Mākslīgais intelekts – nozīmīga medicīnas nākotnes sastāvdaļa

Mākslīgais intelekts (MI) arvien vairāk ienāk medicīnā, palīdzot sasniegt labākus pacientu aprūpes rezultātus un kvalitatīvāku pacientu pieredzi. Taču paralēli daudziem ieguvumiem tas rada arī izaicinājumus – nepieciešamību pēc kvalificētiem speciālistiem darbā ar MI, pacientu un ārstniecības personāla vēlmi MI iekļaut aprūpes procesā, kvalitātes kontroli MI risinājumiem un datu pārvaldību, secinājuši eksperti Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības  (EIT Health) Latvijas centra organizētajā diskusijā. Vēl viens nozīmīgs izaicinājums ir nepilnīgs juridiskais regulējums, kas patlaban precīzi nenosaka atbildību par MI lietošanu. Tāpat diskusijā tika uzsvērts, ka MI nespēj un nākotnē nespēs aizstāt cilvēkresursus, kas vēl joprojām būs nepieciešami tehnoloģiju izstrādāšanā, vadīšanā un izmantošanā veselības aprūpes procesos. 

“Veselības jautājumi ir vienmēr bijuši ikviena cilvēka dienaskārtībā, tomēr pēdējo gadu laikā tie kļuvuši īpaši aktuāli. Gan Latvijā, gan pasaulē mēs redzam, ka veselības jomā ir vajadzīgi inovatīvi risinājumi. Tikai tās veselības aprūpes sistēmas, kas ir atvērtas šiem risinājumiem, spēj un spēs piedāvāt mūsdienu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus,” saka RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore un EIT Health Latvija centra vadītāja Baiba Pētersone. 

MI neaizstās cilvēkresursus medicīnā un ar katru gadu speciālistu trūkums jūtams arvien vairāk

Pētījumi liecina, ka MI veselības stāvokli var pareizi novērtēt 87% gadījumu (veselības aprūpes speciālisti – 86%), savukārt izvēlētā ārstēšana bijusi pareiza 93% gadījumu (kamēr ārstu izvēlētā – 91%). Tādējādi arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai MI laika gaitā aizstās cilvēka resursu?

“MI nevarēs aizstāt cilvēkresursus, bet tā ir un būs spēcīga atbalsta funkcija. Līdzīgi kā ar kalkulatoru – sākumā grāmatveži izmantoja skaitīkļus un tad parādījās kalkulatori. Tie bija daudz precīzāki, spēja aprēķināt daudz lielākus skaitļus, bet nekad neaizstāja grāmatvedi. Tāpat ir arī medicīnā – MI papildina personālu, nevis to aizstāj. Lai arī cik daudz datu spētu apstrādāt MI, lēmums ir jāpieņem ārstam un tam ir noteicošā funkcija,” norāda DataMed klientu attiecību un biznesa attīstības vadītājs Kaspars Grosu.

“Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan Latvijā, gan globāli ir cilvēku trūkums, kas var strādāt ar MI tehnoloģijām. Viena no tām lietām, ko mēs varam jau tagad darīt, ir iesaistīt meitenes eksakto zināšanu apgūšanā jau agrā vecumā. Aicināt pievērsties arī šāda veida jomām, dodot viņām iespēju izvēlēties savu nākotni. Tādējādi mēs veicinātu medicīnas un MI attīstību, jo patlaban ir liels dzimumu disbalanss IT nozarē, kam mums būtu jāpievērš lielāka uzmanība,” saka “Semantic Intelligence” dibinātāja Vita Stūre.

Likumdošana netiek līdzi mākslīgā intelekta risinājumiem

Latvijā un pasaulē ir ienākuši dažādi jauninājumi, kas vēl salīdzinoši nesen šķita neiespējami, piemēram, 3D printēšana, virtuālās realitātes izmantošana ārstēšanā un medicīnas speciālistu apmācībā, kā arī MI pielietošana diagnosticēšanā. Jau 2021.gadā globālajā tirgū veselības aprūpes jomā realizētā MI vērtība bija aptuveni 11 miljardi ASV dolāri. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tā sasniegs gandrīz 188 miljardus. MI tehnoloģiju attīstība ir strauja, tomēr likumdošanu, kas regulē tā lietošanas atbildību, nespēj tik ātri pielāgoties.

“Lai arī notiek darbs pie likumdošanas sakārtošanas, patlaban MI tiesiskais regulējums un ar to saistītie jautājumi Latvijā un Eiropas Savienībā nav atsevišķi nodefinēti. Atbildību par tā izmantošanu veselības aprūpē var aplūkot no vairākiem aspektiem. Ja MI sistēma darbojas kā medicīnas ierīce vai kā “in vitro” diagnostikas ierīce, atbildību, kas saistīta ar pacientu veselībai nodarīto kaitējumu, uzņemas ražotājs. Savukārt, ja MI ierīce pilda atbalsta funkciju, piemēram, asinsspiediena mērīšanas aplikācija, strīdi tiek skatīti no produktu atbildības perspektīvas – atbildīgs var būt gan ražotājs, gan pakalpojuma sniedzējs. Neskatoties uz minēto, jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts var noteikt citu mehānismu, lai aizsargātu pacientu un ārstniecības personas tiesības,” stāsta RSU Juridiskās fakultātes prodekāne, zvērināta advokāte, veselības un medicīnas tiesību jomas eksperte Karina Palkova. 

EIT Health Latvijas centra organizētajā pasākumā “Ieskats medicīnas nākotnē: Mākslīgā intelekta un kosmosa nozares iespējas” norisinājās ekspertu diskusija par MI izmantošanu veselības aprūpē. Diskusijā piedalījās Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, LU Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis, RSU Juridiskās fakultātes prodekāne, zvērināta advokāte, veselības un medicīnas tiesību jomas eksperte Karina Palkova, “Semantic Intelligence” dibinātāja Vita Stūre un “DataMed” klientu attiecību un biznesa attīstības vadītājs Kaspars Grosu. Ieskicējot nākotnes tendences veselības aprūpē, Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Pauls Irbins sniedza prezentāciju par kosmosa nozares atklājumu pievienoto vērtību medicīnai.

Par EIT Health

EIT Health ir Eiropas publiskā un privātā sektora tīklojums veselības aprūpes jomā, kuru ir izveidojuši vairāk nekā 150 partneri (t.i., Eiropas vadošie uzņēmumi, universitātes, pētniecības un attīstības centri, kā arī slimnīcas un institūti). Tīklojuma uzdevums ir nodrošināt tādu veselības aprūpi, kas nākotnē sniegs Eiropas iedzīvotājiem iespēju dzīvot ilgāk un veselīgāk. EIT Health uzlabo Eiropas veselības aprūpes speciālistu prasmes, investējot viņu profesionālajā attīstībā un veicinot inovatīvu medicīnas produktu komercializāciju starptautiskajā mērogā. EIT Health Latvijas centrs atrodas Rīgas Stradiņa universitātē kopš 2019. gada janvāra.

Foto: publicitātes