Minimālo VSAOI sistēmas ieviešanas regulējums ir brāķis

Pagājušā gada izskaņā likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ieviestā minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)  sistēma , kura stāsies spēkā ar 2021. gada 1. jūliju, ir brāķis, kurš būtu jālabo – tā  lielākais vairākums politisko spēku pārstāvju atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rosinātajā  uzņēmēju un politikas veidotāju 12. maija diskusijā “Vai esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?”.

LTRK vairākkārtīgi ir paudusi nostāju, ka stingri iestājas, ka  minimālo VSAOI sistēmas ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo, uzsverot, ka  tā ieviešana Covid-19 krīzes laikā nav pamatota un ir atliekama līdz brīdim, kad tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvas neapdraudēs Covid -19 ierobežojumu politika un ekonomika būs spējusi atgūties pēc vairāk nekā gadu ilgušiem ekonomikas ierobežojumiem.Tamdēļ notikušajā nodokļu politikas diskusijā Saeimā esošo politisko spēku pārstāvji tika aicināti atklāti paust nostāju un turpmāko rīcību šajā jautājumā. Lai gan Finanšu ministrijas padomnieks Ints Dālderis (Jaunā Vienotība) diskusijas dalībniekiem paziņoja, ka minimālo VSAOI sistēmas ieviešanas datumu nav plānā koriģēt vai atlikt un arī valdošās koalīcijas pārstāvjiem  domas dalījās,  tomēr lielākais vairākums diskusiju dalībnieku atzina, ka minimālo VSAOI sistēmas ieviešanas regulējums ir brāķis un to vajadzētu mainīt.  

LTRK prezidents Aigars Rostovskis gan norāda: “Ir apsveicami, ka  vairākums atzīst, ka esošais minimālo VSAOI sistēmas ieviešanas regulējums ir brāķis, tomēr  būtiskākais tagad būs, kuras no partijām diskusijā pausto transformēs darbos – būs gatavas izrādīt iniciatīvu un uzņemties šo fundamentāli nepareizo kļūdu izlabot. Laika ir palicis maz, bet paspēt vēl var!” 

Kā vienu no būtiskākajām kļūdām, kas būtu jālabo, Ilze Indriksone (Nacionālā Apvienība) norādīja  izmaksu neidenficējamību  darbinieku līmenī un iemaksu apmēra neizsekojamību un neparedzamību. “Kā rezultātā uzņēmējs nevar iepriekš paredzēt izmaksas. Par šo nepilnību mēs norādījām jau budžeta projekta pieņemšanas laikā un uzdevām Finanšu ministrijai to atrisināt. Tas ir Finanšu ministrijas nepadarīts darbs, kas vēl ir izdarāms,” uzsvēra I. Indriksone.

Paužot viedokli, ka  minimālo VSAOI sistēmas ieviešana  konceptuāli ir atbalstāma, Mārtiņš Šteins (Atīstībai/Par) sacīja: ”Es šo saucu par kļūdu, jo esošais regulējums nav iedzīvotājiem ērts un draudzīgs, tas prasa tiem papildus resursus un papildus zināšanas adiministratīvajā un grāmatvedības jomā.” 

LTRK jau iepriekš ir vērsusi uzmanību, ka brāķi nelabojot, vēl vairāk palielināsies uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātība ar valsts īstenoto nodokļu politiku un valdības darbu kopumā, jo nereti kā nodokļu politikas galvenā problēma ir minēta tās nepastāvība. Ļaujot stāties spēkā minimālo VSAOI sistēmai, kurā darba devējam nav iespējas pārliecināties, kāds iemaksu apmērs būs jāveic reizi ceturksnī, darba devēju un pašnodarbināto iedzīvotāju attieksme pret nodokļu nomaksas pienākumu tiks būtiski negatīvi iedragāta, kam pēc būtības  piekrīt arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa), norādot: ”Ir svarīgi, ka nodokļu sistēma ir paredzama, jo uzņēmējiem pats svarīgākais ir , lai varētu rēķināt savas izmaksas, savus riskus. Ja to nevar izdarīt, lai kādi būtu labie nolūki nodokļu izmaiņās , tās vienkārši tracinās uzņēmējus un vairāk traucēs nekā palīdzēs. Tāpēc uzskatām, ka lēmums par minimālo VSAOI  sitēmas ieviešanu būtu jāatliek un jāpārstrādā.”

Arī Viktors Valainis  (Zaļo Zemnieku Savienība) pauda nostāju, ka  minimālo VSAOI sistēmas atlikšana ir obligāta, un pretējais no valdības  būtu nepieņemams solis krīzes laikā.

Ja minimālo VSAOI sistēmu ar 1. jūliju tomēr ieviesīs, LTRK ieskatā,  palielināsies gan bezdarba līmenis – jo minimālo VSAOI sistēma skars 269 tūkstošus nodarbināto, par kuriem nebūs iespējams precīzi aprēķināt papildus nodokļu slogu, kā rezultātā darba devēji stimulēs pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar nepilnas slodzes vai summētā darba laika darbiniekiem, bet saimnieciskās darbības veicēji iespējams pārtrauks savu darbību, gan paredzama ir ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās, veicinot aplokšņu algu pieaugumu. Tas savukārt sekmēs ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās kopumā  un  Latvija vēl vairāk atpaliks no Lietuvas un Igaunijas ēnu ekonomikas rādītājos, tādējādi mazinot savu pievilcību arī ārvalstu investoru acīs. 

Diskusijā piedalījās:

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents ; Elīna Rītiņa, LTRK Viceprezidente, LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītāja, nodokļu eksperts; Lienīte Skaraine, LTRK viceprezidente; grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, SIA  PROinvest.lv vadītāja; Andris Bite, LTRK padomes loceklis, SIA Karavela vadītājs ; Sabīne Krieviņa, viesnīcu tīkla Mogotel valdes locekle

Politikas veidotājus pārstāvēja:

Ints Dālderis, Finanšu ministra padomnieks (Vienotība) ; Mārtiņš Šteins, Saeimas deputāts; Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts (Atīstībai/Par) ; Ralfs Nemiro, Saeimas deputāts  (KPV.LV) ; Gatis Eglītis, Saeimas deputāts (JKP) ; Viktors Valainis, Saeimas deputāts (ZZS) ; Ilze Indriksone, Saeimas deputāte (NA) ; Ivars Zariņš, Saeimas deputāts (S)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies tuvu 6000 biedru (3000 individuālie uzņēmumi un 3000 biedru no uzņēmēju biedrībām) LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2020. gadā pārsniedza 17,8 miljardus eiro.

Foto: publicitātes