Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Tāpat viņš uzsver, ka zīmju valodas tulka fiziskās pieejamības nodrošināšana ir tikai pats sākums. “Lai arī tie cilvēki, kuri izmanto zīmju valodas tulka pakalpojumus, novērtē ērto iespēju pilnvērtīgi sazināties ar speciālistiem, tāpat kā visām jaunām lietām arī šai būs nepieciešams laiks paradumu maiņai, lai turpmāk, dodoties uz aptieku, pildspalvu un blociņu atstātu mājās.”

Zīmju valodas tulks Apotheka aptiekās pieejams katru darba dienu

Saziņa ar tulku notiek attālināti, izmatojot videozvana funkciju, un tas pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet pirmdienās līdz pl. 19.00.

Aptiekas, kurās pieejams zīmju valodas tulka pakalpojums

• Cēsis, Valmieras iela 17a
• Daugavpils, Raipoles iela 11a un Rīgas iela 9
• Jelgava, Lielā iela 17
• Ķekava, T/C Liiba, Rīgas iela 22A
• Kuldīga, Sūru iela 2
• Liepāja, T/C Ostmala, K. Zāles laukums 8
• Ogre, Brīvības iela 13
• Preiļi, Tirgus laukums 5
• Rēzekne, Stacijas iela 24
• Rīga, T/C Spice, Jaunmoku iela 21
• Rīga, T/C Riga Plaza, Mūkusalas iela 71
• Rīga, T/C Zoom, Maskavas iela 400
• Rīga, Rīgas autoosta, Prāgas iela 1
• Rīga, Juglas iela 2
• Rīga, Ģertrūdes iela 15/17
• Rīga, Augusta Deglava iela 110
• Rīga, Jaunā Teika, Gustava Zemgala gatve 74
• Valka, Rīgas iela 17
• Valmiera, Rīgas iela 33
• Ventspils, Aleksandra iela 16

Informācijas un pakalpojumu pieejamība zīmju valodā uzlabojas

Kā norāda S. Gerenovska, pēdējā laikā vides un informācijas pieejamība nedzirdīgiem cilvēkiem ir uzlabojusies: „Pašreiz pieejams zīmju valodas tulks Apotheka aptiekās, tāpat esam uzsākuši sadarbību ar vairāk pašvaldībām – 18. novembra svētku pasākumā Liepājā uz lielā ekrāna bija pieejams tulkojums zīmju valodā. Tāpat notiek sarunas, lai Liepājas, Kuldīgas un Rīgas pašvaldību jaunākās ziņas būtu pieejamas ne tikai rakstveidā, bet arī zīmju valodā.”