Mārketinga eksperte: Akcijas preces kā lielveikalu manipulācijas instruments

Lielākā daļa cilvēku, ikdienā iepērkoties, pievērš uzmanību arī akcijas precēm, kas lielveikalos atpazīstamas pēc īpašām cenu zīmēm. Taisnību sakot, lielās dzeltenās vai sarkanās zīmes ar uzrakstu “Akcija” ir grūti nepamanīt, un vairums cilvēku sāk aizdomāties par attiecīgās preces iegādi. Biznesa augstskolas Turība docente, mārketinga eksperte Iveta Liniņa savā viedoklī vērš patērētāju uzmanību uz to, ka prece ar atlaidi ne vienmēr nozīmē zemāku cenu, jo mūsdienās lielveikali bieži manipulē ar pircējiem, izliekot zīmi “Akcija” vai paslēpjot preci bez atlaides starp akcijas precēm.

Lielveikalu mārketings 90. gadu labākajās tradīcijās

Man kā mārketinga pasniedzējai ir kauns, skatoties uz to, kas notiek mūsu veikalos. Pa dienu mācu studentiem, kā izmantot mūsdienīgas mārketinga metodes, lai sekmētu uzņēmuma konkurētspēju, peļņu, kā palielināt tirgus daļu u.tml., bet ikdienā veikalos redzu 90. gadu labākās tradīcijas, kad daļai uzņēmumu šķita, ka vienīgā iespēja iegūt peļņu ir apšmaukt klientus. Un tādas lietas notiek lielajos veikalu tīklos.

Zem akcijas slēpjas mākslīgi palielināta cena

Akciju cenu zīmes ir viens no izplatītākajiem klientu apmānīšanas veidiem. Domāju, ka daudzi būs pamanījuši, ka reizēm zem lielā, spilgtā uzraksta “Akcija” slēpjas pavisam mazs cenas samazinājums, mēdz gadīties, ka cena samazināta tikai par dažiem eiro centiem, taču mērķis ir sasniegts – pircēja uzmanība pievērsta, un, ja palaimējas, pircējs nepamana, ka atlaide ir smieklīgi maza un nopērk attiecīgo preci. Bet ir arī citas metodes – precei, kas visu laiku bija vienā noteiktā cenā, akcijas uzlīmē tiek norādīta daudz augstāka cena, iespējams, tik augsta, kāda šai precei nekad nav bijusi. Tas ļauj parasto cenu (vai pat nedaudz lielāku) jau norādīt kā akcijas cenu un pavisam vienkārši apšmaukt klientu. Akcija beidzas un pēc tam minētā prece maksā pat lētāk, nekā akcijas laikā. Spilgtu piemēru nesen piefiksēju veikalā “Rimi”, par ko rakstīju arī veikala pārstāvjiem. Veikalu plauktā parādījās nēģi ar akcijas cenu 25,99 eiro/kg, zemāk esošajā cenā bija redzams, ka pirms akcijas šī delikatese it kā esot maksājusi 33,99 eiro/kg. Pēc šīs akcijas beigām, preces cena bija 23,49 eiro/kg, un, lieki piebilst, ka nebiju piefiksējusi, ka nēģi šajā veikalā kādreiz būtu maksājuši 33,99 eiro/kg, kā bija norādīts pie cenas. Pircējiem ir jābūt ļoti vērīgiem un uzmanīgiem, īpaši tas attiecas uz precēm, ko ikdienā tik bieži nepērkam. Ikdienas precēm cenas tomēr iegaumējam diezgan labi, un veikali nevar “pierakstīt” tām milzīgus viltus uzcenojumus, tāpēc šo triku parasti izmanto delikatesēm u.tml. precēm.

