Mazjaudas transportlīdzeklis – viens no izplatītākajiem negadījumu cēloņiem jauniešu vidū šogad

Pusaudža procesi, kas aizsākas 10–11 gados un turpinās līdz pat pilngadībai, ir izaicinājumu pilns laiks vecākiem. Viena no jauniešu kvēlākajām interesēm šodien ir mazjaudas transportlīdzekļi – elektriskie skrejriteņi, motorolleri un pabalansējošie skūteri. Šīs vasaras statistika liecina, ka, pārvietojoties ar šiem transportlīdzekļiem, ir gūtas nopietnas traumas – sākot ar minimāliem ievainojumiem un beidzot ar nopietniem lūzumiem. Daļa no traumu guvējiem ir jaunieši, kas pārgalvīgas vai neuzmanīgas braukšanas rezultātā zaudējuši kontroli un guvuši ievainojumus.

Elektriskie transportlīdzekļi iedalās divās kategorijās – ar jaudas ierobežojumu līdz 25 un līdz 45 km/h. Jaudīgākajiem, kas arī saukti par mazjaudas motocikliem un mopēdiem, ir jābūt reģistrētiem CSDD, un, lai to vadītu, ir jāsasniedz vismaz 14 gadus vecumu un jānokārto mopēdu braukšanas tiesības. Pretstatā tiem, pilsētvidē izvietotie elektriskie skrejriteņi, kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, ir kvalificējami kā sporta un atpūtas inventārs, taču to lietošanai specifisku noteikumu nav.

Pie elektriskā skrejriteņa stūres var stāties jebkurš neatkarīgi no vecuma, zināšanām un pieredzes. Tas ir iemesls tam, kādēļ arvien biežāk pie stūres ir manāmi jaunieši, kas izmēģina sevi ceļu satiksmes dalībnieku un transportlīdzekļu vadītāju lomā, nezinot pat galvenos braukšanas noteikumus. Ar elektrisko skrejriteni drīkst braukt gan pa ietvi, gan pa veloceļu, kas nereti atrodas vienā līmenī ar automašīnām. Tādējādi jaunie vadītāji pakļauj briesmām ne tikai paši sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus.

Valsts policija informē, ka elektriskie skrejriteņi netiek kontrolēti ikdienas satiksmē, jo vēl joprojām nepastāv regula, kas nosaka to lietošanas noteikumus. Kur transportlīdzekļiem vajadzētu pārvietoties – pa ceļu, ietvēm, veloceliņiem, un kādi ir noteikumi – ātrums, ceļa zīmes, vadītāja vecums – šīs nianses šobrīd ir izskatīšanas stadijā un pagaidām nav ar likumu noteiktas, taču, piemēram, uzņēmums, kas iznomā dotos transportlīdzekļus, ir atbildīgs par savu iekšējo lietošanas noteikumu izstrādāšanu. Lai arī pilsētvidē iznomājamajiem elektriskajiem skrejriteņiem visbiežāk ir noteikti iekšējie lietošanas noteikumi, Valsts policijas pilnvarā neietilpst šo noteikumu uzraudzība. Kamēr regulas nepastāv, Valsts policija ir tiesīga piemērot sodu tikai par braukšanu reibumā un tādiem ceļu satiksmes noteikumiem kā sarkanās gaismas neievērošanu, ceļa nedošanu gājējiem un tamlīdzīgiem, taču ne par galvenajiem – pārgalvīgu un neuzmanīgu braukšanas stilu.

Motorolleri

Lielākais risks vadot motorolleru tiek skaidrots ar jauniešu pārgalvīgu, proti – braukšana ar tehniski bojātiem un nedrošiem motorolleriem, bez gaismām un svarīgām virsbūves detaļām.

“Motorollerim ir jābūt aprīkotam saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības noteikumiem – tam ir jābūt reģistrētam Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kā arī tam ir jābūt ar numuru, pagrieziena rādītājiem un spoguļiem. Vēl viens nosacījums, kas ne vienmēr tiek ievērots, taču ir viens no būtiskākajiem – motorollera vadītājam brauciena laikā ir obligāti jāvelk galvas aizsargķivere. Arī šis nosacījums nereti tiek ignorēts, taču daudzi neaizdomājas, ka ķivere ir viens no galvenajiem aizsargelementiem,” atgādina Gjesidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs.

Vēl viena pārgalvīga tendence, kas piemīt daudziem jaunajiem motorolleru vadītājiem ir triku veikšana tam aizliegtās vietās un apstākļos. Nereti jaunieši veic pārgalvīgus trikus ceļu satiksmē – brauc uz viena riteņa, veic lēcienus, agresīvus pagriezienus u.c. Šāda rīcība apdraud ne tikai pašus motorolleru vadītājus, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Balansējošie elelektriskie skuteri un dēļi

Vēl viens populārs pārvietošanās  līdzeklis jauniešu starpā ir pašbalansējošie skūteri un dēļi. Šie transportlīdzekļi nepārsniedz ātruma ierobežojumu 12km/h, taču ir stabili tikai braukšanai pa līdzenu ceļu. To lietošanai nav vecuma ierobežojuma, tādēļ tie ir pieejami pat visjaunākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem un savas nestabilitātes dēļ ir jo īpaši bīstami.

“Daudzi no tiem, kas brauc ar pašbalansējošiem skūteriem vai dēļiem, ikdienā tos, visticamāk, neizmanto. Tā vadītājs nav tikpat kompetents kritiskās situācijās uz ceļa kā, piemēram, velosipēdists. Gandrīz katrs velosipēdist zina, kā rīkoties, ja rodas šķērslis, jo viņš iepriekš ir nobraucis simtiem kilometru. Savukārt pašbalansējošo skūteru vadītājs, redzot šķērsli apjūk un nespēj uzreiz saprast, kā pareizi rīkoties, lai no tā izvairītos. Pārliecības trūkums, ceļa satiksmes noteikumu nezināšana un negaidītu ceļa šķēršļu apvienojums ir biežākais ceļa negadījumu iemesls, braucot ar šo transportlīdzekli,” skaidro K. Eberhards.

Aicinām vecākus izvērtēt savu bērnu spēju vadīt elektrisko skrejriteni un mazjaudas motociklus, kā arī pievērst uzmanību transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim. Transportlīdzeklim ir jābūt braukšanai atbilstošā stāvoklī, un tā vadītājam ir jābūt zinošam un pieredzējušam uz ceļa, lai saglabātu gan savu, gan apkārtējo drošību un nenonāktu negadījuma situācijā, kas var maksāt pat dzīvību.

Foto: publicitātes