Akcijas laikā augstāka cena nekā ikdienā

Uz manu aizrādījumu veikals atbildēja, ka viņiem ir dažādi piegādātāji, tāpēc arī preces cena tā “lēkā”. Atļaušos norādīt, ka piegādātājam ar to nav nekāda sakara, jo tieši veikals izlemj, kādu uzcenojumu uzlikt vienai vai otrai precei. Tieši veikals pieņem lēmumu par uzcenojumu, lai preces pamata cena akcijas laikā būtu daudz lielāka un varētu piešķirt šķietami lielu atlaidi. Ļoti nepatīkami, ka cilvēki tiek uzskatīti par muļķiem. Šāda cilvēku muļķošana nav arī lielo veikalu ķēžu vadības rīkojums, jo Rietumeiropā vai Skandināvijā šāda prakse nav izplatīta, kas liek secināt, ka šādas “akcijas” ir mūsu pašu vietējo mārketinga speciālistu metodes. Tas ļoti uzskatāmi parāda, kā tiek vērtēta mūsu sabiedrība. Nemaz nerunājot par gadījumiem, kad akcijas cena izrādās pat lielāka nekā cena, kas bijusi līdz tam. Arī šādas “pērles” ir atrodamas interneta dzīlēs.

Paslēpt dārgāko preci starp akcijas precēm

Kā jau minēju, vēl viens no pircēju maldināšanas veidiem ir saistīts ar preču izvietošanu, proti, stendā vai piramīdā tiek izvietotas akcijas preses ar lielu uzrakstu par atlaidi, bet starp tām saliktas arī līdzīgas preces bez akcijas, piemēram, no cita ražotāja. Rezultātā daudzi pircēji, nonāk pie kases un tikai tad konstatēj, ka uz paņemto preci akcija tomēr neattiecas, tik un tā to nopērk. Kāpēc veikali atļaujas šādus izgājienus, nebaidoties zaudēt klientus? Diviem liekākajiem veikalu tīkliem, kuros šādas “akcijas” sastopamas visbiežāk, pieder vairāk nekā 40% tirgus daļas, tāpēc arī viņi jūtas tik pārliecināti.

Uzlīmju vākšanas akcijas šķietamas atlaides iegūšanai

Vērsiet uzmanību arī tām precēm, kuras var iegādāties par šķietami zemāku cenu, savācot noteiktu skaitu uzlīmju, ko piedāvā lielveikali. Izpētiet, kādu preci apmaiņā pret uzlīmēm piedāvā veikals, iespējams, ka tā paša ražotāja prece citā veikalā tiek pārdota par zemāku cenu bez uzlīmju vākšanas. Atgādināšanu, ka pavisam nesen vienā no lielākajiem veikaliem apmaiņā pret uzlīmēm varēja iegādāties instrumentus, it kā par zemāku cenu, taču atklājās, ka būvmateriālu veikalos šie paši instrumenti ir iegādājami par vēl zemāku cenu. Līdzīga situācija bija arī kādā no Latvijas degvielas uzpildes stacijām, kad kārtējās uzlīmju akcijas ietvaros varēja iegādāties bumbas, kuras sporta preču veikalā tika pārdotas par zemāku cenu, nekā minētā akcijas cena uzpildes stacijā. Veikli tiek izmantota latviešu tautas tieksme krāt, lai iemānītu dārgākas preces.

Neļausim sevi muļķot!

Pats sāpīgākais, ka cilvēki uz šādiem āķiem joprojām uzķeras. Daudzi patērētāji nezina savas tiesības un pieņem – ja veikals tā dara, tātad tā drīkst darīt. Es gribētu aicināt visus būt vērīgiem – fotografējiet šādas viltus akcijas, lieciet šīs ziņas un bildes sociālajos tīklos, dalieties ar informāciju un aiciniet arī citus būt uzmanīgiem. Atcerieties, ka veikals ir publiska vieta, kurā drīkst fotografēt. Droši uzrunājiet veikala pārstāvjus un vadību, norādot uz šādām lietām. Nekautrējieties paust savu neapmierinātību, izklāstiet problēmu, un veikala administrācija būs spiesta nākt pretī un vērst situāciju par labu. Ja mēs atļausim sevi muļķot, tā darīs arī nākotnē! Rakstiet iesniegumus Patērētāju tiesību aizsardzības centram, jo, lai viņi varētu rīkoties un novērst šādas aplamības, ir nepieciešami mūsu iesniegumi, pretējā gadījumā viņiem nav pamata uzsākt darbības. Ja sabiedrība parādīs, ka mēs neesam vientieši, situācija mainīsies.

Autore: Biznesa augstskolas Turība Komercdarbības katedras docente Iveta Liniņa.

Foto: multinews.lv